Iesaki rakstu: 
Kam Latvijai miera laikā Kariņa valdība? Jo laikam tuvojas tik liela krīze, ka vajadzīgs Briseles vietvaldis.
Aizvadītajā nedēļā ar milzīgām dzemdību mokām tika izradīta jauna Latvijas valdība. Medijos ne pirms, ne pēc šī notikuma nav gadījies lasīt nevienu pozitīvu vērtējumu. Varbūt izņemot parastos akadēmiskos pielīdējus, kuri neaizmirst piekodināt, ka tagad tik dodiet zinātnei lielu naudu, un katru reizi uzštancē tādu pašu viedokli par valdību.
Lai arī daudzi izsakās par šīs valdības īslaicību, to grūtāk pateikt. Skaidrs, ka nekāda vienprātība un mīlestība šo partiju starpā nav iespējama. Izdošanas kriminālvajāšanai, Prezidenta un Eiroparlamenta vēlēšanas skaudri liks saprast, ka partiju politika ir „bellum omnium contra omnes” (visu karš pret visiem). Un liberālās Rietumu politikas pamatā esošais neuzticības princips "checks and balances" ir vissapuvušākais pamats cilvēces vēsturē. Taču alternatīvas trūkuma apstākļos var pastāvēt arī nekonkurētspējīgas sistēmas.
Dīvaini - parasti koalīcijas valdībās ministru pozīcijās iet partiju politiskie līderi un stratēģi. Kuri tad nu realizē partijas politiku noteiktā jomā un par to atbild. Šoreiz prioritāri salien otrā plāna kurmji un kurmenes, melnos matus purinot. Palīgjuristi un grāmatvedes ir Kariņa valdības galvenais resurss.
Lai vērtējumi par šīs valdības stratēģisko būtību paliek lielākam rakstam. Lasot valdības deklarāciju virspusēji, ir visai daudz uzkrītošu lietu. Piemēram, netiek vairs apjūsmota struktūrfondu slaukšana kā attīstības pamats. Cēlonis, pirmkārt, ir tas, ka iepriekšējā valdība paspējusi visus struktūrfondus jau sadalīt mīklainos projektos. Un Latvijā perfekti darbojas Slovākijas modelis struktūrfondu apguvē - Latvijai paredzētos struktūrfondus apgūst bez Latvijas klātbūtnes.
To arī katrs ikdienā redz: ja iepriekšējā struktūrfondu periodā no 2007.-2013. gadam visur varēja redzēt plāksnes ar uzrakstu, ka tas un tas, un tas tiek darīts par struktūrfondu naudu, tad šajā apgūšanas periodā nekā tāda nav. Plūst miljardu straumes, bet šai posta krastā tās nepiestāj. Tas arī ir iemesls, kāpēc iepriekšējās valdības it kā veiksmīgā darbība neko vairāk kā zaudējumu vēlēšanās nedeva, jo parastajam vēlētājam no šiem mistiskajiem projektiem nav nekāda labuma.
No "virsbūves" viedokļa Kariņa valdība iezīmē pilnīgi jaunu līmeni melošanā un liekulībā.
Pirmais šoks ir labklājības ministre. Tīmeklis ir pilns ar cilvēku stāstiem, kā šī ministre veiksmīgi turējusi savus darbiniekus pa gabalu no Labklājības ministrijas labumiem, maksājot algu aploksnē. Nožēlojami ir ministres partijas biedru aizstāvības apgalvojumi: vai, kā nu uzbrūk mūsu biedrenei - viedajai Petračūskai. Viņa, nabadzīte, visu mūžu strādā un strādā, un beigās nekas nepaliek, jo visus nodokļus jau šajā valstī nevar samaksāt. Cik liekulības pacietīs vēlētāji?
Cita Labklājības ministrijas darba joma ir darba aizsardzība. Un te nu ministrei izcili sasniegumi - viņas un vīra kopīgā firmā strādnieki darbavietā krituši kā mušas. Šī daudznozaru firma varēja nodarboties arī ar kapsētu biznesu, sagatavotā materiāla pietiktu nelielam kolumbārijam.
Ne par matu neatpaliek izglītības un zinātnes ministre. Viņa došot Latgalei lielo prioritāti un laimi un to visu latgaliešu valodā. Īpašs atbalsts būšot Eiropas Savienības Austrumu robežā esošām skolām - valdības deklarējums saka "īpašu uzmanību pievērsīsim Eiropas Savienības pierobežas skolu saglabāšanai".
Tulkojumā no Kariņa valdības valodas - ņemam lielo tuteni un likvidējam Latvijas Austrumos skolas pēc kārtas.
Un patiešām, jau otrdienas valdības sēdē iekļauts tiesību akts - TA-37 "Rīkojuma projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija rīkojumā Nr.282 "Par Jaungulbenes Profesionālās vidusskolas likvidāciju"". Neceriet, jo šie grozījumi nav paredzēti skolas saglabāšanai. Gluži otrādi, tie paredzēti skolas ēku un mantas izvazāšanai, lai nekad vairs šo 1927. gadā dibināto arodskolu neatjaunotu. Runājam par atbalsta došanu Latgalei, bet likvidējam profesionālo vidusskolu, kas atrodas pāris kilometrus no Latgales un kur ilgstoši mācījās daudzi Latgales jaunieši. Ziemeļaustrumvidzeme otrās neatkarības gados ir ne mazāk izpostīta kā Latgale.
Ja jau tāda ir ministres prelūdija, bail domāt, kāda būs fūga. Tā laikam būs augstskolu un zinātnisko institūtu konsolidācija (lasi - mantas un īpašumu izvazāšana), lai šis konsolidētais Frankenšteins paceltos 500 labāko universitāšu sarakstā. Nav gan sīkāk paskaidrots, kādā sarakstā. Tikpat labi tas var būt G-faktora augstskolu ranžējums vai pasaules skaistāko universitāšu saraksts.
Kopsecinājums ir viens - Kariņa boiskautiskā izcelsme ir visai līdzīga VĻKJS produktam melošanā, liekulībā un intrigu pīšanā. Latviju gaida grūti laiki. Ja sāksies smaga krīze, Eirozonas agonija, tad no šīs valdības loģisku rīcību grūti gaidīt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
