Kas Latvijai nekavējoties ir jādara drošības jomā un ekonomikas izaugsmē jaunās pasaules kārtības kontekstā
Didzis Dejus03.03.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Esmu nākusi klajā ar valdības uzrāviena plānu un lēmusi no amata atbrīvot satiksmes ministru Kasparu Briškenu, labklājības ministru Uldi Auguli un izglītības un zinātnes ministri Andu Čakšu,” paziņoja valdības vadītāja Evika Siliņa š.g. 21. februārī. Šis Evikas Silinas piedāvājums bija slikts jau piektdien, 21.februārī. Šodien par to vairs vispār nav vērts runāt. Eiropā šodien daudz kas mainījās:
1) ANO rezolūcijas balsojumā ASV nobalsoja kopā ar kakātavu krieviju,
2) slavenā NATO 5. panta vērtība strauji tuvojas tikai papīra vērtībai. Pat tāds optimists kā Jānis Sārts bija ar ļoti drūmu vaigu: “Esošā pasaules kārtība ir sabrukusi, un tur vairs nav atpakaļceļa. Šajā jaunajā kārtībā ir citi spēles noteikumi – principā nav, teiksim tā, vērtības vai juridiskas normas, ir tikai spēka pozīcija.”
Drošības jomā:
1) ir vajadzīgs “Siliņas” vai “Rinkēviča” valnis (kurš rīkosies pirmais, tas paspēs): ceļi ar krieviju ir jāpārrok, un nāves līnija uz robežas ir jāizveido – 2-3 metru dziļš grāvis daždesmit metru platumā. Tad valnis un mīnas, mīnas, mīnas.
2) ir nekavējoties jāslēdz līgumi ar katru, kuram ir traktors, ekskavators, buldozers, lai brauc uz Vidzemi un Latgali un rok. Aprīkot katru auto ar sensoriem un maksāt pēc fakta. Taisnīga 10-20% peļņa. Darbinieku nodokļi jāmaksā. Nekādi būvprojekti nav jāsaskaņo, ir kara situācija. Bauskas PPP apvedceļš pagaidīs. 200-300 miljoni EUR jāizmaksā šogad. Varbūt 500 miljoni EUR.
3) tā kā ir tehniskais projekts artilērijas rūpnīcai par 26 miljoniem EUR, lai būvētu Bauskā, jābūvē arī Brocēnos un Cēsis. Tikai nieka papildu 52 miljoni EUR. Izdarāmi
4) droni, droni, droni. Caur Altum ir jāinvestē Latvijas dronu uzņēmumos, un jāpiešķir šiem uzņēmumiem ilgtermiņa kredīti no Altum, lai ar steigu var paplašināties. 50 miljoni EUR daudz ko mainīs par labu. Jārekrutē tehnikuma un augstskolu studenti, lai apmācītu par dronu pilotiem. Kādus 2 000 vajadzētu.
Ekonomikas izaugsmē:
1) Evika Siliņa un Edgars Rinkēvičs video zvanā informē Urzulu fon der Leienu, ka Latvija iesaldē gan zaļo kursu, gan Rail Baltica. Visu jau piešķirto novirzīt aizsardzībai. Kad būs mierīgāki laiki, tad sakārtos papīrus. Naudu aizņemsies tikai aizsardzībai.
2) jāpārskata visas ES fondu programmas. Tas, ko solīja ES 2019.-2021.gadā, vairs nav aktuāli. Šobrīd nauda ir jāpārdala:
– uzņēmumu pašu kapitāla stiprināšanai, lai var piesaistīt jaunus kredītresursus
– jāatjauno programma, kas tika izveidota Covid-19 laikā – https://altum.lv/pakalpojumi/biznesam/altum-kapitala-fonds/…
– vajadzīgs Altum izveidota “Robotizācijas programma”, lai uzņēmumi var iegādāties jaunas iekārtas un būtiski kāpināt ražošanas jaudas, jo īpaši tādi, kuru iekārtas varēs izmantot duālo preču ražošanai
3) jāizdara pasūtījums pārtikas nozarei. Jāražo un jāiepērk daudz konservu, makaronu un ātri uzsildāmās pusdienas (karavīru ēdiens). Vajag desmitiem miljonu porciju.
4) Patria veiksmīgi sākusi darbu Latvijā. Šādas pašas partnerības ir vajadzīgas ar vēl citiem Somijas/Zviedrijas/Polijas/Izraēlas/Singapūras/Dienvidkorejas uzņēmumiem. Jāmaksā par licencēm un jāatver ražotnes ar 0 birokrātiju. Tieši šādi attīstījās brīvvalsts Latvija, kas pirka licences un izveidoja ražotnes Latvijā. Galvenais ekonomikas ministra darbs.
Seko mums 
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.