Kas Latvijā notiek ar dzelzceļa prettrokšņu ekrāniem (skaņas sienām)?
Dace Briede22.07.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau daudzus gadus tiek solīts, ka tiks izveidotas skaņas barjeras (http://m.la.lv/kengaraga-slapes-vilcienu-troksnus%E2%80%A9/ ), bet viss tiek apzināti novilcināts. Skaidrs, ka Latvijas dzelzceļam tas izmaksā lielu naudu, bet vai viņu bizness ir iemesls mūsu veselības bojāšanai? (2.punkts - par trokšņa nelabvēlīgo iedarbību uz veselību http://www.vi.gov.lv/lv/vides-veseliba/troksnis/pasaules-veselibas-organizacijas-vadlinijas-aizsardzibai-pret-vides-sadzives-troksni.)
Kravu pārvadājumu troksnis ir tik liels, ka to neslāpē pat mūsu jaunā māja, kas atbilst jaunajiem būvakustikas noteikumiem, kā arī jaunie pakešu logi. Katru nakti visi, ieskaitot bērnus, mostamies ikreiz, kad garām brauc kravu cisternas.
Skaņas barjeras, protams, tiek solītas tikai tiem, kas pakļauti troksnim visvairāk (Šķirotavā), bet arī Sarkandaugavā trokšņu līmenis pārsniedz normu. Turklāt mūsu ēkā atrodas bērnudārzs, tāpēc aktuāls ir jautājums par tāda trokšņu līmeņa ietekmi ne tikai uz visu iedzīvotāju veselību, bet arī kaitējumu tiem bērniem, kuri mūsu ēkas pirmajā stāvā iet bērnudārzā un katru dienu mēģina gulēt diendusu šādā troksnī. Turklāt viņu spēļu laukums atrodas pilnīgā dzelzceļa tuvumā, tādējādi viņi visvairāk no visiem cieš no dzelzceļa radītā trokšņa.
Rīgas dome (saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību) pirms vairākiem gadiem bija veikusi vides trokšņu stratēģiskās kartes izveidi, nosakot, kur tieši troksnis pārsniedz pieļaujamo. Viestura prospekta ēkas, kas atrodas pie paša dzelzceļa, netika iekļautas akustiskajā trokšņu zonā, tāpēc tagad paši izsaucām Veselības inspekciju, kas atsūtīja sertificētus mērītājus.
Tā nu 15.junijā viens dzīvoklis bija jāatbrīvo no tā iedzīvotājiem, un tur tika izvietotas skaņas mērīšanas ierīces. Mērījums notika aiz aizvērtiem logiem! Pēc mērījuma veikšanas darbinieks teica, ka mērījums esot izdevies VEIKSMĪGI, nekādas novirzes vai traucējumi nav bijuši. Solīja tuvākajā laikā mums atsūtīt mērījuma rezultātus taustāmā formā, bet pirms tam vēl paspēja pateikt, ka dzelzceļa radītais troksnis tajā naktī esot pārsniegts gandrīz divtik! 30db vietā bija 55db! Un tas viss aiz aizvērtiem logiem un tieši no dzelzceļa!
Bijām cerību pilni ar šiem mērījumiem iet tālāk uz Latvijas dzelzceļu, Satiksmes ministriju un RD mājokļu un vides departamentu, kas visi kā viens prasīja sertificētus mērījumus, kad jau daudzus gadus viņiem visiem rakstījām par trokšņu līmeni savā rajonā! BET!!! Te nu bija!
Saņēmām ziņu, ka mērījums tomēr neesot izdevies!!! Pēkšņi izrādās, ka tas ticis atzīts par nederīgu un anulēts. Viņiem par pienākumu ir apmaksāt šādus mērījumus ikreiz, kad trokšņu līmenis ir pārsniegts! Tādēļ viņi arī bija pirmie un vienīgie, kam bija lemts redzēt mērījumus uz papīra.. Mums tikai pateica, ka nāksies mērīt vēlreiz...
Esam pārliecināti, ka neviens turpmākais mērījums "nepārsniegs robežlielumus"... Diezgan liela bezspēcība, tik ilgus gadus cīnoties ar Latvijas dzelzceļa visatļautību, bezdarbību un neaizskaramību... Varbūt ir iespēja noskaidrot, kas tiek darīts, lai turpinātu projekta virzību? Un ko darīt tiem, kas spiesti dzīvot šajā troksnī, taču mērījumi nez kāpēc tiek atzīti par nederīgiem!?
VAS Latvijas dzelzceļš komentārs
Atbildot uz vēstuli, VAS Latvijas dzelzceļš (turpmāk - LDz) skaidro, ka LDz rīcībā nav informācijas par ēkas Viestura prospektā 95, atbilstību vai neatbilstību “jaunajiem būvakustikas noteikumiem”, ar kuriem, iespējams, ir domāti Ministru kabineta 16.06.2015. Noteikumi Nr.312 par Latvijas būvnormatīvu LBN 016-15 "Būvakustika".
LDz līdz šim nav saņemts oficiāls, atbilstoši standarta prasībām veikts mērījumu protokols, kā arī LDz pārstāvji netika pieaicināti pie mērījumu veikšanas, tādējādi LDz nav iespējams sniegt viedokli par mērījumu veikšanu, protokola apstrīdēšanu vai anulēšanu. Tāpat vēlamies norādīt, ka LDz nav tiesību anulēt akreditētas un sertificētas laboratorijas trokšņu mērījumu rezultātus.
Dzīvojamā ēka Rīgā Viestura prospektā 95 tika uzbūvēta tiešā dzelzceļa tuvumā un nodota ekspluatācijā 2004.gadā, tādējādi īpašniekiem skaidri apzinoties attālumu līdz sliežu ceļiem un iespējamo dzelzceļa radīto troksni. Jautājums par bērnudārza atvēršanu tik tuvu dzelzceļam bija jāizvērtē atbildīgajām institūcijām, izsniedzot atļauju bērnudārza ierīkošanai.
Pēc LDz rīcībā esošās informācijas, apgalvojums “ilgus gadus cīnoties ar Latvijas Dzelzceļa visatļautību, bezdarbību un neaizskaramību” nav pamatots, jo neviens oficiāls iesniegums no Briedes kundzes par sertificētu mērījumu veikšanu vai to rezultātiem nav saņemts, tā vietā vairākus mēnešus notiek komentāru rakstīšana sociālajā platformā Twitter, kur Briedes kundze bieži vien izsaka savu personīgo viedokli, kas nav apstiprināts ar faktiem.
Īstenojot inovatīvo ES programmas “Life+” atbalstīto projektu par trokšņa aizsargsienas izveidi Rīgā pie Šķirotavas stacijas, kopā ar sadarbības partneriem – Rīgas Tehnisko universitāti un privātu uzņēmēju – bija paredzēts izstrādāt inovatīvu prettrokšņa risinājumu. Kā jau iepriekš esam komunicējuši arī sociālajā platformā Twitter – projekts ir aizkavējies izstrādātāju dēļ, tomēr tiek strādāts pie tā, lai to varētu pabeigt.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
