Kariņa valdība no Latvijas nodokļu maksātāju naudas pārskaitījusi 77 miljonus eiro Kremlim un "Gazprom", kas šo naudu ieguva bez konkursa
N. Andersons06.12.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz to, ka Latvijas valsts jau divus gadus kontrolē Inčukalna gāzes krātuvi un maģistrālos naftas vadus pārvaldošo kompāniju Conexus, vasarā Latvijas valsts uzņēmums Augstsprieguma Tīkls samaksājis Kremlim vēl 77 miljonus, lai izglābtu Gazprom no tam nepatīkamas situācijas.
Vēl 21. jūlijā Ekonomikas ministrija paziņoja: “VAS Augstsprieguma tīkls, izpildot Ministru kabineta doto uzdevumu, ir noslēdzis darījumu ar Gazprom par Conexus Baltic Grid 34,10% akciju iegādi, tādējādi palielinot kontroli Conexus līdz 68,46%. Atbilstoši veiktajām izmaiņām akcionāru struktūrā, turpmāku Conexus Baltic Grid pārvaldību Augstsprieguma tīkls nodrošinās kopā ar MM Infrastructure Investments Europe Limited, kuram pieder 29,06%, un pārējie akcionāri, kuriem kopā pieder 2,48%. Conexus Baltic Grid ir vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operators Latvijā, [kas] papildus apsaimnieko un pārvalda Inčukalna pazemes gāzes krātuvi.”
Darījuma summa netika izpausta, tomēr šonedēļ mediji beidzot lakoniski paziņoja: “Valsts uzņēmums Augstsprieguma tīkls iegādājies dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid akcijas no Krievijas valsts kontrolētā dabasgāzes koncerna Gazprom par 77 miljoniem eiro, liecina Augstsprieguma tīkla publiskotā informācija.”
Publiskotā informācija atklāj, ka Augstsprieguma tīkls par Conexus akcijām Gazprom samaksājis lielāku summu, nekā 2017. gada beigās tika samaksāts, iegādājoties līdzīgu Conexus akciju skaitu no SIA Itera Latvija un Vācijas enerģētikas koncerna Uniper Ruhrgas International GmbH.
2017. gada nogalē Augstsprieguma tīkls iegādājās kopumā 34,36% Conexus akciju par 57 394 971 eiro. Toreiz neviena no darījuma pusēm neatklāja konkrētu summu, par cik iegādātas akcijas no Itera Latvija, kurai piederēja 16,05% Conexus akciju, un par kādu summu tieši no Uniper Ruhrgas, kam piederēja 18,31% Conexus akciju.
Tomēr no Augstsprieguma tīkla tagad publiskotās informācijas var izdarīt aprēķinu, ka līdz šim brīdim pavisam kopā iepirkto 68,46% Conexus akciju iegāde valsts uzņēmumam izmaksājusi kopā 134 394 971 eiro. Atņemot no šī cipara summu, kas 2017. gada beigās samaksāta Uniper Ruhrgas un Itera Latvija, var redzēt — šīgada darījumā jābūt iztērētiem 77 miljoniem, kas aizmaksāti prom Kremlim.
Vairākkārt ir aprakstīts pats iemesls, kāpēc Gazprom bija nepieciešams pārdot sev piederošās Conexus akcijas — Latvijas valsts izlēma liberalizēt gāzes tirgu, izbeidzot AS Latvijas Gāze monopolu. Tas notika pēc tam, kad atklājās: Latvijas Gāze pati ir brīvprātīgi atteikusies no sava monopola, jo daudzus gadus atļāvusi Krievijas kompānijai caur saviem (teorētiski) monopola cauruļvadiem Latvijas teritorijā piegādāt gāzi Jūrmalas sanatorijai “Dzintarkrasts”, kas pēc 1992. gada vienošanās ar toreizējo Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu formāli palika Krievijas īpašumā kā labas gribas žests no Latvijas puses par B. Jeļcina atbalstu Latvijas neatkarības atgūšanai.
Monopola izbeigšanai sekoja gāzes tirgus atvēršana brīvai konkurencei, kuras gaitā no Latvijas Gāzes tika atdalīta Conexus (maģistrālie cauruļvadi un Inčukalns) ar Gaso (gāzes pārdošana gala patērētājiem). Sākotnēji Gazprom centās palikt par akcionāri gan Latvijas Gāzē, gan Conexus, taču konkurences likumdošana neļauj vienām un tām pašām personām (konkrētajā gadījumā — Kremlim) kontrolēt vienlaikus preces (gāzes) vairumpiegādātāju un tā izplatīšanas kanālus patērētājiem. Vienā brīdī Gazprom bija jāizvēlas, kurā no kompānijām paturēt akcijas — vai nu Latvijas Gāzē, vai Conexus.
Kad Gazprom gandrīz vai visa 2019. gada laikā vairs nevarēja izmantot balsstiesības Conexus akcionāru sapulcēs, krievi izdomāja shēmu: sarīkoja sev piederošo akciju izsoli vienīgajā darbadienā, kas iekrita starp aizvadītā gada Ziemassvētkiem un Jaungada svinībām. 2019. gada 30. decembrī Gazprom izsolīja tai piederošos 34,10% Conexus akciju ar sevišķi dīvainiem noteikumiem — izsole notika ar... lejupejošu soli! Akciju paketes sākumcena bija 79 miljoni eiro, minimālā — 70 miljoni eiro, lejupejošais solis — miljons eiro, bet augšupejošais solis — 500 000 eiro.
Latvija šajā akciju izsolē nepiedalījās, līdz ar to izsolē uzvarēja kāds publiski nezināms pircējs, tomēr palika pirmpirkuma tiesības. Gada sākumā Gazprom vērsās pie Latvijas valdības, lai noskaidrotu, vai Latvija tās izmantos. Krišjāņa Kariņa valdība, nerīkojot konkursu vai sabiedrisko apspriešanu, nolēma samaksāt attiecīgos miljonu desmitus un uzdot valsts uzņēmumam Augstsprieguma tīkls samaksāt Latvijas nodokļu maksātāju naudu Kremļa kontrolētajam Gazprom. Tikai šonedēļ kļuvusi zināma summa — 77 miljoni eiro.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.