Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Interneta portāls Delfi publicējis jau kārtējo „Attīstībai/Par” apmaksāto publikāciju, kurā kādreizējā rakstniece, „Attīstībai/Par” pārstāve Dace Rukšāne uzdod „pareizus” jautājumus savai politiskajai kompanjonei, no iekšlietu ministres amata atbrīvotajai Marijai Golubevai. Lai ilustrētu Latvijas „plašstraumes mediju” pērkamības līmeni, Pietiek publicē šo nopirkto rakstu pilnībā.

„Lai aizstāvētu demokrātiju, mums jābūt spējīgiem to arī mīlēt”

Apmaksāta informācija

Marija Golubeva atgriežas Saeimā, gatava turpināt cīņu par liberālām vērtībām.

Ko tu dari politikā?

Cenšos īstenot savas vīzijas par to, kādai jābūt manai valstij, izmantojot tās prasmes, kas man ir.

Kādas ir tavas stiprās puses?

Diezgan plaša izpratne par pasauli un tās notikumiem un pārliecība, ka mums vajadzētu būt tādai pašai liberālai rietumu demokrātijai, kāda tā ir rietumos – nevis iet Polijas un Ungārijas ceļu, izveidojot hibrīdu modeli, bet gan veidojot tādu, kas atbilst visiem Rietumeiropas un Ziemeļvalstu kritērijiem. Jā, tas ir grūtāk un ne vienmēr visiem patīk, bet, es domāju, tas ir vienīgais pareizais ceļš.

No kurienes tu smelies šīs prasmes?

No savas diezgan plašās profesionālās pieredzes – ilgu laiku biju akadēmiskais cilvēks, tad domnīcas analītiķe un starptautiskā konsultante, skatījos, kā tiek veidota politika dažādās valstīs. Mana izglītība varbūt nav tāda, kas visiem liktos piemērota – esmu gan vēsturniece, gan angļu filoloģe, neesmu studējusi politiku, kaut esmu to pasniegusi. Mana izpratne par politiku ir nākusi no grāmatām, kuras lasīju, būdama doktorante. Man ir diezgan skaidrs priekšstats par politiskajām ideoloģijām, mūsdienu demokrātijas teorijām un praksi.

Vai politikā vispār vajag ļoti izglītotus cilvēkus?

"Ļoti" būtu lieks vārds, bet izglītotam vajag būt – tavam redzeslokam jābūt plašākam par savas pilsētas vai ciema izpratni par laimi un pareizo dzīvi. Saeimā mēs redzam diezgan spilgtus piemērus ar cilvēkiem, kuri ir talantīgi vienā jomā, bet nav apguvuši plašāku skatījumu uz pasauli. Viņi nonāk politikā, kur ir ārkārtīgi daudz kārdinājumu izrādīt citiem savu svarīgumu un ir viegli pazaudēt nepieciešamību uzdot sev jautājumus, pirms nonākt pie kāda secinājuma vai risinājuma. Izglītības redzesloku nevar tā vienkārši aizvietot ar talantu.

Kādi ir tavi kārdinājumi?

Mans kārdinājums reizēm ir, spītējot cilvēkiem, kas ir agresīvi vai netaisnīgi, proponēt savus uzskatus, nedomājot par to, vai ar tik radikālu pozicionēšanu es spēšu pietiekami daudz cilvēku pārliecināt par lietām, kas man ir svarīgas. Tas ir liels kārdinājums, jo reizēm riebjas, cik aprobežoti un netaisnīgi tiek uzbrukts labām idejām. Gudram līderim tādā brīdī būtu jāapstājas un jācenšas nebūt tik provocējošam. Bet es to ne vienmēr daru – kārdinājums būt izaicinošai reizēm ir pārāk stiprs.

Kā tu tiec galā ar vilšanos, ja nesanāk realizēt savu "pareizo ideju"?

Esmu dziļi pārliecināta, ka tad, ja ideja ir pareiza un noderīga, pie tās noteikti atgriezīsies. Tas, kas padara sabiedrību drošāku un harmoniskāku, agrāk vai vēlāk tiks ieviests, savukārt tas, kas ir īstermiņa risinājums un varbūt kādā brīdī šķiet ļoti svarīgs, tas, iespējams, nekad arī nerealizēsies. Esmu optimiste – tam, kas ir nozīmīgs, būs lemts piepildīties. Protams, gribas, lai ir ātrāk un lai tas notiek tieši tavu darbību rezultātā un ja tas nenotiek, vilšanās ir spēcīga – gribas raudāt. Bet es neraudu un cenšos paskatīties no plašākas perspektīvas.

Vai, esot atbildīgā postenī, tu sajuti pret sevi citādu attieksmi tāpēc, ka esi sieviete?

Šo nievājošo attieksmi tāpēc, ka esmu sieviete, es sajutu tikai sociālajos tīklos, nevis no cilvēkiem sev apkārt – no ministrijas un iekšlietu dienestiem bija ļoti profesionāla un koleģiāla attieksme: tur strādā cilvēki, kam izpratne par pienākumu un kalpošanu nav tukši vārdi. Bet tas, ko es ļoti sajutu – sabiedrība un politiskā elite daudz nesaudzīgāk kritizē sievietes kļūdas. Tajā pašā laikā vīrieši pie augstiem galdiem, spriežot par politiku, mierīgi var klāstīt savu privāto dzīves pieredzi, kā iet ģimenē, ko iemācījies no sava tēva, ko iemācījis savam dēlam – tā izpratne, ka viņa personīgā pieredze ir relevanta lielajai politikai. Sievietēm tā nav – neviens no viņām neko tādu negaida un arī neklausīsies.

Kā šo paradigmu var mainīt?

Pašām būt drosmīgām un neatlaidīgām, atbalstīt citas sievietes, neļaut sevi nobīdīt stūrītī. Jā, tas ir riskanti, tas var maksāt dārgi, bet es neatteiktos to darīt vēl un vēl.

Tu teici, ka neraudi, bet kā tu tiec galā ar stresu?

Tas, ka es neraudu, nenozīmē, ka es nepārdzīvoju – es jūtu gan aizvainojumu, gan bezspēcību, ja kaut ko darot, saņemu negatīvas reakcijas, bet tas nav iemesls nedarīt. Man galvenais ir mēģināt atrast laiku sev, ģimenei un dabai. Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas var strādāt visu nedēļu un tad vēl sestdien un svētdien, man jābūt prom vismaz uz dažām stundām, jāsajūt vējš uz sejas un saules stari, jādzird putni un jāredz koki.

Vai tev dzīvnieki arī palīdz?

Es visu mūžu esmu gribējusi suni, bet pie mana dzīvesveida, kur visu laiku ir kaut kur jābrauc, es to nevaru atļauties. Mums ir divi kaķi – Dadzītis un Purvītis. Man ļoti patīk viņus vērot – kaķi nomierina ar savu dzīves ritmu un neatkarību. Es iestājos par dzīvniekiem – pret vardarbību un ciešanām, jo citādi, nerespektējot dzīvnieku tiesības, harmoniska sabiedrība nav iespējama.

Vai tu startēsi nākamajās vēlēšanās?

Pilnīgi noteikti, jo es neuzskatu, ka liberālas sabiedrības mērķi ir sasniegti, pašlaik ir ārkārtīgi saspringts un grūts laiks liberālām vērtībām. Lai aizstāvētu demokrātiju, mums jābūt spējīgiem to arī mīlēt. Es noteikti esmu gatava cīnīties par to, lai tādas lietas kā indivīda izvēle, brīvība un cieņa ir politikas centrā, nevis tikai kā rotājumi uz kokles.

Ko tu uzskati par savu uzdevumu?

Pašreiz ne tikai visiem liberālajiem politiķiem, bet vispār visiem centristiem, manuprāt, ir uzdevums, neskatoties uz to, ka kara laikā pieaug sabiedrības polarizācija, saturēt civilizētu un saliedētu sabiedrības un valsts kodolu, neļaut to drupināt ar radikālām iniciatīvām, ar neuzticēšanos saviem līdzpilsoņiem, ar vēlmi visur saredzēt raganas. Tas ir ne mazāk svarīgi kā pasargāt savu valsti no atklātiem ienaidniekiem.

No kā tev ir tā pa īstam bail?

No tumšiem laikiem, no tā, ka cilvēki masveidā metīsies atbalstīt melnbaltu pasaules uztveri. Melnbalts ir tikai par kara noziegumiem, kur ir pamats skatīties melnbalti, bet tā nevar skatīties uz visu – uz to, kas ir atļauts vai aizliegts sabiedrībā, to, kāda ir sievietes – vīrieša loma, kam ir domāta ģimene, ko nozīmē nācija, to, kāds ir pareizais šaurais ceļš, kā sabiedrībai dzīvot. Šādus lēmumus var pieņemt tikai ņemot vērā individuālās pieredzes daudzveidību, pasaules pieredzi, šeit svarīgas nianses. Es līdz pēdējam, kamēr darbošos politikā, centīšos novērst melnbalto izpratni par sabiedrības attīstības ceļu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...