Kariņa valdība pirms vēlēšanām sola mājsaimniecības apsildīt ar “Latvijas Gāzes” gāzi, kuras tai nemaz nav
Latvijas Gāze10.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2022. gada 28. jūlijā Valsts prezidents ir izsludinājis Latvijas Republikas Saeimas 2022. gada 14. jūlijā pieņemto likumu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (publicēts oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, laidiens 28.07.2022., Nr. 144, oficiālās publikācijas Nr.: 2022/144.5, pieejams: https://vestnesis.lv/op/2022/144.5).
Minētais likums “Grozījumi Enerģētikas likumā” stājas spēkā 2022. gada 11. augustā, savukārt tā 68. punkts nosaka, ka šā likuma (t.i. Enerģētikas likuma) 106. panta ceturtā daļa (kas paredz aizliegumu piegādāt dabasgāzi no Krievijas Federācijas) stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī. Tādējādi AS “Latvijas Gāze” ar likumu tiek aizliegts saņemt dabasgāzi no Krievijas Federācijas pēc 01.01.2023.
AS “Latvijas Gāze” savas saimnieciskās darbības ietvaros veic nepieciešamās darbības, lai turpinātu dabasgāzes pakalpojuma sniegšanu, iegādājoties to no citiem alternatīviem piegādātājiem.
Likuma “Grozījumi Enerģētikas likumā” 107.panta 4.daļas 3.punkts uzdod dabasgāzes publiskajam tirgotājam nodrošināt, lai ne vēlāk kā līdz katra gada 31.augustam mājsaimniecību (saistīto lietotāju) patēriņam nepieciešamais dabasgāzes apjoms laika posmam no 1.oktobra līdz nākamā gada 30.aprīlim tiek uzglabāts Inčukalna pazemes krātuvē.
AS “Latvijas Gāze” piederošās dabasgāzes apjoms, kas atrodas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē uz šī paziņojuma publicēšanas datumu sastāda 0,75Twh. Savukārt, uz 2022.gada 31.augustu AS “Latvijas Gāze” piederošās dabasgāzes apjoms, ņemot vērā jau iepriekš uzņemtās līgumiskās saistības, sastādīs 0,69 TWh.
Ņemot vērā iepriekš minēto un pieņemtos grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz, ka ar 2023.gada 1.janvāri dabasgāzes piegādes no Krievijas ir aizliegtas, AS “Latvijas Gāze” paziņo, ka uz 2022.gada 31.augustu nevarēs nodrošināt Enerģētikas likumā noteikto publiskā tirgotāja pienākumu par nepieciešamo dabasgāzes krājumu apjoma uzglabāšanu Inčukalna pazemes krātuvē. Saskaņā ar Enerģētikas likuma 107.panta 4.1 daļu – situācijā, kad esošais publiskais tirgotājs (AS ”Latvijas Gāze”) nepilda likumā noteikto uzdevumu, publiskā tirgotāja funkcijas pārņem un pilda VAS “Latvenergo”.
Par minēto situāciju AS “Latvijas Gāze” ir vairākkārt informējusi Latvijas valdību un par enerģētikas nozares attīstību atbildīgo Ekonomikas ministriju, kā arī lūgusi sasaukt sanāksmi ar visām iespējamā publiskā tirgotāja maiņas gadījumā iesaistītajām pusēm, nolūkā rast konstruktīvu un saskaņotu rīcības plānu, kas pagaidām nav notikusi.
Red.piez. Šo paziņojumu AS "Latvijas Gāze" ir izplatījusi pēc tam, kad vakar vakarā pēc valdības sēdes ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka valdība mājsaimniecību vajadzībām esot rezervējusi AS "Latvijas Gāze" piederošo gāzi Inčukalna krātuvē un tā pilnībā sedzot Latvijas vajadzības nākamajā apkures sezonā. Papildu drošībai valdība esot pieņēmusi lēmumu rezervēt "Latvijas Gāzei" piederošu krātuvē esošu gāzi, lai augsta tirgus pieprasījuma apstākļos šī gāze netiktu pārdota tālāk, bet garantēti paliktu Latvijas mājsaimniecību rīcībā. K. Kariņa valdība šo gāzi nav iegādājusies, bet gan rezervējusi, lai garantētu nepieciešamo dabasgāzes apjomu saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām nākamajai apkures sezonai. K. Kariņš runā par 1,15 teravatstundām gāzes, taču, kā redzams no "Latvijas Gāzes" paziņojuma, tai šāda apjoma nemaz nav, un nav šaubu, ka K. Kariņam un Ekonomikas ministrijai tas ir zināms.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
