Kariņam nāksies Saeimai pamatot savas valdības tiesisko nihilismu attiecībā uz veselības aprūpes darbinieku atalgojumu
Saeimas opozīcijas deputāti22.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šī gada 19.septembra Saeimas plenārsēdē tika iesniegts deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam “Par tiesisko nihilismu Ministru kabineta rīcībā attiecībā uz likumā paredzētā finansējuma palielinājuma nodrošināšanu veselības aprūpes darbinieku darba samaksai”.
Valdības nevēlēšanās valsts budžetā paredzēt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto papildu finansējumu darba samaksas palielināšanai nozares darbiniekiem ir būtiski iedragājusi valsts iedzīvotāju uzticību valdības solījumiem par veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes uzlabošanu, tāpēc Saeimas deputāti sagatavojuši pieprasījumu Ministru prezidentam par šādas valdības rīcības tiesiskumu.
Krišjānim Kariņam tiek pieprasīts skaidrot, kāds tiesiskais regulējums Latvijas tiesību sistēmā ļāva Ministru kabinetam nepildīt likumā noteikto prasību un Saeimas doto tiešo uzdevumu, vai tiešām Ministru prezidents valdības lēmumu nepildīt Veselības aprūpes finansēšanas likumā noteikto uzskata par “tiesisku” un kādos vēl gadījumos izpildvara ir tiesīga nepildīt Saeimas lemto.
2018. gada 13. decembrī Saeima pieņēma grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas stājās spēkā 2018. gada 20. decembrī. Ar šiem grozījumiem Saeima uzdeva Ministru kabinetam, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu, paredzēt valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidēji gadā 20% apmērā, 2020. gadā sasniedzot 191 miljonu eiro.
Tādejādi, lai, veidojot 2020. gada budžetu, tiktu izpildīts Saeimas lemtais un likumā noteiktais attiecībā uz valsts finansējumu veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai, tam ir nepieciešams paredzēt papildus 119,7 miljonus eiro.
Lai gan Ministru prezidents Krišjānis Kariņš plašsaziņas līdzekļos ir apgalvojis visai sabiedrībai, ka “naudas valsts budžetā ir tik daudz, cik nekad nav bijis” un papildus “fiskālā telpa” vien jau nozīmīgi pārsniedza likumā noteikto veselības aprūpes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai nepieciešamo finansējuma apjomu (saskaņā ar publiski pausto – vairāk nekā 190 miljoni eiro), tomēr valdība pretēji likumā noteiktajam un Saeimas lemtajam 2020. gada valsts budžeta projektā šī uzdevuma izpildei ir paredzējusi mazāk nekā 45 miljonus eiro.
Tas ir gandrīz trīs reizes mazāks darba samaksas pieaugums, nekā ir noteikts likumā. Tiesiskā valstī likumi ir jāievēro arī K.Kariņa vadītajai valdībai, jo sevišķi, ja premjera dotie solījumi sabiedrībai par “tiesiskumu” nav bijuši tikai kārtējā tukšā liekulība.
Zīmīgi, ka nu pat valdība savu lēmumu nekompensēt pensijas piegādes tarifa paaugstinājumu mēģināja pamatot ar to, ka likumā tai nav dots šāds deleģējums, savukārt attiecībā uz mediķu atalgojuma paaugstinājumu, kur ar likumu valdībai ir uzlikts pienākums to palielināt līdz noteiktam apjomam – valdība ir ignorējusi to, demonstrējot tādu tiesiskuma nihilismu, kāds netika pieredzēs pat tā sauktajās “oligarhu valdībās”. Valdībai ar savu solījumu pildīšanu sanāk kā Lennebergas Emīlam ar cukurūdens dzeršanu “Emīla nedarbos”: “Kad man nav naudas, tad es nevaru dzert, kad man ir nauda – tad es nedrīkstu! Kad tad lai es dzeru?”
Valdības apgalvojumu, ka bužetā nav naudas šīs likuma prasības izpildei un ka Saeima vienkārši pieņēmusi “bezatbildīgus likuma grozījumus” (par kuriem nobalsoja liela daļa esošās K.Kariņa valdības ministru, kad bija vēl deputāti!), ir vērtējami kā kārtējā liekulība vai drīzāk kā ciniski meli, lai slēptu no sabiedrības to, ka politiskie darījumi tai ir svarīgāki par sabiedrības interesēm un tiesiskumu. Jo citādāk valdība būtu lūgusi Saeimai atcelt vai mainīt šo valdībai “neizpildāmo” likuma normu, kas ir spēkā kopš 2018.gada!
Nesen valdība apstiprināja EM informatīvo ziņojumu, kas paredz OIK maksājumiem noslēpt valsts budžetā vairāk nekā 150 miljonus. Lai turpinātu gādīgi barot OIK afēru, nauda tiks atrasta!...
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
