Iesaki rakstu: 
Detaļas, par to, kā notikusi Solvitas Āboltiņas ievēlēšana Vienotības frakcijas vadītājas amatā, met gaismu uz jautājumu, kurš un par kādu cenu kontrolēs tos deputātus, kuri 12. Saeimā no Vienotības saraksta tika ievēlēti, pateicoties nesaskaņotai individuālajai kampaņai. Viens no viņiem - Jānis Upenieks tiek virzīts Finanšu ministrijas (FM) parlamentārā sekretāra amatam.
Vienotības līderes iekšējās opozīcijas kodols ir bijusī labklājības ministre Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Aleksejs Loskutovs, Andrejs Judins, Veiko Spolītis, Ints Dālderis un Vjačeslavs Dombrovskis. Ja par pirmajiem sešiem jau pirms balsojuma par Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāju bija zināms, ka viņi būs pret Āboltiņas nonākšanu šajā amatā, Vjačeslava Dombrovska pievienošanās nemierniekiem esot bijis pārsteigums vismaz daļai pašas iekšējās opozīcijas.
Kad Āboltiņas nākotnei svarīgajā frakcijas sēdē atklājies, ka nule apstiprinātais jaunās frakcijas nolikums pieļauj amatpersonu vēlēšanas rīkot aizklāti, kas esot izraisījis Āboltiņas satraukumu, jo dotu iespēju deputātiem nebaidoties no sekām balsot pret partijas līderi, līderes intereses aktīvi aizstāvējuši ar individuālajām kampaņām 12. Saeimā iekļuvušie Jānis Upenieks, Vilnis Ķirsis un arī tūlīt aiz svītras vēlēšanās palikušais Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Renārs Putniņš.
Šie jaunie cilvēki aktīvi oponējuši, ka nolikuma tekstu tā juridiski nevarot interpretēt. Galu galā frakcijas vadības vēlēšanas tomēr notikušas aizklāti. Tajās piedalījies arī Dzintars Zaķis, kurš pēc skandāla ar balsu iespējamo pirkšanu Latgalē formāli apturēja savu darbību partijā. Viņš jaunās Saeimas plenārsēžu zālē izvēlējies sēdēt blakus reģionu cilvēkiem - bijušajiem Valmieras, Preiļu un Talsu mēriem, kuri arī bijuši lojāli Āboltiņai.
Frakcijā jau iepriekš bija izraisījušās diskusijas starp Āboltiņu un viņas opozicionāru bloku, kad atklājies, ka Zaķi frakcija virza darbam saimnieciski ietekmīgajā Saeimas Tautsaimniecības komisijā, kas lemj par uzņēmējus ietekmējošiem jautājumiem. Uz darbu šajā komisijā pretendējusi arī Lolita Čigāne, bet partijas spice devusi priekšroku Zaķim.
Vēl vienu ar tā dēvēto mīksto mandātu Saeimā iekļuvušo deputāti - Janīnu Kursīti, kura pārstāv Latgales partiju pirmdien bija plānots virzīt Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedra amatam, bet Vienotības vadības plāns neizdevās un par to kļuva Āboltiņas opozicionārs Andrejs Judins, kurš šajā komisijā bija darbojies arī iepriekšējā sasaukumā. Tiek uzskatīts, ka šis bija viens no daudziem Āboltiņas priekšdarbiem, gaidot partijas kongresu, kurā jānodrošinās ar reģionu pārstāvju atbalstu sev vēlamas partijas valdes ievēlēšanai un pašas pārvēlēšanai Vienotības priekšsēdētājas amatā.
Finanšu ministriju vada viens no Āboltiņai lojālākajiem Vienotības politiķiem Jānis Reirs. FM parlamentārā sekretāra amats ir pietiekoši ietekmīgs, ja to izmanto, lai uzrunātu ministrijas un tai pakļautā Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas. Partijas valdes sēdē neilgi pēc 12. Saeimas vēlēšanām, kad individuālie kampaņotāji garās un asās diskusijās tika iztaujāti par saviem motīviem un finansētājiem, kas aiz tā stāv, nu jau bijusī deputāte Ilma Čepāne atklāti Upeniekam un Ķirsim pajautājusi, kas finansējis viņu kampaņu un kā interesēs viņi strādās, atklātu atbildi tā arī nesagaidot, Pietiek atstāstījuši avoti Vienotības valdē.
Pašā opozicionāru grupā uzskata, ka Vjačeslava Dombrovska pievienošanos tai varētu būt noteikuši divi iemesli - sarūgtinājums, ka bija jāzaudē ekonomikas ministra amats, kas valdības veidošanas sarunās uzreiz tika piedāvāts partneriem, un, iespējams, vilšanās par bankas Citadele pārdošanas gaitu, kam bijušais ekonomikas ministrs jau pēc amata atstāšanas publiski veltīja kritiku. Lai gan tiek uzskatīts, ka Citadeles pārdošanu realizēja pati Vienotība un uz priekšu tā tika bīdīta ar premjeres Laimdotas Straujumas rokām, partijas iekšienē domas par vēlamāko investoru dalījās, un vairākas Dombrovska darbības radīja priekšstatu, ka viņš lobē krievu izcelsmes miljonāra Jurija Šeflera intereses.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
