Iesaki rakstu: 
Uzdevu Saulkrastu būvvaldei jautājumu par Rīgas ielas 75 un 75A esošās ēkas likteni un nelegālo tapšanu. Lūk, atbilde: „Paldies par Jūsu jautājumu. Jūsu jautājumā ietvertā informācija neatbilst lietas reālajiem apstākļiem.”
Un turpinājums: „Saskaņā ar Saulkrastu novada būvvaldes rīcībā esošo informāciju kafejnīca “Cietais rieksts” būvēta legāli saskaņā ar Saulkrastu novada būvvaldē 2010. gada 31. maijā saskaņotu īslaicīgas būves lietošanas-ekspluatācijas projektu. Savukārt 2020. gada 10. jūnijā būvvalde ir konstatējusi, ka ir atkāpes no minētā projekta, kas atbilst patvaļīgai pārbūvei.
Tāpēc pieņemts lēmums apturēt būvdarbus visā objektā līdz attiecīgo dokumentu saskaņošanai un nepieciešamo atļauju saņemšanai būvvaldē. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, kafejnīca šobrīd nedarbojas un aizliegumu turpināt pārbūvi nav pārkāpusi. Saulkrastu dome nav subsidējusi norādīto kafejnīcu.”
Varbūt mazliet kļūdains termins tika izmantots pagātnes formā - nelikumīga būvniecība, taču tāda tā šobrīd ir, ja balstāmies uz pašvaldības sniegtajiem datiem.
Laikam sākumā būtu jāizsaka pateicība par to, ka pēc ilgstošās ignorēšanas beidzot sniegta atbilde, ja vien nebūtu vairākas kļūdas un neprecizitātes, kas nu pilnīgi noteikti neatbilst reālajiem apstākļiem.
Vispārīgie būvnoteikumi skaidri un gaiši pasaka, ka īslaicīgas lietošanas būve ir būve, kuras ekspluatācijas laiks nav ilgāks par pieciem gadiem, pašvaldība var pagarināt esošās būves atļauju uz vēl pieciem gadiem (taču termiņš nedrīkst būt garāks par 10 gadiem!), un kas jānojauc līdz minētā termiņa beigām!
Atbildē sniegtā informācija, ka tikai 2020. gada 10. jūnijā būvvalde konstatēja, ka ir atkāpes no projekta, ir, maigi izsakoties, absurds. 2020. gada jūnijā būvvalde varēja tikai un vienīgi konstatēt, ka kafejnīca kā īslaicīga būve ir jānojauc, nevis apturēt būvdarbus un atļaut kaut ko saskaņot un saņemt atļaujas.
Interesanti kādu termiņu bija noteikusi būvvalde saskaņojot 2010. gada 31. maijā īslaicīgas būves lietošanas – ekspluatācijas projektu? Un interesanti, vai tas tika kaut reizi pagarināts? Varbūt tas viss tomēr saistīts ar reālās situācijas “pārzinātāju”, Normunda Līča padomnieku Artūru Ancānu, kurš ar sava tiešā un vienīgā priekšnieka svētību, VIENPERSONISKI izmainot līguma nosacījumus, ir ieplānojis zemes gabalā Rīgas ielā 75a realizēt zemes nomas līguma grozījumos iekļauto atļauju – kafejnīcas būvniecību.
Bez šiem Normunda Līča parakstītajiem grozījumiem nekāda kafejnīcas būvniecība nevarētu notikt, un jau uzbūvētais (kā norāda būvvalde – īslaicīga būve) būtu steidzīgi jānojauc! Interesanti, ka par zemes gabalu Rīgas ielā 75 maksā 245,64 eur gadā un bez maksas izmanto pašvaldības inženierbūvi, asfalta segumu, kas būtiski sadārdzina zemes gabala vērtību un nomas maksu un par Rīgas 75A - 175,14 eur gadā. Lieliski reālie apstākļi, kurus visi izliekas neredzam un neko nesaprotam.
Interesanti ir arī tas, kā būvvalde plāno saskaņot kafejnīcas būvniecību zemes gabalā, kura platība ir tikai 685 kv.m. un kurā ir paredzēts (un arī atrodas) bērnu rotaļlaukums, ja apbūves platībai tajā vietā ir jābūt ne mazāk kā 1200 kv.m? Un vai elektrības pieslēgums un kanalizācijas grodi arī neskaitās papildu būvniecība?
Savukārt pašvaldības pēdējais teikums par subsidēšanu ir ļoti nekorekts. Es minēju to, ka pašvaldība ir līdzfinansējusi sporta pasākumus norādītajā zemes gabalā, piemēram, basketbola sacensības. Par ignorēšanu un neatbildēšanu ir cits stāsts. Saprotams, ka jautājumi ir „neērti”, taču iedzīvotājiem nav jāuzdod slavinoši jautājumi, - viņiem ir jautājumi par pārkāpumiem vai priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu. Jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Būs interesanti redzēt šī procesa iznākumu un pamatojumu, uz kāda pamata ir notikušas noteiktās darbības.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
