Pasaules vēsturē ir personības, kuru valdīšanas stils kļūst par simbolu noteiktam varas modelim. Viena no spilgtākajām šādām figūrām īpaši jau Krievijas vēsturē ir Katrīna II Lielā, kura ar politisku aprēķinu, varas konsolidāciju, spēcīgu retoriku un mērķtiecīgu publiskā tēla veidošanu kļuva par vienu no ietekmīgākajam imperatorēm.
Tieši tādēļ vēsturiskas paralēles bieži tiek izmantotas arī mūsdienu politiskajās manipulācijās - lai radītu dramatisku fonu stāstiem, kuru mērķis nav fakti, bet iespaids. Laiks, kad Latvija politiskās ķeizarienes vadībā piedzīvo vienu fiasko pēc otra, ir izcila platforma dažādiem darboņiem, kuru galvenais instruments ir spēja iecirst pildspalvu mugurā arī kādreizējiem sabiedrotajiem.
Ginta Federa vārds nevienam, kurš kaut virspusēji kaut ko dzirdējis par PRistu metodēm Latvijā, nav noslēpums. Viņa pamata arsenālā ietilpst – vispirms klienta apmaksāts rēķins, tad pāris rakstiņi no viņa līmeņa “žurnālistiem”, tad vēstulītes iestādēm un ierosinātas izmeklēšanas pret oponentu.
Taču apbrīnojama ir viņa spēja vienmēr atgriezties un piesaistīt arvien jaunus klientus. Federu neapturēja ne bankrots un tiesa, ne šķiršanās no viņa personīgajam PR tik izdevīgās sievas. Taču izskatās, ka tagad viņa laimīgā kārts ir brālis Roberts ar Vācijas vārdā piesaukto klīniku un siržu glābšanu, par ko tik ļoti patīk ziņot visiem propagandistiem, kā arī Gobzema kanāls, kurā tieši Feders esot aktīvākais pasūtījumu veicējs.
Pēc tam, kad Feders nonāca uz apsūdzēto sola un viņa metodes izgaismojās publiski, šķita, ka Federgeitas metodes pierimstas un arī pieprasījums pēc tam noplok. Taču Feders nevaid miris. Viņš ir atgriezies. Un arvien vairāk izgaismojas arī viņa sekotāji.
No mirušā pērkamā amerikāņu žurnāla pelniem atdzimusi ir arī Katrīna, kura savai popularitātei un ienākumiem uz sārta dedzinās pat savus kādreizējos sabiedrotos. Arī tos, kuri viņu publiski aizstāvēja, kad viņa tika padzīta no ministrijas. Labākajās Federgeitas tradīcijās tad viņa kļuva par cietošo, gaismas un patiesības nesēju par notiekošo ministrijas galmā, ieguva jaunu atbalstītāju masu X , kas tagad lieti noder biznesā. Blogos un viedokļos fakti nav svarīgi, jo to vienmēr var pasniegt kā viedokli, un nav jau svarīgi, kas tālāk sekos.
Nauda nesmird, īpaši, ja draud kārtējais bankrots. Sponsora atteikums viņai ir uzdevums. Ja iecerētais sponsors neprotas samaksāt uzreiz, tad Feders brunčos parūpēsies par ļembastu, kurā ar izlases kārtībā izvēlētām vadu cenām būs skandāliņš, kurā noteikti pievienosies arī vēl pārītis samaksā ieinteresēto “draugu”. Fakti nav svarīgi, jo, kā labi zinām, papīrs jeb Katrīnas III blogs panes visu.
Tieši šādu scenāriju šobrīd piedzīvo daži uzņēmēji, kuru oponentiem nav iepaticies zaudējums iepirkumā. Viss kā pēc shēmas – sākumā tendenciozs rakstiņš, Katrīnas III sašutuši ieraksti soctīklos, tad disciplinārlietiņas, un darbiņš darīts. Pasūtījumu galds esot gana garš, kur duncītis tiek gatavots arī agrākajiem draugiem ventspilnieku pārvaldītajos medijos, īpaši atceroties sirsnīgās atvadas no skolasbiedra V.
Tagad Latvijai ir pašai sava Katrīna III Lielā. Viņas fanus arī no ieredzēto uzņēmēju LTRK un LDDK vadītāju rindām aicinu atcerēties, ka tāpat vien nekas viņas uzmanībā un rakstu darbos nenonāk. Uzmanība tiek virzīta tur, kur tā ir politiski vai finansiāli izdevīga. Atriebība, finansiāla motivācija, uzmanība un konkrētsuzdevums ir Katrīnas III motivācija. Tieši tāpēc ikvienam, kurš sajūsmā reaģē uz Katrīnas III publiskajām izpausmēm, būtu īpaši rūpīgi jāvērtē, kas ir fakti un kas rūpīgi veidots troksnis konkrētam mērķim. Citiem vārdiem, bieži vien īpaši kritizēti tiek tie, kas atteicās kādā brīdī samaksāt.






Šodien nedaudz par globalizāciju un to, ko pazīst kā globālo korporatīvismu. Nevajag iedomāties, ka tas ir kas jauns vai nebijis. Un nebūt ne izteiktāks kā jebkad iepriekš.
Jāņa Citkovska aizstāvībai. Latvijas tieslietu sistēma šobrīd izspēlē lugu, kuras scenārijs šķiet rakstīts pēc labākajām birokrātiskā absurdu teātra tradīcijām. Jāņa Citskovska tiesāšana par bijušā premjera Krišjāņa Kariņa speciālajiem avioreisiem nav tikai juridisks process. Tas ir valstisks simbols, kas definē attiecības ar varu un atbildību.
Šobrīd masu medijos parādās "viena tante teica" līmeņa raksti ar nolūku diskreditēt Lietuvas pieņemtās izmaiņas 2. pensiju līmeņa administrēšanas kārtībā. Nevis faktos balstīti analītiski raksti, bet prasta propaganda. Pasūtītājs ir skaidrs un motīvs arī.
Cienījamais Ratnieka kungs, kā Latvijas Republikas pilsonis un vēlētājs uzskatu par nepieciešamu skaidri iezīmēt prioritātes, kuras, manuprāt, šobrīd tiek aizstātas publiskajā dienaskārtībā.
1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas valsts ir izveidota, apvienojot latviešu vēsturiskās zemes un balstoties uz latviešu nācijas negrozāmo valstsgribu un tai neatņemamām pašnoteikšanās tiesībām, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem.” No Satversmes preambulas. Latvijas Satversme ir visu mūsu valsts likumu pamats. Nekas nedrīkst būt pretrunā ar to, un politiķiem ir jākalpo tajā paustajam nodomam.
Kamēr ASV flote ir piesaistīta Hormuza šauruma blokādei, kur SM-6 pārtvērējraķešu patēriņš pārsniedz ražošanas jaudu attiecībā 10:1, Krievija izmanto šo situāciju, lai veiktu savu lielāko ekonomisko un militāro reanimāciju pēdējā desmitgadē. Šis konflikts ir radījis "ievainojamības logu" Rietumiem, kurā Latvijai ir jāpieņem radikāli lēmumi, lai nepaliktu vēstures mēslainē.
Es nekad neesmu bijis ne Saskaņas, ne Stabilitātes vēlētājs, var arī nepatikt Rosļikovs kā persona, tam nav nozīmes. Šis teksts arī nav par patikšanu, bet ir vērsts uz to, ko šodien man kā juristam nācās noskatīties. Es to varu nosaukt par acīmredzamu izrēķināšanos ar politisko opozīciju, pat ja tā nepatīk virknei latviešu, tostarp man pašam.












































































