Kas vada Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu - vai viltvārdis?
Pietiek lasītājs02.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2011.gada 1.aprīlī Oskars Āboliņš tika iecelts Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka amatā. O.Āboliņa kandidatūru VUGD priekšnieka amatam toreiz virzīja iekšlietu ministre Linda Mūrniece. No VUGD puses šis jautājums bija saskaņots ar toreizējo dienesta priekšnieku ģenerāli Aināru Penci.
Kā bija teikts toreiz pieņemtā valdības rīkojuma anotācijā, O.Āboliņa kandidatūra pilnībā atbilda VUGD priekšnieka amatam izvirzītajām prasībām, kas paredzētas dienesta gaitas likumā, proti, O.Āboliņam ir augstākā izglītība, jo 2007.gadā viņš beidzis Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas fakultāti, un viņam ir izglītība ugunsdrošības jomā, jo 2003.gadā O.Āboliņš absolvējis Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu (UCAK).
Dienesta gaitas likuma redakcija uz 01.01.2011-20.09.2011.g. (5) Uz Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amatu var kandidēt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona, kurai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav īsāks par pieciem gadiem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amata kandidātam nepieciešama atbilstoša izglītība ugunsdrošības jomā, bet Valsts policijas vadītāja amata kandidātam — juridiskā izglītība.
Reāli Oskars Āboliņš UCAK absolveja 2013.gadā, jau pēc nozīmēšanas VUGD priekšnieka amatā. Uz nozīmēšanas brīdi viņam bija tikai Ugunsdrošības tehniskās skolas (UTS) apmācība (kas nedeva tiesības pat uz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību). UCAK ir VUGD pakļautības iestāde, un O.Āboliņam 2013.gadā kvalifikācijas darbs bija jāaizstāv pie saviem pakļautajiem! Īstenībā toreiz nekas tāds nenotika, aizstāvēšana bija formāla.
Domājams, ka O.Āboliņa nozīmēšana VUGD priekšnieka amatā varēja būt slepena vienošanās starp O.Āboliņu un A.Penci, lai otrais, aizejot pensijā, turpmāk varētu ieņemt VUGD Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas (UCAK) direktora amatu (pēc A.Penča aiziešanas pensijā UCAK direktora amats tika pārveidots no amatpersonas uz darbinieka amatu). Lēmumu par UCAK direktora amata pārveidošanu pieņēma O.Āboliņš, saskaņojot to ar Iekšlietu ministriju (IeM). Pēc kāda laika un atsevišķām sūdzībām UCAK direktora amatu pārveidoja atpakaļ par amatpersonas amatu, un ar A.Penci darba tiesiskās attiecības izbeidza.
Ņemot vērā šos apstākļus, piedāvājam izvērtet, vai O.Āboliņa nozīmēšana amatā bija likumīga? Vai nav noticis dienesta viltojums un Ministru kabinets toreiz netika maldināts? Vai O.Āboliņš turpmāk bija tiesīgs saņemt ģenerāļa pakāpi?
O.Āboliņa dienesta vadīšanas laikā tika pieņemti vairāki nepareizi un nepārdomāti lēmumi nozīmējot amatpersonas vadošajos amatos. Piemēram, 2017.gadā VUGD priekšnieka vietnieka amatā tika nozīmēts Ints Sēlis, kuru 2018.gada nogalē Iekšējās drošības birojs (IDB) aizturēja par piesavināšanos nelielā apmērā un dienesta viltojumu. Lēmums par iepriekš minētās amatpersonas nozīmēšanu amatā tika pieņemts, neskatoties uz to, ka I.Sēlis iepriekš dienesta laikā bija disciplināri sodīts par dienesta tehnikas izmantošanu darbos pie privātpersonas un viņam nebija izglītības ugunsdrošības jomā.
Pēc I.Sēļa pārcelšanas priekšnieka vietnieka amatā Operatīvās vadības pārvaldes (OVP) priekšnieka amatā tika nozīmēts Jānis Grīnbergs, kuram uz nozīmēšanas brīdi arī nebija izglītības ugunsdrošības jomā, - to viņš ieguva tikai 2021. gadā, mācoties UCAK neklātienes nodaļā.
VUGD 2019.gada jūlijā, ņemot vērā pretendentu vērtēšanas komisijas novērtējumu un personāla atlases kompānijas (droši vien par samaksu no IeM budžeta) ieteikumu, UCAK direktora amatā tika iecelts Operatīvās vadības pārvaldes Operatīvās pārvaldīšanas nodaļas priekšnieks Ivo Mežulis (bijušais J.Grinberga pakļautais), kuram arī nebija un pašlaik nav izglītības ugunsdrošības jomā, jo tās esamība koledžas direktora amata kandidātam netika pieprasīta.
Jānis Grinbergs, neskatoties uz to ka viņš vēl mācās Rīgas tehniskajā universitātē, lai iegūtu otrā līmeņa speciālo izglītību ugunsdrošības un civilās aizsardzības jomā, 24.10.2022.g. tika nozīmēts VUGD priekšnieka vietnieka amatā. Iepriekš minēto amatpersonu pārziņā bija un ir VUGD nozīmīgakie virzieni – dienests (ugunsgreku dzēšana un glābsanas darbi) un izglītība ugunsdrošības jomā.
Šādus piemērus var turpināt. VUGD ir daudz gudru, enerģisku cilvēku ar akadēmiskām un otrā līmeņa izglītībām ugunsdrošības jomā, kuriem nav vienaldzīga valsts ugunsdrošības un ugunsdzēsības sistemas attīstība, bet zūd motivācija pilnveidoties un iegūt speciālo izglītību, jo VUGD pārvalda atsevišķu amatpersonu izveidotie ”klani”, kuri neļauj amatpersonām un darbiniekiem veidot personīgo karjeru.
Nav saprotams, kapēc VUGD priekšnieka vietniekam Intaram Zitānam (amatā atrodas arī bez speciālās izglītības), kurš bija iesaistīts vairākos skandalozos notikumos (informācija atrodama internetā), kas nomelno iestādes tēlu, tika pagarināts dienesta termiņš VUGD, sasniedzot likumdošanā noteikto vecumu.
Tuvojas laiks, kad VUGD būs nepieciešams nozīmēt jaunu VUGD priekšnieku. Vai pieļausim iespēju nodot VUGD vadības ”grožus” tālakai dienesta degradācijai?
Šobrīd ir zināms, ka bez jebkāda konkursa iekšlietu ministrs Māris Kučinskis VUGD priekšnieka amatā virzīs VUGD priekšnieka vietnieku Mārtiņu Baltmani, kurš no 2013.gada līdz 2018.gadam vadīja VUGD Civilās aizsardzības pārvaldi un savas kompetences ietvaros bija atbildīgs par valsts Civilās aizsardzības sistēmas funkcionēšanu.
Saskaņā ar 2022.gada 27.septembra Valsts kontroles revīzijas slēdzienu "Valsts civilās aizsardzības sistēmas plānošana un gatavība" valstī izveidotā civilās aizsardzības sistēma nenodrošina skaidri saprotamu un konkrētu pasākumu kopumu, kas būtu reāli izmantojams apdraudējumu novēršanai vai brīdī, kad ir nepieciešams nekavējoties reaģēt uz iestājušos krīzi vai tās draudiem. Civilās aizsardzības plānos paredzētie pasākumi ir vispārīgi, bez skaidrības, kas jāpaveic.
Revīzijas lasītāja skatījumā ir saprotams, ka valsts Civilās aizsardzības pasākumu realizācija atrodas sliktā stāvoklī. Norādām arī uz to, ka M.Baltmanis savā darba pieredzē VUGD nekad nebija ieņēmis konkrētus vadošus amatus ugunsdrošības uzraudzības un ugunsdzēsības un glābšanas jomā.
Viens no pareizajiem lēmumiem VUGD attīstībai – iekšlietu ministram nesteigties ar tulītēju jaunā VUGD priekšnieka nozīmēšanu. VUGD pašlaik nepieciešams audits visās darbības jomās un dziļa reforma. Iespējams, pat citu valstu civilās aizsardzības, ugunsdrošības un ugunsdzēsības dienestu pieredzes ieviešana Latvijā.
Pielikumā: ekrānuzņēmums no VUGD mājas lapas ar nepatieso informāciju par O.Āboliņa izglītību.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.