Kāpēc tāda Veselības ministrijas labvēlība pret vienu laboratoriju?
Mairita Āboliņa, feldšere24.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts kontrole pieķērusies izrevidēt valsts un pašvaldību iestāžu tēriņus COVID sērgas apkarošanai. Valsts kontrole ir secinājusi, ka katras laboratorijas tarifu noteikšanas individuālā pieeja, kas pastāvēja līdz pat pagājušā gada augustam, nav veicinājusi piešķirtā valsts finansējuma ekonomisku izmantošanu un valsts par atsevišķu laboratoriju sniegtajiem pakalpojumiem ir pamatīgi pārmaksājusi.
Valsts kontroles atzinumā skaidri teikts, ka līdz pat vienota tarifa izveidei Covid-19 noteikšanai (bez parauga ņemšanas), kas stājās spēkā 15. augustā, laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem tika aprēķināti individuālie tarifi. Tādējādi, piemēram, vienam pakalpojumu sniedzējam par vienu laboratorisko izmeklējumu tika samaksāts pat līdz 20% vairāk nekā citam pakalpojumu sniedzējam.
Zīmīgi, ka vislielākie līdzekļi tika novirzīti SIA “E.Gulbja laboratorija”, kura saņēma gandrīz pusi jeb 41% no visiem līdzekļiem. Individuālie tarifi par vienu laboratorisko izmeklējumu Covid-19 noteikšanai RAKUS References laboratorijai paredzēja samaksu 43,61 eiro apmērā, SIA “Centrālā laboratorija” – 47,55 eiro, bet SIA “E.Gulbja laboratorija” – 52,23 eiro jeb līdz pat 20% vairāk.
Ātri parēķināsim! Ja dienā tiek veikti 10 000 mērījumu, tad tikai vienā dienā mēs kā nodokļa maksātāji pārmaksājām „E. Gulbja laboratorijai” vismaz 80 000 eiro! Katrs pats var izrēķināt, cik tas izmaksāja nodokļu maksātājiem ilgtermiņā, jo testi tiek veikti katru dienu, arī sestdienās un svētdienās.
Lai arī COVID testu veikšanā jau ilgāku laiku centās iesaistīties arī valsts uzņēmums BIOR, kurš piedāvāja šo pakalpojumu veikt par ievērojami lētāku cenu nekā „E. Gulbja laboratorija”, BIOR ienākšana tirgū tika bremzēta, un vienotajā pieteikšanās tālrunī nevarēja pieteikties uz testu nodošanai pie BIOR.
Kā mēs redzam, tad īpašā labvēlība pret „E. Gulbja laboratoriju” nav beigusies, jo pašlaik viņiem ir nodrošināts monopolstāvoklis testu veikšanai lidostā „Rīga”. Medijos jau ir izskanējis, ka „E. Gulbja laboratorija” netiek galā ar uzticētajiem pienākumiem, cilvēki ir spiesti uz analīzēm gaidīt stundām ilgi.
Tā vietā, lai meklētu risinājumus, piedāvātu alternatīvas (konkurence vienmēr spēj uzlabot kvalitāti un arī samazināt cenu. Oficiālie dati rāda, ka pašlaik COVID analīzes Latvijā veic vismaz 6 dažādas privātās un arī valsts laboratorijas), Veselības ministrija spītīgi turas pie „E. Gulbja laboratorijas” piedāvājuma, turpinot spīdzināt ikvienu Latvijas pilsoni un ārzemju viesi, kas ierodas mūsu valstī.
Tā vietā, lai rūpīgi izvērtētu cik daudz līdzekļu Latvijas valsts ir pārmaksājusi par veiktajiem COVID testiem un vērstos pret ierēdņiem, kuri pieļāva šo pārmaksu, Veselības ministrija turpina pasniegt „E. Gulbja laboratorijai” vēl specbalvas “Gada balva medicīnā 2020” ietvaros. Tas ļauj prognozēt, ka arī turpmāk mēs kā nodokļu maksātāji turpināsim pārmaksāt par COVID testiem un turpināsies viena spēlētāja kvazimonopols šajā nozarē.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
