Iesaki rakstu: 
Krišjānim Kariņam sieva ir ārste. Ļoti laba ārste. No šī vērtējuma raugoties, Krišjānis Kariņš ir labākā premjera kandidatūra. Andrim Šķēlem, tad, kad viņš kļuva premjers, sieva bija medicīnas māsa.
Jaunais laiks/Vienotība/Jaunā vienotība atgriežas pie varas sestajā klonā, šoreiz savienotībā ar Attīstību/Par un Jauno konservatīvo partiju, kas arī ir kaut kādi kloni no Vienotības – liela daļa šo partiju, kā arī visu pārējo Saeimā ievēlēto partiju biedri savulaik pārstāvējuši vārdos agresīvi antikoruptīvo Repšes radīto politisko spēku.
Lai pierādītu savu ilgdzīvotību, Jaunais laiks/Vienotība/Jaunā vienotība par finanšu ministru stumj Jāni Reiru. Latvijas politiskajai elitei tāda savienība kā draudzīgi apskāvušies ārzemju latvietis un padomju komjaunietis/komunists ir pierasta lieta jau kopš Latvijas ceļa, Saimnieka, Tautas partijas laikiem. Arī Kariņš un Reirs tagad kopā gatavi vadīt Latvijas valsti, priecīgi dungojot „Tu kā dille, es kā lociņš, Tu kā maize, es kā sviestiņš, Tu kā podiņš, es kā vāciņš, Tu kā roka, es Tavs cimdiņš”.
Savulaik jau Reirs bija klusi no aizkrāsnes izvilkts premjera kandidāts – glīti sasukāts, labā uzvalkā, komjaunieša manierēm, ilggadējs „Prudentia” direktors. Toreiz tas bija tāds neliels kompromiss ar „Prudentiju” – neiedeva viņiem miljonu par „AirBaltic” investora meklējumiem, piedāvāja viņiem savējo „pie teikšanas”. Kaut kā nesanāca – par premjerministru kļuva Māris Kučinskis.
Toties finanšu ministra amatā Jānis Reirs jau ir pabijis. Tajā izcilnieku plejādē – Einars Repše, Atis Slakteris, Vasilijs Meļņiks, Andris Šķēle, Aivars Kreituss un citi, Jānis Reirs mums atmiņā palicis ar vislabāko kaklasaiti, labi piegrieztu un, šķiet, piekrāsotu frizūru, žilbinošiem Holivudas smaida zobiem.
Šķiet, budžeta gatavošanu un valsts finanšu struktūru vislabāk zināja Uldis Osis, Gundars Bērziņš, Roberts Zīle, Andris Vilks un Edmunds Krastiņš, diemžēl kompetentāko zinātāju vidū Reiram vieta neatrodas.
Visiem tiem, kas balsoja par pārmaiņām, proti, par KPV, JKP, Attīstību/PAR, Progresīvajiem un Reģionu partiju, Jāņa Reira nozīmēšana finanšu ministra amatā patiesībā nozīmētu spļāvienu vismaz sejas virzienā. Un kā nu ne – ar Jauno laiku/Vienotību/Jauno vienotību mums vispirms asociējas tas Valsts ieņēmumu dienests, kas ievācās Telejas ielā 1 – arogants, pret uzņēmējiem un vienkāršiem cilvēkiem neiecietīgs, birokrātisks, taču tautas skatījumā neticami korumpēts dienests, kur darbinieki azartspēlēs vinnē neticami lielus laimestus, kur zibens iesper muitas novērošanas kamerās un darbiniekiem mātes un vecāsmātes noraksta mantojumā milzīgas summas.
Man Jānis Reirs asociējas ar viņa panākumiem medicīnas jomā. Viņš savulaik bija Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, bet tur parādīja fantastisku nekompetenci. Toties pirms četriem gadiem kā finanšu ministrs viņš aktīvi pretojās Veselības ministrijas vēlmei atteikties no sanitāro automašīnu īres no uzņēmēja Adigjozala Mamedova A/S Rīgas sanitārā transporta autobāze Rīgas un Pierīgas iedzīvotāju glābšanai. Nelabvēļi kaut ko runāja par pusotru miljonu, bet KNABs tolaik Vienotību allaž redzēja gaišās krāsās.
Man Jānis Reirs asociējas ar jauno Stradiņa klīniskās slimnīcas celtniecību – ar faktu, ka būvējām nevis to korpusu, kurā operāciju bloks, reanimācija, sirds asinsvadu kateterizācijas laboratorija, uzņemšanas nodaļa, bet to, kur ambulatorais dienests ar lielāko foajē valstī, milzīgiem gaiteņiem un nemājīgām telpām.
Ne jau Ingrīda Circene tolaik pieņēma lēmumu – ko, par kādu naudu un ar kādiem celtniekiem slimnīcu būvēt, bet gan ietekmīgie puiši Reirs un Kampars. Toties tad, kad 2015. gadā kļuva skaidrs, ka Stradiņa klīniskās slimnīcas būvniecībā pieļautas rupjas celtniecības kļūdas, celtniecība tika apturēta. Rīgas būvvaldes vadība un slimnīcas mediķi savām acīm redzēja, ka ēka būvēta šķība kā Pizas tornis, bet būvuzņēmuma SBRE vadība un Jānis Reirs teica – taisna un pareiza kā Eifeļa tornis.
Publiski izskanēja viedoklis, ka nepieciešams Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (KUS) būvniecību nodalīt no valsts kapitālsabiedrības Paula Stradiņa KUS un nodot VAS Valsts nekustamie īpašumi. Realizējot un vadot liela mēroga attīstības un būvniecības projektus, valsts iestādes un kapitālsabiedrības (tostarp Stradiņa KUS) veic sev neraksturīgas funkcijas. Nepietiekamās būvniecības procesu pieredzes dēļ tiek pieļautas būtiskas projektu plānošanas un īstenošanas kļūdas.
VAS Valsts nekustamie īpašumi ir speciāli veidota kapitālsabiedrība nekustamo īpašumu pārvaldīšanai – šai struktūrai nekustamo īpašumu attīstīšana, būvniecība un apsaimniekošana ir pamatdarbība, kuru vada mērķtiecīgi veidota profesionāļu komanda. Kaut gan VAS Valsts nekustamie īpašumi vēlējās pārņemt celtniecības procesu, šai nodošanai pretojās atbildīgā amatpersona – finanšu ministrs Jānis Reirs. Tik ļoti pretojās, ka nelabvēļi sliecās noskaidrot, kurš ir īstenais celtniecības otkata saņēmējs.
Man jau vēl ir daži stāstiņi – piemēram, par Inčukalna gudrona dīķu smelšanu kopā ar Skonto būvi...
Jānis Reirs ilgus gadus bijis Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs. Viņa vadībā veselības nozares finansējums strauji samazinājās proporcionāli pret valsts iekšzemes kopproduktu un valsts budžeta ieņēmumiem. Mediķi ļoti labi atceras krīzes menedžmentu ar algu samazinājumiem.
Man jau parasti šķiet, ka nevis veselības ministrs izsit vairāk naudas vai samazina finansējumu, bet finanšu ministrs – dod vai ņem. Tad nu man šķiet, ka Dana Reizniece–Ozola ir veselības jomai labvēlīgākā finanšu ministre pēdējos trīsdesmit gados, bet Jānis Reirs – nelabvēlīgākais.
Savukārt tieši Jānis Reirs aktīvi iestājās pret iespējamiem finansējuma avotiem – akcīzes nodokli alkoholam un tabakai vismaz līdz Igaunijas līmenim. Jānis Reirs vairākkārt personiski cīnījies pret pārmaiņām tabakas ierobežošanas likumdošanā, cenšoties nepieļaut aizliegumu smēķēt citu cilvēku (tostarp bērnu) klātbūtnē, nepieļaut cigarešu tirdzniecības ierobežojumus.
Man nekad nav bijuši saprotami cilvēki, kas vēl citiem sāpes, slimības. Tā dara tikai tie, kam apsūbējis vērdiņš dārgāks par cilvēcību. Tabakas industrijas aizstāvis Reirs patiesībā vēl citiem slimības. Tagad viņu virza uz finanšu ministra amatu. Viņš gatavos budžetu mums visiem.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
