Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau daudzus gadus tiek solīts, ka tiks izveidotas skaņas barjeras (http://m.la.lv/kengaraga-slapes-vilcienu-troksnus%E2%80%A9/ ), bet viss tiek apzināti novilcināts. Skaidrs, ka Latvijas dzelzceļam tas izmaksā lielu naudu, bet vai viņu bizness ir iemesls mūsu veselības bojāšanai? (2.punkts - par trokšņa nelabvēlīgo iedarbību uz veselību http://www.vi.gov.lv/lv/vides-veseliba/troksnis/pasaules-veselibas-organizacijas-vadlinijas-aizsardzibai-pret-vides-sadzives-troksni.)

Kravu pārvadājumu troksnis ir tik liels, ka to neslāpē pat mūsu jaunā māja, kas atbilst jaunajiem būvakustikas noteikumiem, kā arī jaunie pakešu logi. Katru nakti visi, ieskaitot bērnus, mostamies ikreiz, kad garām brauc kravu cisternas.

Skaņas barjeras, protams, tiek solītas tikai tiem, kas pakļauti troksnim visvairāk (Šķirotavā), bet arī Sarkandaugavā trokšņu līmenis pārsniedz normu. Turklāt mūsu ēkā atrodas bērnudārzs, tāpēc aktuāls ir jautājums par tāda trokšņu līmeņa ietekmi ne tikai uz visu iedzīvotāju veselību, bet arī kaitējumu tiem bērniem, kuri mūsu ēkas pirmajā stāvā iet bērnudārzā un katru dienu mēģina gulēt diendusu šādā troksnī. Turklāt viņu spēļu laukums atrodas pilnīgā dzelzceļa tuvumā, tādējādi viņi visvairāk no visiem cieš no dzelzceļa radītā trokšņa.

Rīgas dome (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību) pirms vairākiem gadiem bija veikusi vides trokšņu stratēģiskās kartes izveidi, nosakot, kur tieši troksnis pārsniedz pieļaujamo. Viestura prospekta ēkas, kas atrodas pie paša dzelzceļa, netika iekļautas akustiskajā trokšņu zonā, tāpēc tagad paši izsaucām Veselības inspekciju, kas atsūtīja sertificētus mērītājus.

Tā nu 15.junijā viens dzīvoklis bija jāatbrīvo no tā iedzīvotājiem, un tur tika izvietotas skaņas mērīšanas ierīces. Mērījums notika aiz aizvērtiem logiem! Pēc mērījuma veikšanas darbinieks teica, ka mērījums esot izdevies VEIKSMĪGI, nekādas novirzes vai traucējumi nav bijuši. Solīja tuvākajā laikā mums atsūtīt mērījuma rezultātus taustāmā formā, bet pirms tam vēl paspēja pateikt, ka dzelzceļa radītais troksnis tajā naktī esot pārsniegts gandrīz divtik! 30db vietā bija 55db! Un tas viss aiz aizvērtiem logiem un tieši no dzelzceļa!

Bijām cerību pilni ar šiem mērījumiem iet tālāk uz Latvijas dzelzceļu, Satiksmes ministriju un RD mājokļu un vides departamentu, kas visi kā viens prasīja sertificētus mērījumus, kad jau daudzus gadus viņiem visiem rakstījām par trokšņu līmeni savā rajonā! BET!!! Te nu bija!

Saņēmām ziņu, ka mērījums tomēr neesot izdevies!!! Pēkšņi izrādās, ka tas ticis atzīts par nederīgu un anulēts. Viņiem par pienākumu ir apmaksāt šādus mērījumus ikreiz, kad trokšņu līmenis ir pārsniegts! Tādēļ viņi arī bija pirmie un vienīgie, kam bija lemts redzēt mērījumus uz papīra.. Mums tikai pateica, ka nāksies mērīt vēlreiz...

Esam pārliecināti, ka neviens turpmākais mērījums "nepārsniegs robežlielumus"... Diezgan liela bezspēcība, tik ilgus gadus cīnoties ar Latvijas dzelzceļa visatļautību, bezdarbību un neaizskaramību... Varbūt ir iespēja noskaidrot, kas tiek darīts, lai turpinātu projekta virzību? Un ko darīt tiem, kas spiesti dzīvot šajā troksnī, taču mērījumi nez kāpēc tiek atzīti par nederīgiem!? 

VAS Latvijas dzelzceļš komentārs

Atbildot uz vēstuli, VAS Latvijas dzelzceļš (turpmāk - LDz) skaidro, ka LDz rīcībā nav informācijas par ēkas Viestura prospektā 95, atbilstību vai neatbilstību “jaunajiem būvakustikas noteikumiem”, ar kuriem, iespējams, ir domāti Ministru kabineta 16.06.2015. Noteikumi Nr.312 par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-15 "Būvakustika".

LDz līdz šim nav saņemts oficiāls, atbilstoši standarta prasībām veikts mērījumu protokols, kā arī LDz pārstāvji netika pieaicināti pie mērījumu veikšanas, tādējādi LDz nav iespējams sniegt viedokli par mērījumu veikšanu, protokola apstrīdēšanu vai anulēšanu. Tāpat vēlamies norādīt, ka LDz nav tiesību anulēt akreditētas un sertificētas laboratorijas trokšņu mērījumu rezultātus.

Dzīvojamā ēka Rīgā Viestura prospektā 95 tika uzbūvēta tiešā dzelzceļa tuvumā un nodota ekspluatācijā 2004.gadā, tādējādi īpašniekiem skaidri apzinoties attālumu līdz sliežu ceļiem un iespējamo dzelzceļa radīto troksni. Jautājums par bērnudārza atvēršanu tik tuvu dzelzceļam bija jāizvērtē atbildīgajām institūcijām, izsniedzot atļauju bērnudārza ierīkošanai.

Pēc LDz rīcībā esošās informācijas, apgalvojums “ilgus gadus cīnoties ar Latvijas Dzelzceļa visatļautību, bezdarbību un neaizskaramību” nav pamatots, jo neviens oficiāls iesniegums no Briedes kundzes par sertificētu mērījumu veikšanu vai to rezultātiem nav saņemts, tā vietā vairākus mēnešus notiek komentāru rakstīšana sociālajā platformā Twitter, kur Briedes kundze bieži vien izsaka savu personīgo viedokli, kas nav apstiprināts ar faktiem.

Īstenojot inovatīvo ES programmas “Life+” atbalstīto projektu par trokšņa aizsargsienas izveidi Rīgā pie Šķirotavas stacijas, kopā ar sadarbības partneriem – Rīgas Tehnisko universitāti un privātu uzņēmēju – bija paredzēts izstrādāt inovatīvu prettrokšņa risinājumu. Kā jau iepriekš esam komunicējuši arī sociālajā platformā Twitter – projekts ir aizkavējies izstrādātāju dēļ, tomēr tiek strādāts pie tā, lai to varētu pabeigt.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

12

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

Foto7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Lasīt visu...