Iesaki rakstu: 
Uzzinot, kā tika safabricētas lietas pret publicistu Lato Lapsu un rakstnieku un politisko procesu vērotāju Jurģi Liepnieku, bijušais tiesu izpildītājs Kaspars Seleckis uzskata, ka sabiedrībai ir jāzina, ka pasūtījuma lietas policijā, prokuratūrā un tiesā nav nekas jauns vai pārsteidzošs, jo arī viņam gadījies kļūt par šāda safabricēta un melīga procesa upuri.
Bijušais tiesu izpildītājs Kaspars Seleckis labprāt gribētu noskaidrot, kas pasūtīja izrēķināšanos ar viņu pirms septiņiem gadiem, kā arī atgūt no valsts vai toreizējā tieslietu ministra Dzintara Rasnača tiesāšanās un savas taisnības pierādīšanas izdevumus. Lai gan viņš uzvarējis melīgi ierosināta kriminālprocesa tiesas prāvā, tomēr tiesībsargājošās iestādes atsakās vērsties pret tiem, kuri meloja policijai, prokuratūrai un tiesai, kā arī Tieslietu ministrija atsakās kompensēt viņa izdevumus, kas radās, cīnoties par savas taisnības pierādīšanu.
2016.gadā viens no publiski lielākajiem Tieslietu ministrijas un toreizējā tieslietu ministra Dzintara Rasnača panākumiem bija tā dēvēto noziedzīgo tiesu izpildītāju padzīšana no amatiem. Viens no šīs kampaņas upuriem bija Kaspars Seleckis – veiksmīgs tiesu izpildītājs, kuram savas piedziņas lietas uzticēja toreizējā “Parex bankas” likvidētāja “Reverta”. Kamēr dažu tiesu izpildītāju ienākumi gadā bija ap 40-50 tūkstošiem eiro, viņam izdevās ar piedziņas darbu kontā redzēt pat pusmiljonu eiro gadā.
Kaspars Seleckis tika atstādināts no tiesu izpildītāja amata, ko viņš nekavējoties apstrīdēja. Taču atjaunošanu amatā apgrūtināja pret viņu mākslīgi ierosināts kriminālprocess par lietu nenodošanu tiesu izpildītājai Ilgai Keršteinei, kura pārņēma viņa iecirkni.
Kaspars Seleckis atzīst, ka pieļāvis paviršību lietu nodošanā Ilgai Keršteinei, jo tajā brīdī viņam bija 26 tūkstoši lietu. Ja gribētu katru nodoto lietu piefiksēt protokolā, abiem tiesu izpildītājiem nāktos pie lietu nodošanas sēdēt trīs mēnešus, lēš K. Seleckis. Viņš vienkārši aizvedis uz kolēģes biroju visas lietas. Tiesa, viņš gan to izdarījis ar mēneša nokavēšanos, jo sākotnēji cerējis, ka tiks atjaunots tiesu izpildītāja amatā, un iesniedzis tiesā prasību apturēt tieslietu ministra lēmuma izpildi.
Dažus mēnešus pēc lietu nodošanas toreizējais tieslietu ministrs Dz. Rasnačs pieprasījis pret viņu ierosināt kriminālprocesu par atsevišķu lietu nenodošanu I. Keršteinei. I. Keršteine liecinājusi, ka nav nodotas simt lietas. Bijušais tiesu izpildītājs gan nezina, vai viņai palūdza tā liecināt vai viņa to darījusi pēc savas iniciatīvas. Pie K. Selecka veikta kratīšana, viņš uz divām diennaktīm aizturēts. Viņam bijis pilnīgi skaidrs, ka atjaunoties tiesu izpildītāja amatā nav iespējams, ja pret viņu ierosināts kriminālprocess. K. Seleckis pieļauj iespēju, ka kriminālprocess speciāli tika safabricēts, lai nepieļautu viņa atgriešanos tiesu izpildītāja amatā.
Tiesas procesa laikā K. Seleckim izdevies pierādīt, ka I. Keršteine sniegusi nepatiesu liecību. “Viņa liecināja, ka lietās, kuras es neesmu viņai atdevis, viņa neko nevarot darīt – ne izmaksāt naudiņas, ne kādus dokumentus sastādīt, bet nākamā dienā pēc šo liecību sniegšanas viņa it kā pazudušā lietā taisīja aprēķinu. Smieklīgi, bet tādā veidā es viņu pieķēru melos. Beigās es piespiedu viņu atzīties. Beidzās ar to, ka viņa tiesai rakstīja paziņojumu, ka lietas ir atradušās,” stāsta K. Seleckis.
Tādā veidā viņam izdevies kriminālprocesu uzvarēt otrajā instancē. “Pirmā instance mani, protams, atzina par vainīgu. Acīmredzami prokuratūrai bija dots uzdevums mani notiesāt. Prokuroru absolūti neinteresēja informācija par to, ka Dz. Rasnačs vai I. Keršteine melo. Viņa uzdevums bija tikai turpināt procesu. Prokuratūra iesniedza kasācijas sūdzību, bet pret tām personām, kuras meloja, nekādi nevērsās. Augstākā tiesa atstāja spēkā Apgabaltiesas lēmumu,” lietas norisi izklāsta bijušais tiesu izpildītājs.
Pēc tam viņš rakstījis iesniegumus ģenerālprokuroram un policijai ar lūgumu pret Dz. Rasnaču un I. Keršteini ierosināt kriminālprocesu par nepatiesu ziņu sniegšanu. “Un visur mani noraidīja. Arī rakstīju tieslietu ministrei Inesei Lībiņai (JV), lai izvērtē I. Keršteines atbilstību amatam sakarā ar to, ka viņa meloja, to man noraidīja. Atbildi nerakstīja ministre, bet valsts sekretārs. Man ir plāns rakstīt sūdzību I. Lībiņai par valsts sekretāra lēmumu. Redzēs, ko viņa atbildēs. Es vēl rakstīju Tieslietu ministrijai, lai man kompensē izdevumus par tiesāšanos - kādus pāris tūkstošus, to man arī noraidīja. Par to arī būs jātiesājas,” nākotnes plānus ieskicē K. Seleckis.
Pēc K. Selecka domām, valsts pret viņu uzrīkoja raganu medības. Viss esot sācies gadu iepriekš. Pēkšņi VID paprasījis visas konta izdrukas. “Pie manis atnāca cilvēki pačukstēt, ka pret mani tiks veiktas operatīvās darbības – kaut kādas noklausīšanās, izsekošanas un tamlīdzīgi,” atklāj K. Seleckis.
Bijušais tiesu izpildītājs ir pārliecināts, ka pret viņu tika vērsta pasūtījuma lieta. Viņš vēlētos uzzināt, kurš to ir pasūtījis, un viņam ir dažas versijas, no kurienes lietai varētu augt kājas. Tā kā viņš bija viens no veiksmīgākajiem tiesu izpildītājiem, kuram izdevās piedzīt iespaidīgas summas, viņš pieļauj, ka tas varētu būt bijis kā dadzis acīs citiem kolēģiem, kas tīkoja pārņemt viņa iecirkni. Tāpat viņš pieļauj, ka lietu pret viņu pasūtījusi kāda konkrēta komercbanka, kuru vārdā viņš nevēlas minēt, jo viņš savulaik nodarījis šai kredītiestādei ievērojamus zaudējumus.
Seko mums 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
