Kas notiek VID: divas vēstules - no "iekšpuses" un "ārpuses"
Pietiek lasītāji21.03.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien Pietiek publicē vēl divas interesantas lasītāju vēstules par notiekošo Valsts ieņēmumu dienestā (VID) - gan no "iekšpuses", gan no "ārpuses". Par abām vēstulēm esam lūguši VID vadības komentārus, - pēc saņemšanas publicēsim arī tos.
Kas notiek VID Personālvadības pārvaldē
Pašlaik daudz tiek runāts par negodprātīgiem VID darbiniekiem, tāpēc vēlos vērst uzmanību uz VID Personālvadības pārvaldē (turpmāk – VID PP) notiekošo. Pateicoties VID PP vadībai, darba attiecības šajā pārvaldē pārtrauc augsti kvalificēti darbinieki.
Vai tiešām zvērestam, ko ierēdnis nodod, stājoties amatā, ir tikai formāla nozīme? VID PP direktora vietnieks, apzinoties, ka viņa pakļautībā strādā negodīgi darbinieki, nepievērš situācijai uzmanību, vēl jo vairāk, pat nebaidās publiski atklāt ierēdnim, ka, “es par tevi zini tik daudz, ka tevi varētu atlaist no darba un tu vēl 5 gadus nestrādātu valsts pārvaldē”.
Tā vietā, lai tiešām ierēdni atlaistu no darba, situācijas risinājums ir pilnīgi absurds, ierēdnim tiek piedāvāts strādāt VID Finanšu policijas pārvaldes Iekšējās drošības daļā. Vai tādā veidā tiek nodrošināta efektīva un atklāta valsts pārvaldes darbība? Vai varbūt šis ir gadījums, kad abām minētajām personām jāpiemēro Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma tiesību normas un darbs VID jāpamet…?
Visas valsts pārvaldē strādājošās amatpersonas darbojas likuma un citu normatīvo aktu ietvaros, arī tās, kuras ir vadošos amatos. Tad rodas jautājums - cik ētiski, profesionāli vai valstij lojāli ir uz sagatavota dokumenta, kas nodots vizēšanai, uzrakstīt komentāru - “ja liekas, tad var sasisties”. Ne iekšējos, ne ārējos normatīvajos aktos nav noteikts, ka VID PP direktora vietnieks var izteikt nievājošas un pat aizskarošas piezīmes padotajiem. Tiesa, iespējams, apvainojumi un darbinieku pazemošana ir viņa darba specifika un amata aprakstā tie ir sadaļā “citi pienākumi”.
VID PP direktora vietnieka darba dienas ilgums ir par stundu īsāks nekā citiem iestādē strādājošajiem. Darba likumā ir tikai viens pants, kas nosaka, ka darba dienas ilgumu var attiecīgi saīsināt, - ja pārtraukums nepieciešams bērna barošanai, pārtraukums bērna barošanai tiek ieskaitīts darba laikā, saglabājot par šo laiku darba samaksu.. Secinājumus var izdarīt katrs pats - vai tiešām augsta līmeņa amatpersona var atļauties plkst.15.00 beigt darba dienu un vai tādā veidā netiek kopumā kavēts pārvaldes darbs..?
VID PP direktora vietnieks atbild par personāla administrēšanu un apkalpošanu, civilo un darba aizsardzību un juridiskajiem jautājumiem, - tas nozīmē, ka viņa amata pienākumos ietilpst VID PP Juridiskās daļas lēmumprojektu saskaņošana.
2015.gada 26.novembrī tika sagatavoti vairāki lēmumprojekti par disciplinārlietu ierosināšanu un konkrētu VID amatpersonu atstādināšanu no amata pienākumu izpildes, bet nevienu no minētajiem dokumentiem VID PP direktora vietnieks nesaskaņoja – nevizēja. Vai to var nosaukt par amata pienākumu nepamatotu nepildīšanu, bez attaisnojoša iemesla? Vai arī amatpersonai radās šaubas par uzdevuma likumību?
Valsts civildienesta likumā ir atrunāti gadījumi, kā ierēdnim jārīkojas šaubu gadījumos.. bet kārtējo reizi VID PP direktora vietnieks izvēlējās savai darbībai vai bezdarbībai piemērot “patvaļības principu”…
VID zvana un nelikumīgi mēģina likt samaksāt nodokļus
Vēlējos padalīties iespaidos par piedzīvojumiem ar VID. Manam dzīvesbiedram jau kopš 2008.gada notiek tiesvedība ar VID. Pašlaik lieta atrodas Augstākajā tiesā.
Šorīt viņš saņēma zvanu no Liepājas VID darbinieces, kura norādīja, ka viņam ir nodokļu parāds, kas nekavējoties esot jāsamaksā. Uz to viņš norādīja, ka lieta atrodas Augstākajā tiesā un nolēmums šajā lietā vēl nav stājies spēkā, līdz ar ko nekas nav jāmaksā, kamēr nav izšķirts strīds. VID darbiniece neapmulsa un norādīja: "Ak tā! Nu tad mēs būsim spiestu rīkoties savādāk!"
Pēc tam mans dzīvesbiedrs sazinājās ar Augstāko tiesu attiecībā par lietas virzību, kur saņēma atbildi, ka lieta vēl nav izskatīta. Kā arī Augstākās tiesas darbiniece norādīja, ka viņš neesot vienīgais, kas saņem šāda rakstura zvanus no VID. Tādu cilvēku esot daudz, kam VID šādā veidā zvana un nelikumīgi mēģina likt samaksāt nodokļus.
Mans dzīvesbiedrs atzvanīja uz VID, lai noskaidrotu, ar ko konkrēti viņš ir runājis un uz kāda pamata tiek pieprasīts veikt šos maksājumus. Personu bija iespējams noskaidrot tikai pēc trešās reizes, jo līdz tam VID darbinieki visādi izvairījās no atbildes sniegšanas.
Sarunas laikā arī tika paskaidrots, ka saskaņā ar VID datu bāzē pieejamo informāciju viņš esot nodokļu parādnieks - un viss. Tikai pēc tam, kad viņš bija sazinājies ar tiesu un par to darījis zināmu VID darbiniecei, VID sazinājās ar kolēģiem Rīgā un noskaidroja, ka strīds vēl nav izšķirts. Arī uz jautājumu, kapēc VID zvana, nevis oficiāli sazinās ar personu rakstveidā, nekāda pamatota atbilde netika saņemta.
Līdz ar to rodas jautājums, kādā valstī mēs dzīvojam, ja pat valsts iestāde, kurai deleģēta nodokļu iekasēšanas un uzraudzīšanas funkcija, atļaujas cilvēkam zvanīt pilnīgi bez jebkāda pamata un draudēt par VID tālāko rīcību, ja netiks veikti pieprasītie maksājumi, bet neraksta oficiālus paziņojumus, lai cilvēks nevarētu pēc tam pierādīt,ka viņam ir nepamatoti draudēts.
Vai šajā gadījumā par tiesvedības gaitu jāuzzin personai pašai un tad vēl jāpainformē par to VID, bet VID kā lietas dalībnieks sēž rokas klēpī salicis un pat necenšas noskaidrot objektīvo patiesību, bet zvana un terorizē cilvēku?
Šajā iestādē nav kārtībā ne tikai ar viņu pašu amatpersonu deklarācijām, bet arī ar parastāko komunikāciju un informācijas pieprasīšanu (veidu, kādā tā tiek pieprasīta) no cilvēkiem.
Seko mums 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
