Kariņa vadībā Latvijas valdība nobremzē atslēgšanos no Krievijas un Baltkrievijas maģistrālajiem elektrotīkliem, pievienošanos Eiropai atliekot uz vēlāku laiku
N. Andersons03.08.2023.
Komentāri (0)
Pretēji kaimiņvalstu centieniem Latvija šodien panāca, ka līdz pēdējam tiek atlikta plānotā atslēgšanās no Krievijas un Baltkrievijas maģistrālajiem elektrotīkliem, kas pazīstami ar saīsinājumu BRELL.
Baltijas valstu premjeru Kajas Kallasas, Krišjāņa Kariņa un Ingrīdas Šimonītes kopējā deklarācija par plāniem atslēgt Baltijas elektrotīklus no Krievijas un Baltkrievijas maģistrālajām elektropārvades līnijām ir krietns solis atpakaļ, atliekot sinhronizāciju ar Eiropas elektrotīkliem uz vēlāko pieļaujamo brīdi – 2025. gadu.
Atslēgšanās no vēsturiskā BRELL elektrotīkla tika sākta gatavot jau 2007. gadā, taču izvirzījās vairākas tehnoloģiskas problēmas: piemēram, Igaunija gribēja caur zemūdens kabeli uz Somiju pieslēgties Skandināvijas maģistrālajiem elektrotīkliem, jo starp Igauniju un Latviju vēl nebija izveidoti pietiekami jaudīgi starpsavienojumi. Tikai 2019. gada 20. jūnijā beidzot tika panākta daudzpusēja vienošanās starp Baltijas valstīm, Eiropas Komisiju un Poliju, ka Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīkliem caur Poliju notiks “vēlākais, 2025. gadā”. Svarīgi, ka Brisele uzņēmās segt 75% no visām izmaksām.
Pēc Krievijas pilnmēroga iebrukuma Ukrainā Lietuva uzreiz sāka steidzināt pārējās valstis, ka jāatslēdzas no BRELL iespējami ātrāk – Lietuva to gribēja izdarīt līdz 2024. gada sākumam. Bija novērsta galvenā tehniskā problēma: reizē ar t.s. “Kurzemes loku” bija izbūvēts trūkstošais lieljaudas starpsavienojums uz Igauniju, savukārt Lietuva saslēdzās ar Zviedriju, “NordBalt” iniciatīvas ietvaros izbūvējot līdzstrāvas kabeli zem jūras. Tāpēc arī Igaunija pauda gatavību paātrināt kopējo virzību uz elektrības tirgus derusifikāciju.
“Visu pušu vienošanās ar Eiropu paredz, ka visas Baltijas valstis sinhronizēsies kopīgi. […] Šis varētu būt gadījums, kad vai nu visi sinhronizējas vienlaikus, vai nesinhronizējas neviens,” pagājušomēnes rakstīja “Diena”, nor ādot: “Tikušas veiktas trīs izpētes: dinamiskās stabilitātes izpēte, tirgus un operacionālo izmaksu izpēte, kā arī jaudas pietiekamības izpēte. […] Par paātrinātās sinhronizācijas iespēju Lietuva, Latvija un Igaunija diskutēs tuvākā mēneša laikā, turklāt jautājums par paātrināto sinhronizāciju skatāms plašākā politiskā mērogā.”
Šodienas kopīgais paziņojums no visu trīs Baltijas valstu premjeriem parāda, ka diskusijas beigušās negatīvi: lai arī Igaunija bija izteikusi gatavību atbrīvoties no Krievijas elektrotīkliem, bet Lietuva izstāšanos no BRELL līguma pat steidzināja, ir uzvarējusi K. Kariņa valdības nostāja, ka jāpaliek saslēgtiem ar Krieviju līdz pēdējam termiņam, ko atļauj 2019. gada līgums starp Baltiju, Poliju un Eiropas Komisiju.
Jāatgādina, ka Baltijas valstis pārstāja iepirkt Krievijas un Baltkrievijas elektrību jau pirms vairāk nekā gada (ir aizliegts par to norēķināties), taču BRELL lokā saslēgtajās valstīs turpina ieplūst strāva no Krievijas, kas tiek izmantota slodžu balansēšanai un par ko, vismaz oficiāli, Krievijai netiekot maksāts.
Tikmēr Ukraina atslēdzās no Krievijas un Baltkrievijas maģistrālajiem elektrotīkliem jau naktī uz 2022. gada 24. februāri, veicot trīs dienas ilgu plānveida sinhronizācijas eksperimentu ar ES valstu elektrotīkliem. Taču, tā kā tieši tajā laikā sākās Krievijas pilnmēroga iebrukums, eksperimenta laikā panāktā īslaicīgā sinhronizācija kļuva par pastāvīgu.
Tas atļāva pagājušā gada vasarā Ukrainai eksportēt lieko elektrību uz Slovākiju un Rumāniju, tādā veidā nopelnot valūtas ieņēmumus pat kara laikā, savukārt ziemā, kad krievi ar raķetēm un droniem apšaudīja ukraiņu elektrostacijas un transformatorus, tie paši savienojumi tika izmantoti trūkstošās strāvas importam no ES valstīm.
Līdz ar to šobrīd Ukraina, pat atvairot daudzkārt spēcīgāka pretinieka iebrukumu, ir integrējusies ES elektrības tirgū, savukārt Latvija, sekojot šīsdienas lēmumam, paliek integrēta Krievijas elektrotīklos vēl vismaz uz diviem gadiem.
Interaktīvā elektrības karte: : https://www.ast.lv/en/content/power-system-state-0
Pilns šodienas deklarācijas teksts: https://static.lsm.lv/documents/1rn.pdf