Kāpēc tiek slēptas pat aptaujas anketas vilka un lūša „aizsardzības” plānu izstrādei
Viktors Jefimovs13.08.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pārsūtu saraksti ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) saistībā ar portālā Pietiek publicētajiem rakstiem par vilka un lūša sugu aizsardzības plānu izstrādi. Mani VARAM adresētie jautājumi redzami zemāk, augstāk ir VARAM sniegtā atbilde. Pārlasot atbildi, automātiski rodas lērums jautājumu par anketēšanas metodikas korektumu.
Lūk, šie jautājumi – cik ir aptaujāto mednieku (kuri ir tieši medīšanā ieinteresētās personas un kuru viedokli var principā jau iepriekš paredzēt!), no kuriem saņemtas anketas un cik anketu ir saņemts no skolniekiem (cik no anketām ir aizpildījuši vecāki - mednieki un vai tas vispār ir kaut kā identificējams). Nav saprotams, kāpēc aptaujā vienu ieinteresēto grupu (medniekus), bet neaptaujāja NEVIENU vides aizsardzības organizāciju?
Paredzu, ka gala rezultātā mēs saņemsim kaut kādu kopējo grafiku, no kura izrietēs, ka par vilku un lūšu kaitīgumu un šaušanas nepieciešamību iestājas vismaz puse vai tuvu tam personu (it kā sabiedrības), tomēr nebūs redzams, cik no tiem ir mednieku un lauksaimnieku un cik - citu personu viedokļi.
Par apspriešanām - visai dīvaini ir tas, ka, izstrādājot plānu VISAI Latvijas teritorijai, sanāksmes tiek organizētas tikai Silavā.
Par autortiesībām - nesapratu īsti, kādā sakarā par to tika vispār minēts sugas aizsardzības plāna draftu kontekstā, bet, manuprāt, tā ir kārtējā ierēdņu juridiskā neizpratne, jo izstrādātie plāni visi kā viens ir pieejami brīvai lejupielādei Dabas aizsardzības pārvaldes mājaslapā bez jebkādas reģistrācijas un atgādinājumiem par autortiesībām, kas ir pašsaprotamas.
Kā neskaitāmu dabas aizsardzības plānu līdzautors/redaktors un sanāksmju organizētājs (plāna izstrādes dokumentu izsūtītājs) varu teikt, ka nekad, izsūtot DAP draftus u.c. dokumentus, nevienam interesentam nav nekas norādīts par autortiesībām, jo ikvienam tak tāpat skaidrs, ka izstrādātāji ir plāna autori, bet to izmantot jebkādiem legāliem mērķiem katrs drīkst pēc patikas.
Jautājumi VARAM
Labdien! No masu medijiem nupat uzzināju, ka šobrīd tiek pabeigta sugu aizsardzības plānu atjaunošana divām aizsargājamām sugām - Eirāzijas lūsim un pelēkajam vilkam.
Vēlētos zināt, kāpēc ne šo sugu aizsardzības plānu melnrakstu kopijas, ne aptaujas anketas, ko mežzinātnes institūts "Silava" it kā esot izstrādājis, lai noskaidrotu "cilvēku pašreizējo attieksmi, informētību un ieinteresētību par šīm sugām", nav pieejamas ne VARAM, ne Silavas mājaslapās? Vai šo dokumentu apjoms ir tiešām tik liels, ka tos nav iespējams izvietot uz VARAM servera, vai tomēr šis ir īpašais gadījums, kad sabiedrības iesaiste un informētība pretēji publiski apgalvotajam nemaz nav vēlama?
Ņemot vērā VARAM kompetenci sugu un biotopu aizsardzībā un ministrijas allaž pausto atbalstu sabiedrības iesaistei plānošanas dokumentu izstrādes procesā, lūdzu VARAM rast iespēju padarīt gan plānu uzmetumus, gan jo īpaši sabiedrības aptaujas anketas publiski pieejamas VARAM mājaslapā, jo iespēja individuāli izprasīt konkrētos dokumentus no Silavas darbiniekiem nav uzskatāma par adekvātu publisko pieejamību un sabiedrības iesaisti!
Gadījumā, ja e-pastā sūtīts jautājums neparedz atbildes sniegšanu pēc būtības, lūdzu informēt mani par to, lai varu nosūtīt VARAM rakstisku iesniegumu.
Ar cieņu Viktors Jefimovs
VARAM atbilde
Labdien! Atbildot uz Jūsu 2017.gada 1.augusta elektronisko vēstuli saistībā ar lielo plēsēju sugu aizsardzības plāniem, sniedzam sekojošu informāciju:
2016.gada Latvijas vides aizsardzības fonds aktivitātē "Sugu aizsardzības plānu izstrādāšana vai atjaunošana indikatīvi norādītajām īpaši aizsargājamām sugām" piešķīra finansējumu četriem Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" (turpmāk-LVMI "Silava") projektiem. 3 sugu aizsardzības plānu atjaunošanai (Eirāzijas lūsis, Pelēkais vilks, Brūnais lācis) un jauna sugas aizsardzības plāna izstrādei (Eirāzijas ūdrs).
Atbilstoši 2015.gada 11.maija Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas rīkojumam Nr.127 "Par sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrādāšanas kārtību" īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzības plānu izstrādāšanu un atjaunošanu koordinē un pārrauga Dabas aizsardzības pārvalde. Apstiprināto plānu, arī atjaunoto plānu, ievieto Dabas aizsardzības pārvaldes tīmekļa vietnē.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija nav kompetenta izvērtēt projekta realizētāja pielietotās metodes vai risinājumus nepieciešamās informācijas ieguvei. Vienlaikus jānorāda, ka ne projektu uzdevumi, ne sugas aizsardzības plāna saturs neparedz plānu, kas ir izstrādes procesā, darba versiju ievietošanu publiski pieejamos serveros. Darba variants pieejams, pēc pieprasījuma vēršoties pie izstrādātāja. Projekta darba uzdevuma izpildes rezultātā radītie darbi Autortiesību likuma izpratnē ir autortiesību objekti un tos aizsargā Autortiesību likums un citi spēkā esošie normatīvie akti.
Sabiedrības līdzdalība, atbilstoši projektu uzdevumiem, tiek nodrošināta organizējot apspriedes ar ekspertu, valsts un nevalstisko organizāciju un visu ieinteresēto pušu pārstāvju līdzdalību. Sanāksmes ir notikušas š.g. 17.janvārī, 22.februārī un 20.jūlijā. Uz sanāksmēm tika aicināti visi interesenti, iepriekšējo sanāksmju dalībnieki. Informācija un atbilstošie dokumenti, materiāli par katru apspriedi pieejami LVMI "Silavas" tīmekļa vietnē..
Ne projektu uzdevumi, ne sugas aizsardzības plāna saturs neparedz veikt sabiedriskās aptaujas, taču šādās aptaujās iegūtie rezultāti, turklāt, ja tie ir salīdzināmi, jo iegūti pēc vienādām metodēm, sniedz informāciju par to, kā situācija/viedoklis ir mainījis noteiktā laika periodā. Katrai socioloģiskajai aptaujai ir sava metodika, kas izstrādāta atbilstoši mērķim.
Atbilstoši pieejamajai informācijai socioloģisko aptauju sugas plāna izstrādes ietvaros veica LVMI "Silava" speciālisti. Aptauja tika organizēta caur Latvijas skolām tā, lai būtu proporcionāli iedzīvotāju sadalījumam aptverti visi 4 etniskie novadi un galvaspilsēta. Uz jautājumiem atbildēja tas skolēna ģimenes loceklis, kuram ir vistuvākā dzimšanas diena anketas saņemšanas brīdī. Šī aptauja tika veikta ar papīra formāta anketām.
Papildus aptaujā bija iesaistītas mednieku un lauksaimnieku organizācijas, kas anketas izplatīja patstāvīgi elektroniskā formā tikai saviem biedriem. Katras interešu grupas viedoklis tiek analizēts atsevišķi. Aptaujā tika izmantota anketa, ko sadarbībā ar prof. Alistair Bath izstrādājusi LVMI Silavas zinātniskā asistente un LU doktorante sava promocijas darba ietvaros. Aptaujas anketā un metodikā netika paredzēts iegūt un analizēt individuālus viedokļus. Ārpus aprakstītās shēmas anketa netika izplatīta.
Ar cieņu Daiga Vilkaste, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Dabas aizsardzības departamenta direktore
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
