Kas Latvijai nekavējoties ir jādara drošības jomā un ekonomikas izaugsmē jaunās pasaules kārtības kontekstā
Didzis Dejus03.03.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Esmu nākusi klajā ar valdības uzrāviena plānu un lēmusi no amata atbrīvot satiksmes ministru Kasparu Briškenu, labklājības ministru Uldi Auguli un izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu,” paziņoja valdības vadītāja Evika Siliņa š.g. 21. februārī. Šis Evikas Silinas piedāvājums bija slikts jau piektdien, 21.februārī. Šodien par to vairs vispār nav vērts runāt. Eiropā šodien daudz kas mainījās:
1) ANO rezolūcijas balsojumā ASV nobalsoja kopā ar kakātavu krieviju,
2) slavenā NATO 5. panta vērtība strauji tuvojas tikai papīra vērtībai. Pat tāds optimists kā Jānis Sārts bija ar ļoti drūmu vaigu: “Esošā pasaules kārtība ir sabrukusi, un tur vairs nav atpakaļceļa. Šajā jaunajā kārtībā ir citi spēles noteikumi – principā nav, teiksim tā, vērtības vai juridiskas normas, ir tikai spēka pozīcija.”
Drošības jomā:
1) ir vajadzīgs “Siliņas” vai “Rinkēviča” valnis (kurš rīkosies pirmais, tas paspēs): ceļi ar krieviju ir jāpārrok, un nāves līnija uz robežas ir jāizveido – 2-3 metru dziļš grāvis daždesmit metru platumā. Tad valnis un mīnas, mīnas, mīnas.
2) ir nekavējoties jāslēdz līgumi ar katru, kuram ir traktors, ekskavators, buldozers, lai brauc uz Vidzemi un Latgali un rok. Aprīkot katru auto ar sensoriem un maksāt pēc fakta. Taisnīga 10-20% peļņa. Darbinieku nodokļi jāmaksā. Nekādi būvprojekti nav jāsaskaņo, ir kara situācija. Bauskas PPP apvedceļš pagaidīs. 200-300 miljoni EUR jāizmaksā šogad. Varbūt 500 miljoni EUR.
3) tā kā ir tehniskais projekts artilērijas rūpnīcai par 26 miljoniem EUR, lai būvētu Bauskā, jābūvē arī Brocēnos un Cēsis. Tikai nieka papildu 52 miljoni EUR. Izdarāmi
4) droni, droni, droni. Caur Altum ir jāinvestē Latvijas dronu uzņēmumos, un jāpiešķir šiem uzņēmumiem ilgtermiņa kredīti no Altum, lai ar steigu var paplašināties. 50 miljoni EUR daudz ko mainīs par labu. Jārekrutē tehnikuma un augstskolu studenti, lai apmācītu par dronu pilotiem. Kādus 2 000 vajadzētu.
Ekonomikas izaugsmē:
1) Evika Siliņa un Edgars Rinkēvičs video zvanā informē Urzulu fon der Leienu, ka Latvija iesaldē gan zaļo kursu, gan Rail Baltica. Visu jau piešķirto novirzīt aizsardzībai. Kad būs mierīgāki laiki, tad sakārtos papīrus. Naudu aizņemsies tikai aizsardzībai.
2) jāpārskata visas ES fondu programmas. Tas, ko solīja ES 2019.-2021.gadā, vairs nav aktuāli. Šobrīd nauda ir jāpārdala:
– uzņēmumu pašu kapitāla stiprināšanai, lai var piesaistīt jaunus kredītresursus
– jāatjauno programma, kas tika izveidota Covid-19 laikā – https://altum.lv/pakalpojumi/biznesam/altum-kapitala-fonds/…
– vajadzīgs Altum izveidota “Robotizācijas programma”, lai uzņēmumi var iegādāties jaunas iekārtas un būtiski kāpināt ražošanas jaudas, jo īpaši tādi, kuru iekārtas varēs izmantot duālo preču ražošanai
3) jāizdara pasūtījums pārtikas nozarei. Jāražo un jāiepērk daudz konservu, makaronu un ātri uzsildāmās pusdienas (karavīru ēdiens). Vajag desmitiem miljonu porciju.
4) Patria veiksmīgi sākusi darbu Latvijā. Šādas pašas partnerības ir vajadzīgas ar vēl citiem Somijas/Zviedrijas/Polijas/Izraēlas/Singapūras/Dienvidkorejas uzņēmumiem. Jāmaksā par licencēm un jāatver ražotnes ar 0 birokrātiju. Tieši šādi attīstījās brīvvalsts Latvija, kas pirka licences un izveidoja ražotnes Latvijā. Galvenais ekonomikas ministra darbs.
Seko mums 
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
Nesen man kāda pārmeta: “Tu esi latviete — kā tu vari dziedāt krieviski?” Un tas aizgāja līdz tai stadijai: „Krievs paliek krievs.” Es reti bloķēju cilvēkus, bet ar laiku nāk skaidra sapratne — ne ar visiem mums ir pa ceļam dzīvē.
Reiz kādā nelielā, bet lepnā ziemeļu valstī, ko sauca par Latviju, Jēkaba ielas namā valdīja Koalīcija. Viņu galvenais produkts nebija likumi vai reformas – tas bija Stāsts. Stāsts par to, ka viss tiek kontrolēts, ka drošība ir garantēta un ka jostas jāsavelk tikai tādēļ, lai vēlāk būtu vieglāk elpot. Taču 2026. gada sākumā šī Stāsta uzturēšanas izmaksas kļuva astronomiskas.
Lasu neskaitāmos rakstus par Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” slikto servisu, draņķīgo attieksmi, nenormāli augstajām cenām, atceltajiem lidojumiem, nespēju nolaisties plānotajā galamērķī, pārpārdotajiem reisiem un ārpus borta palikušo lidotgribētāju šausminošajiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem.
