Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda
Raivis Dzintars07.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šonedēļ „Attīstībai/Par” pakļāvās “Saskaņas” un lašoristu* spiedienam un uz nedēļu apturēja Vispārējās izglītības likuma grozījumu tālāku virzību. Grozījumi paredz, ka turpmāk visos pašvaldību bērnudārzos jābūt nodrošinātai programmai valsts valodā. Grozījumus iesniedza Nacionālā apvienība, un atbalstīja atbildīgā Saeimas komisija.
Šobrīd virkne bērnudārzu nodrošina tikai tā saukto mazākumtautību programmu, līdz ar to latviešu ģimenēm jāgaida garās rindās, jāved bērni uz citu dārziņu tālu no dzīvesvietas vai jāsūta bērni uz pirmsskolas programmu krievu valodā.
Lašoristi jau vairākas izglītības komisijas sēdes pārvērtuši šovā, sēdē organizējot cilvēkus, kas uzstājas ar prokrieviski agresīvām un aizskarošām runām, filmē viens otru un komisijas deputātus, un citos veidos mēģina izgāzt likuma grozījumu pieņemšanu.
Kauns skatīties, kā daļa latviešu politiķu un ierēdņu nodur acis, mentāli savelkas čokuriņā un slīd zem galda. Ja līdz šim priekšlikumu stabili atbalstīja Saeimas deputātu vairākums, tagad vismaz “Attīstībai/Par” sāk veco dziesmu par “cilvēku nenaidošanu” vai “etnisko nepolarizēšanu”. Pastāv bažas, ka šis sakāvnieciskuma vīruss var izplatīties arī uz citām partijām.
Darīsim visu, lai šos likuma grozījumus tomēr pieņemtu, un informēšu par to, kā jautājums virzās uz priekšu.
* lašoristi – politiskas ievirzes prokrieviskas organizācijas „Lašor” pārstāvji, kas iestājas pret skolu pāreju uz mācībām valsts valodā.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.