Kas patiesībā notiek policijas iecirkņos un reģionālajās pārvaldēs
Pietiek lasītājs22.07.2012.
Komentāri (84)
Iesaki rakstu: 
Vairāk varu pastāstīt par Tukuma iecirkni, bet šāda situācija ir vairākos iecirkņos īpaši tajos, kur policijas darbinieki apsardzi veic SIA LatRosTrans. Tukuma iecirkņa priekšnieks Janeks Bahs pieļauj, ka atsevišķi Tukuma iecirkņa darbinieki darba laikā atrodas papildu darbā, kaut par to saņem algu.
Tā, piemēram, Kriminālpolicijas priekšnieks Sandris Stempers un viņa pakļautībā esošie darbinieki veic SIA LatRosTrans apsardzi darba laikā, nākamā dienā pēc apsardzes veikšanas darbā neierodas, jo, protams, darbs policijā ir otrajā vietā. Darba algas starpība ir vairāk nekā divas reizes, tas jau notiek vairākus gadus, bet iecirkņa priekšnieks to pieļauj.
Tāpat S.Stempers un M.Trēde papildus darbam policijā un naftas vada apsardzē vēl strādā firmā VP Apsardze, kura pieder tam pašam J.Baham, S.Stemperam un S.Trēdem. Ar J.Baha atbalstu S.Stemperu apstiprināja kriminālpolicijas priekšnieka amatā, bet tagad arī M.Trēde kandidē uz jaunu amatu, lai varētu netraucēti neapmeklēt darbu policijā un brīvi atrasties citā darbā.
Par šo situāciju ir informēta Zemgales reģiona vadība, bet tā piever acis, jo arī pašu darbinieki, ZRP kriminālpolicijas priekšnieks un viņa vietnieks strādā naftas vada apsardze. Mums, pārējiem darbiniekiem, tiek uzlikta papildu slodze, jo jāpiesedz pārējie kriminālpolicijas darbinieki viņu prombūtnes laikā (laikā kad viņi izguļas pēc maiņām un atrodas otrajos vai trešajos darbos).
Nesen bija raksts, ka VP priekšnieka I.Ķuža gada ienākumi ir ap 20 000 LVL, bet S.Stempera, M.Trēdes un pārējo darbinieku, kas strādā naftas vada apsardzē, ir tuvu tam, dažiem pat vēl lielāki. Cik zinu, šāda situācija ir arī citos reģionos, kad darbs policijā ir tikai formāls.
Tāpat pēc Jēkabpils notikumiem I.Ķuzis sabiedrību informēja, ka operatīvajiem darbiniekiem atļauja strādāt otros darbos tiks liegta, bet dzīvē tas ir pavisam savādāk (jo darbs policijā ir tikai haltūra) Vairāk cieš iedzīvotāji, jo policijas darbinieku motivācija atklāt noziegumu ir kritusies, jo otros darbos algas tiek saņemtas lielākas.
No kriminālpolicijas otrajos darbos strādā Santis Bisenieks, Jānis Jonušs un Sandijs Baltiņš (strādā divos darbos, nezinu, protams, cik oficiāli). Vēl G.Rupeiks ar VP atļauju strādā divos amatos, Kandavas iecirkņa vecākais inspektors un Kandavas pašvaldības policijas inspektors, saņemot vienlaicīgi divas algas (kā var atrasties divās vietās vienlaicīgi?). Tāpat darba laikā diennakts otros darbus veic Juris Vitauskis un Vilnis Vecriķis (kuriem policijā nav maiņu darbs).
Nezinu, kāpēc vadība to pieļauj, ņemot vērā situāciju, kad valstī ir bezdarbs, policisti sēž divos vai pat trijos darbos, bet darbs policijā ir atstāts slinkošanai. Policijā jāstrādā tikai tiem, kas vēlas palīdzēt sabiedrībai, bet nevis tiem, kas sēž tai uz kakla un neveic apzinīgi savus tiešos pienākumus. Nezinu kādi dati ir VP, bet faktiski neoficiāli vai oficiāli otri darbi ir 80% Tukuma iecirkņa darbinieku.
Vēl nedaudz par VP apsardzi. J.Bahs negodīgā ceļā pārņem klientus savam biznesam. Tā piemēram lai iegūtu apsardzes tiesības Cinevillā, viņš deva rīkojumu iecirkņa inspektoram veikt pasākuma pārbaudi un pēc tam sastādīt administratīvo protokolu. Pēc šīm darbībām apsardzi veic viņa firma, par apsargiem masu pasākuma laikā strādā policijas darbinieki, kuri firmā neskaitās, un nauda tiek samaksāta uz rokas. Tā notiek visos masu pasākumos, kad apsargiem (policijas darbiniekiem) samaksā skaidrā. Pēdējos pasākumus sargāja J.Gailis, V.Sprinģis, J.Kundziņš un citi.
Kā ar likuma ievērošanu no policijas priekšnieka puses?
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
