Kas patiesībā notiek lidostā „Rīga”: aviācijas drošības darbinieku atklātā vēstule lidostas valdei un pasažieriem
Lidostas drošības darbinieks*09.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Esmu VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" Drošības departamenta Aviācijas drošības nodaļas darbinieks. Ikdienā nodarbojos ar pasažieru un viņu mantu pārbaudi. Rakstu ar smagu sirdi, jo 2019. gada 7. oktobra sižets TV3 ziņās, kā arī 8. oktobra nodaļas darbinieku sapulce ar VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" valdes priekšsēdētājas Ilonas Līces piedalīšanos ir klaja ņirgāšanās par lidostas darbiniekiem, kā arī pasažieriem.
Lidostas pārstāve L.Karnīte TV3 ziņu sižetā saka, ka darbinieki slimojot, jo ir "vīrusu laiks", ka slimo maiņā plus, mīnus 30 darbinieki, ka ne tāpēc darbinieki ņem slimības lapas, lai protestētu pret zemo atalgojumu, un ka algas lidostā nu "nekādīgi nevar nosaukt par zemām".
Kā Aviācijas drošības nodaļas darbinieks varu teikt: "Tie ir absolūti meli." Melo, jo patiesība ir skaudra:
Nodaļas darbinieki masveidā "slimo" jau kopš augusta sākuma. Maiņā slimo 40 un pat 50 darbinieki. Darbinieki ir pārguruši no tā ka darbinieku trūkuma dēļ, kā arī, lai varētu nopelnīt cilvēka cienīgu algu, par ko uzturēt ģimeni, ir spiesti strādāt vairāk nekā 50 darba stundas nedēļā. Jaunākā inspektora atalgojumu, kas ir līdzvērtīgs "Hesburger" darbinieka atalgojumam, nekādīgi nevaru nosaukt par augstu.
Var jau pieminēt, ka ir "Attīstīta motivācijas sistēma", "Laba bonusu sistēma", bet neliekas, ka mūsdienās darbinieku autostāvieta ir "bonuss". Un kas tad tā par "motivācijas" sistēmu? 0.13 eiro piemaksa pie pamatalgas? Lieliski! Pelnu par 13 eirocentiem vairāk nekā burgeru cepējs. Nav pretenziju pret burgeru cepējiem, bet mēs tomēr nodarbojamies ar to, lai lidmašīnas nenokristu kādam uz galvas. Bet, pēc lidostas vadības un Ilonas Līces (attēlā) domām, - viss kārtībā, "business as usual". Vai ne?!
Man kaut kā tā neliekas. Man šķiet, ka mūsu darbs ir pelnījis lielāku novērtējumu nekā burgeru cepšana. Jo, ja burgeru cepējs pārcep burgeru, var sanākt aizcietējums. Ja es neizdaru savu darbu, var sanākt, nedod, Dievs, aviokatastrofa.
8. oktobrī ar rindām neapmierināti pasažieri draudēja ar darbinieku "nošaušanu". Tika piesaistīta policija. Tā nav normāla situācija. Tas nav "business as usual". Kaut kā negribas uz darbu nākt, kad pasažieri sola nošaut.
Un ciniski liekas, ka lidostas priekšsēdētāja Ilona Līce, tiekoties ar darbiniekiem 8. oktobrī, par TV3 ziņu sižetu saka: "Nelasiet uzrakstus uz sētas. Tas ir uzraksts uz sētas." Bet, kad jālemj par darbinieku atalgojuma palielināšanu, atbild, ka nav naudas, ko novirzīt darbinieku atalgojumam.
Man ir atbilde: naudu vajag ņemt no rekordlielās lidostas peļņas, Līces kundze (10 miljoni 2018. gadā).
Ir dīvaini, ka lidostas vadība un Satiksmes ministrija publiski ļoti lepojas ar lidostas "Rīga" sasniegumiem un straujo izaugsmi, bet tikmēr akūta darbinieku trūkuma dēļ pasažieri gaida nenormālās rindās. Nepaēduši, pārguruši un ģimenes neredzējuši darbinieki to nesaprot, un negrib strādāt, bet izvēlas "slimot".
Ja, šādi turpināsim, tad 2020. gadā "vīrusu laiks" sāksies jau jūnija vidū vai pat ātrāk.
Varam arī izlikties. Turpiniet izlikties, ka jūs maksājiet adekvātas algas, mēs izliksimies, ka adekvāti nākam uz darbu. Un pasažieri var izlikties, ka paspēj uz lidojumiem laikā! Kā Ēvalda Valtera atveidotais tēls teica filmā par vella kalpiem: "Par pliku paldies kaķi sprāgst!"
P.S. Lūdzu visdziļāko piedošanu Pasažieriem. No sirds. Bet mūsu mērs ir pilns.
* pilns amata nosaukums - valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" Drošības departamenta Aviācijas drošības nodaļas darbinieks
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
