Iesaki rakstu: 
Mans un manu kolēģu izmisuma solis ir saistīts uz Veselības inspekcijas vadītājas Indras Dreikas prettiesiskajām darbībām. Kolēģi, kas saņēma drosmi un rakstīja sūdzību Veselības ministrijai (VM) par I. Dreikas nelikumībām, ir saņēmuši formālu atrakstīšanos. Sūdzības ir bijušas pietiekoši nopietnas, bet reakcijas no VM šajā sakarā nekādas.
No savas puses vēlos pievērst sabiedrības uzmanību šādiem faktiem:
1. Kā I. Dreika ir īstenojusi optimizācijas procesu iestādē?
Valsts kontrolei ir lūgts izvērtēt, vai Veselības inspekcijā ir notikusi efektīva un ekonomiski pamatota valsts budžetu līdzekļu izmantošana Veselības inspekcijas funkciju nodrošināšanai un administratīvo izdevumu atbilstoši valsts pārvaldes reformu plāna mērķiem.
Tas ir paradoksāli, jo pēc optimizācijas struktūrvienību, vadītāju un to vietnieku ir kļuvis vairāk.
2. Valsts policija izvērtē ekspertīžu veikšanas procesu.
Ārstnieciskā riska fonda (ĀRF) lietās netiek savlaicīgi parakstīti lēmumi sešu mēnešu laikā. Viss tiek novelts uz vecākajiem ārstiem ekspertiem, kuri it kā neveic ekspertīzes savlaicīgi.
Piebilde: valstī strādā 6 vecākie ārsti eksperti, kuri veic ekspertīzes gan ĀRF, gan administratīvajās lietās veselības jomā. Eksperti nespēj panest šo slogu un strādāt haosā, ko iestādē ir radījusi I. Dreika, stājoties Veselības inspekcijas vadītājas amatā.
3. 24.04.2019 I. Dreika ir aktualizējusi Darba kārtības noteikumus, ieviešot izmaiņas iestādes darba laikā.
INA ir atrunāts, ka ar rīkojumu būs noteiktas struktūrvienības, uz kurām attieksies jaunais darba laiks. Tad nu, lūk, 25.06.2019. steidzamības kārtībā ir tapis Rīkojums par Veselības inspekcijas darba laiku.
Viss jau būtu jaukt, tikai viena nianse - kā ir ar likumdošanas un vienlīdzības principu ievērošanu? Kolēģiem darba tabelēs būs nepatiesi jānorāda nostrādātās darba stundas, jo ir pretrunā ar Darba likuma 131.p.
Jaunā kārtība rada haosu, jo rīkojuma atrunātos nosacījumus katrs interpretē pa savam, proti, cikos patiesībā sākas darba laiks un cikos ierasties darbā? Vai tajās dienās, kurās ir noteikts jaunais darba laiks, ir jāstrādā visiem kolēģiem vai tikai dežurantiem? Pieņemot jauno kārtību, pilnīgi nerēķinājās ar darbiniekiem, kas nedzīvo Rīgā.
Darba laikā katru dienu no rīta (no plkst. 9:00) notiek vingrošana, protams, ne visi var vingrot, jo kādam ir arī jāstrādā. Pēc jaunās darba laika kārtības, arī otrdienās plkst. 17:05-18:15. Katru mēnesi ir sastādīts un kolēģiem publiskots grafiks. Jauki!
P.S. Otrdienās darba laiks no 8:30 līdz 19:00. Piektdienās no 8:30 līdz 15:00.
4. I.Dreikai ir liela patika rīkot korporatīvos pasākumus.
To viņa mērķtiecīgi piekopj, jo regulāri tiek atzīmētas visādas nepīpētāju dienas un citas svinamās dienas... ar uzkodām uz iestādes rēķina. Preces tiek iepirktas uz nebēdu..., lai daži varētu garšīgi uzēst.
Veselības inspekcijā 22.05.2019 pieņemts rīkojums Nr. 30 „Par grozījumiem Veselības inspekcijas 2018.gada 14.novembra rīkojumā Nr.62 „Par reprezentācijas izdevumiem”, kur likme no 100 eur tiek paaugstināta uz 200 eur izdevumiem.
Jautājums: kas katru mēnesi Veselības inspekcijā notiek? Kādas delegācijas tiek uzņemtas?
5. Nesen izsludinātais konkurss uz Juridiskā departamenta vadītāju it kā ir beidzies bez rezultāta.
Nevienam šāda veida rezultāts nerada izbrīnu, jo tas bija gaidāms. Konkursā esot pieteikušies vairāk nekā 14 pretendenti, bet neviens nav bijis gana labs.
Veselības inspekcijas vietniece S.Lesiņa regulāri saņem piemaksas. Piemērs: 2019. janvārī S.Lesiņas alga 3464.74 eur, bet I. Dreikas 1700.76 eur. Varbūt neesmu precīza par S. Lesiņas piemaksu regularitāti, bet tas, ka šādā veida darbības notiek, ir fakts. Ja ne S.Lesiņai tiek noformēts, tad kādam citam, piemēram, juristei L.Šābertei…
Vēršos pie sabiedrības, lai atklātu I. Dreikas radīto haosu un viņas prettiesiskās darbības, ja reiz Veselības ministrija izliekas tās nemanām.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
