Iesaki rakstu: 
2020.gada 1.decembra Kariņa uzrunas fakts vien jau bija kaut kas nebijis. Ko līdzīgu ir darījis vēl Zatlers, paziņojot par Saeimas atlaišanu. Pēc būtības saturiskā ziņā Kariņa uzruna bija mazāk efektīva nekā pats fakts, ka šāda uzruna būs. Tomēr daži izteikumi ir uzmanību vērti, un viens pat pretendē uz iekļūšanu tautas folklorā. Jā, runāju par izteikumu: draugi, nav labi.
Vēl maigi caur puķēm tiek atzīts, ka valdības lēmumi daudziem cilvēkiem nav bijuši saprotami un ir bijuši pat pretrunīgi vai nekonsekventi. Tālāk citēju: “Kā valdības vadītājs mainīšu mūsu līdzšinējo pieeju. Es ierosināšu pieņemt ne tikai stingrākus ierobežojumus cīņā ar COVID – 19, bet vienlaikus es gribu padarīt šo sistēmu vienkāršāku un saprotamu visiem.”1
Noklausoties šo uzrunu, gribējās domāt, ka beidzot ir izdarīti secinājumi un turpmāk tik tiešām valdība rīkosies loģiski, nosakot stingrākus ierobežojumus. Sagaidīju otrdienas ilgās valdības sēdes beigas, noklausījos preses konferenci, pārlasīju visas ziņas. Trešdien no rīta pārskatīju, kas nācis klāt, un nācās secināt – jāpiekrīt Kariņa izteikumam, Draugi, nav labi, bet šo teicienu es adresētu valdībai un pašam Kariņam. Kāpēc – ļoti vienkārši. Paskatīsim kas lācītim vēderā.
Iesākumā apskatīšu trīs ļoti interesantus jautājumus. Pirmais – lai būtu precīzs, līdz 2.decembra plkst.18:00 it kā pieņemtie grozījumi nekur vēl nebija publiskoti, bet – 3.decembrī jau stājās spēkā. Kāds varētu būt kavēšanās iemesls?
Otrais, kas nedaudz savelkas kopā ar manis iepriekš minēto. Preses konferencē un turpmāk esošajās ziņās tika pateikts, ka visi veikali darba dienās varēs strādāt līdz plkst.20:00. Savukārt trešdienas rītā tika izplatīta šāda informācija: Valsts kanceleja trešdienas rītā izplatījusi precizētu informāciju par otrdien, 1. decembrī, valdībā atbalstītajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem ārkārtējās situācijas laikā. Tostarp precizēts, ka visi veikali un tirdzniecības centri neatkarīgi no kopējās tirdzniecības platības drīkst strādāt darbdienās kā ierasts. Ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus, apmeklētājiem joprojām būs pieejami muzeji.2
Izdzirdot par valdības vēlmi noteikt veikalu darba laiku līdz 20:00 man raisījās izbrīns, bet vislielākais izbrīns tomēr bija pēcāk, par Valsts kancelejas paziņojumu. Sanāk, ka Valsts kanceleja koriģē MK lēmumus!?
Trešais, 1.decembrī sprieda par ierobežojumiem 10 stundas, bet, 2.decembra vakarā, ap plkst.20:41 parādījās ziņa, ka valdība aptaujas kārtībā ir pieņēmusi lēmumu, ka sportot varēs bez maskas.3 Piķis un zēvele, vai man vienam šķiet, ka bardaks lēmumu pieņemšanas procesā turpinās! Bezmaz vai šķiet, ka valdība kaut ko pieņem, bet tad no malas kāds sāk koriģēt – to esat izdarījuši nepareizi vai to. Vai šī ir tā apsolītā vienkāršākā sistēma!? Nu, nu.
Tā kā ierobežojumi normatīvā akta veidā vēl nebija pieejami, savu skatījumu veicu atbilstoši tai informācijai, kura sniegta plašsaziņas līdzekļos. (Kad savas pārdomas biju uzrakstījis, tad 2.decembrī ap plkst.23:00 vēlreiz pārskatīju Latvijas Vēstneša laidienu. Ja vēl 18:00 grozījumi nebija publiskoti, tad plkst. 23:00 bija. Tiesa, tad, kad skatīju, tad grozījumu teksts bija īsāks, nekā to apskatot 3.decembra rītā. Diemžēl to nenofiksēju. Tā arī – pieņemtie grozījumi rīkojumā var stāties spēkā tikai pēc to publikācijas. Sanāk, pēdējā brīdī publicējam un jau pēc pāris stundām kontrolējam to izpildi? Jā, Kariņ, šī tik tiešām ir jauna kārtība)
Labi, tad skatāmies tālāk.
Atgriežamies pie 2 + 2 principa. Divi metri un divi cilvēki. Pretstatā pavasarim, kad tik tiešām šis princips darbojās, tagad ir jau virkne izņēmumu. Kāda jēga ierobežojumam, ja tiem ir izņēmumi? Atbilde vienkārša – nekāda.
Saimniecisko pakalpojumu sniedzējiem, veikaliem un pasākumu organizatoriem jānodrošina, ka cilvēki, kuri nelieto sejas masku vai to dara nepareizi (neaizsedzot gan muti, gan degunu), netiek ielaisti telpās un tiem, kuri neievēro epidemioloģiskās drošības prasības, pakalpojums netiek sniegts.4
Interesanti, kā iespējams panākt, ka šis ierobežojums tiks izpildīts!? Pakalpojuma sniedzējiem jānodrošinās ar apsardzi vai kā? Tā arī – ko maza veikala pārdevēja var iesākt ar tēvaini, kurš ienāk veikalā bez maskas? Nepārdot, ko viņš vēlas nopirkt? Viņš vienkārši paņem preci un atstāj precīzu naudu. Ko tad? Pārdevēja savu pienākumu nebūs izpildījusi? Pircējs arī neko nebūs zadzis.
Nākamais vienkārši “iespārda” savā neloģikā. Tas būtu: sestdienās, svētdienās un svētku dienās drīkst strādāt tikai aptiekas, tai skaitā veterinārās aptiekas, savukārt veikalos drīkst tirgot tikai pārtikas preces (izņemot alkoholu un cigaretes), higiēnas preces un degvielu.5
Tas, ka var strādāt tikai iepriekš uzskaitītās tirdzniecības vietas, ir viena lieta, kaut arī šeit izjūtams loģikas trūkums. Proti, kāda jēga noteikto šo ierobežojumu? Protams, ka šis ierobežojums novedīs pie tā, ka brīvdienās attiecīgi šīs tirdzniecības vietas būs slēgtas, bet – ar ierobežojuma noteikšanu pircēja vēlmes pēc attiecīgās preces nemazinās. Tas nozīmē, ka vairāk brauks iepirkties darba dienās pēc plkst.17:00. Kas tiek panākts – lielāka pulcēšanās citos laikos.
Tomēr lielākais, es pat teiktu, saprāta iztrūkums ir konstatējams tajā ierobežojumā, ka drīkstēs tirgot tikai pārtikas preces, izņemot alkoholu un cigaretes (jāatzīst, ka cigaretes pēkšņi izkrita no dienas kārtības un tagad publicētajā variantā cigaretes varēs iegādāties. Laikam kāds lēmuma pieņēmējs ir kaismīgs pīpmanis). Turklāt pat veselos divos virzienos.
Pirmais, pasakiet man, kā alkohola un cigarešu tirdzniecības aizliegums brīvdienās mazinās COVID – 19 izplatību!? Otrs, kā aizliegums iegādāties nepārtikas preces veikalos, kuros ir plašs tirdzniecības sortiments, mazinās COVID – 19!? Ja vienā plauktā bezmaz vai stāv konservi un konservu attaisāmais, tad – konservus nopirkt var, bet attaisāmo ne?
Domājiet, ka ar šo neizpratne izsmelta!? Diemžēl ne. Pārejam pie izglītības. Klātienē mācību process drīkst notikt tikai bērnudārzos un 1.-4. klasēs. Forši, bet – vai slimība šos mazos ķiparus neķer, jebšu - viņi nevar pārnēsāt? Tas, ka slimo viņi mazāk un arī nav tik daudz komplikāciju, tas priecē, bet – vai var uzskatīt, ka tiek sperti kaut kādi ierobežojoši soļi, ja vienas durtiņas infekcijas izplatībai tiek atstātas vaļā?
Palielu jautrību arī izraisīja atsevišķu ierobežojumu spēkā stāšanās laiki. Visu cieņu Vņķelei un Kariņam, kuriem izdevās vienoties ar COVID – 19, ka līdz 4.janvārim vīruss skolās iekšā neies un tur esošos neaiztiks. Kā citādāk var izskaidrot, ka maskas skolās būs jāvalkā tikai no 4.janvāra? Noticēt paustajam, ka nepieciešams laiks, lai bērni iemācītos nēsāt maskas?! Nu, beidziet, tad daži labi pieaugušie būtu jāiemāca vairāk.
Kariņam bija taisnība, - draugi, nav labi. Situācija ar COVID-19 – tas tik tiešām nav labi, bet vēl sliktāk ir valdībai ar loģisku ierobežojumu noteikšanu.
1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/karins-rosinasu-pagarinat-arkartas-situaciju.a383463/
2 https://www.delfi.lv/news/national/politics/veikalu-darbalaiku-darba-dienas-tomer-neierobezos.d?id=52716691
3 https://www.delfi.lv/news/national/politics/sportot-vares-bez-maskas-vienojas-valdiba.d?id=52719293
4 https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-kadi-jauni-ierobezojumi-jaievero-arkarteja-situacija-un-kad-tie-stajas-speka.d?id=52716991
5 https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-kadi-jauni-ierobezojumi-jaievero-arkarteja-situacija-un-kad-tie-stajas-speka.d?id=52716991
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.