Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2016. gada 31.martā no portāla www.tiesas.lv informācijā par Zolitūdes traģēdijas krimināllietas iztiesāšanu uzzināju, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 485.pantu tiesas sēdi aizliegts fiksēt ar skaņu un attēla ierakstu.

Šo informāciju uzskatu par maldinošu, jo:

1. Kriminālprocesa likuma 485.pants neaizliedz fiksēt tiesas sēdi ar skaņu un attēla ierakstu;

2. Šajā pantā teikts, ka „Citas personas, kuras nav tiesas darbinieki, tiesas sēdes laikā var izdarīt skaņu un attēla ierakstu, netraucējot tiesas procesu, ja to atļauj tiesa un tam piekrīt apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors, cietušais un liecinieks”;

3. No šī panta izriet, ka tiesas sēdes laikā var izdarīt skaņu un attēla ierakstu, protams, netraucējot tiesas procesu, protams, ja to atļauj tiesa, protams, ja tam piekrīt apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors, cietušais un liecinieks;

4. Ne ar vienu likumu tiesas sekretārei nav piešķirtas tiesības kaut ko aizliegt. To var aizliegt tikai tiesneši tiesas sēdes laikā, pamatojoties uz likumu un likumā noteiktā kartībā;

5. Arī tiesneši nevar tikai pēc saviem uzskatiem aizliegt vai atļaut sēdes laikā izdarīt skaņu un attēla ierakstu, bez likumā norādīto personu piekrišanas.

Ar skaņu un attēla ierakstu cilvēki realizē ar Satversmes 100.pantu garantētas tiesības uz vārda brīvību. Vārda brīvība ir viena no demokrātiskas sabiedrības pamatpazīmēm, kuru aizsargā gan Latvijas Republikas Satversme, gan arī vairāki starptautiskie cilvēktiesību līgumi, kuriem Latvijas Republika ir pievienojusies.

Nevaru neatzīmēt, ka tiesas darbības tiesiskais pamats ir likumi, Latvijas Republikas Satversme, ka arī starptautiskie līgumi. Vārda brīvība ir viena no demokrātiskas sabiedrības pamatpazīmēm, kuru aizsargā gan Latvijas Republikas Satversme, gan arī vairāki starptautiskie cilvēktiesību līgumi, kuriem Latvijas Republika ir pievienojusies.

Vārda brīvības nozīmi demokrātiskas sabiedrības veidošanā uzsver gan Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pants, gan ANO Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām. Satversmes 100.pants nosaka ikviena tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, kā arī paust savus uzskatus.

Saskaņā ar Satversmes 116.pantu simtajā pantā noteikto brīvību var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību, nevis pēc tiesas sekretāres vēlmes.

Papildinot Satversmi ar 8.nodaļu “Cilvēka pamattiesības”, likumdevējs ir noteicis valstī tādu vērtību sistēmu, kas cilvēka cieņas un brīvības aizsardzību atzīst par augstāko visu tiesību mērķi. No Satversmes 89.pantā noteiktā, ka “valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības”, izriet, ka cilvēka pamattiesības ir saistošas valsts varai jebkurā tās izpausmes formā. Pamattiesības darbojas nepastarpināti. To ierobežošana jebkādā jomā citādi kā vien Satversmē noteiktā kārtībā būtu pretrunā ar šo principu, kā Satversmes tiesa jau ir secinājusi (2001.gada 19.decembra spriedums lietā nr.2001-05-03).

Ar represīvu varu apveltītas amatpersonas neatļautam ar likumiem darbībām var būt stindzinošs efekts (chilling effect) uz cilvēktiesībām. Proti, pilsoniska valdības kontrole ir apgrūtināta, ja daļa no pilsoņiem baidās izmantot savas tiesības tādēļ, ka nevēlas pret sevi izsaukt, iespējams, drošības iestāžu nelikumīgas represijas. Tādēļ valsts amatpersonām ir pienākums darīt visu, lai pamattiesības būtu iespējams realizēt bez bailēm. Arī Eiropas cilvēktiesību tiesa vairakkārt atzinusi, ka bailes no sankcijām rada stindzinošu efektu uz cilvēktiesībām (chilling effect), kas Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksē tiek atzīts par tiesību pārkāpumu (sk. 2009.gada 26.februāra sprieduma lietā Kudeshkina v. Russia 99.punktu).

Ņemot vērā minēto un, lai nemaldinātu sabiedrību, lūdzu atsaukt informāciju par to, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 485.pantu, Zolitūdes traģēdijas krimināllietas tiesas sēdi aizliegts fiksēt ar skaņu un attēla ierakstu, aizvietojot to ar informāciju, ka jautājumu par atļauju fiksēt tiesas sēdi ar skaņu un attēla ierakstu saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 485.pantu lems tiesa tiesas sēdes laikā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...