Kaut jau oficiāli paziņots par lidmašīnu piegādes kavēšanos, „Prudentia” sola jaunos „Bombardier” jau rudenī
PIETIEK13.09.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vienotības ilggadējie „universālie konsultanti” Prudentia ir uzskatāmi apliecinājuši savu „profesionalitāti”: kaut nu jau pat oficiāli paziņots, ka jauno Bombardier lidmašīnu piegādes aizkavēsies, Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš (attēlā) otrdien paziņojis, ka „rudenī airBaltic varēs saņemt jaunās lidmašīnas”. Pats Krastiņš kategoriski atteicās atbildēt uz Pietiek jautājumiem saistībā ar šo analītisko prognozi.
Jau sešas dienas ir publiski zināms, ka Kanādas kompānija Bombardier dzinēju Pratt&Whitney piegādes aizkavēšanās dēļ samazinājis šogad piegādāt paredzēto lidmašīnu CS300 skaitu.
7. septembrī Bombardier oficiāli paziņoja, ka aizkavēšanās skars arī Latvijas nacionālo aviokompāniju airBaltic, kas būs pirmā jauno lidmašīnu izmantotāja: tikai šā gada ceturtajā ceturksnī airBaltic varbūt saņemšot pirmo CS300 lidmašīnu un kopumā šogad tiks piegādātas 7 lidmašīnas iepriekš plānoto 15 vietā.
Taču izrādās, ka ne visi Latvijā ir pamanījuši šo publisko informāciju, - viens no tiem ir uzņēmuma Prudentia valdes priekšsēdētājs Krastiņš, kurš sešas dienas pēc šī paziņojuma ir nācis klajā ar „analītisku rakstu” ar virsrakstu „Cik pievilcīga airBaltic ir stratēģiskajam investoram?”.
Šajā rakstā Krastiņš, pārstāstot ziņu aģentūru informāciju un ceļojumu iespaidus, piemin, ka „Latvijai būtiskākais notikums Fārnboro bija Bombardier paziņojums par Kanādas Transporta aģentūras jauno CS300 lidmašīnu sertificēšanu. Tas nozīmē, ka jau rudenī airBaltic varēs saņemt jaunās lidmašīnas”.
Šis paziņojums nebūtu vērā ņemams, ja to būtu izteicis parasts tirgus vērotājs, taču Krastiņš vada uzņēmumu, kas ilgus gadus ir saņēmis valsts naudu par to, ka „analizējis tirgu” un neveiksmīgi mēģinājis piesaistīt airBaltic nepieciešamo stratēģisko investoru.
Uz Prudentia vadītāja informētības līmeni otrdien norādīja viņa reakcija uz Pietiek jautājumiem: uzklausījis jautājumu – vai viņš tiešām prognozē airBaltic jaunās lidmašīnas rudenī, ņemot vērā Bombardier paziņojumu, vai arī par to vispār nav zinājis, Krastiņš paziņoja, ka uz šādiem jautājumiem nevēloties atbildēt.
Kā zināms, šogad Prudentia izdevās saņemt ievērojamu atlīdzību par „Vācijas investora atrašanu”, lai gan šīs konsultantu kompānijas ieguldījums šajā konsultanta atrašanā bija ļoti apšaubāms. Taču skaidrs, ka līdz ar to beidzās pēdējā „valstiskā barotava”, kas pēdējos gados šiem Vienotībai pietuvinātajiem konsultantiem bija nodrošinājusi miljonu ienākumus.
Pietiek šopavasar jau aprakstīja, ka, tikko kā paliekot bez politisko kontaktu nodrošinātās valstiskās „barotavas” – pirmām kārtām no konsultācijām un investora meklēšanas uzņēmumam Liepājas metalurgs, bēdīgi slavenajai konsultāciju kompānijai SIA Prudentia Advisers, kuras zināmākais pārstāvis joprojām ir Ģirts Rungainis, pērn dramatiski sarukuši apgrozījuma un peļņas rādītāji.
Prudentia pēdējo gadu zināmākie "sasniegumi" ir pastāvīgie labi apmaksātie solījumi atrast investorus aviokompānijai airBaltic, kuriem pērn pienāca beigas līdz ar valdības lēmumu par atteikšanos no uzņēmuma pakalpojumiem, kā arī konsultēšana Liepājas metalurga lietā līdz pat uzņēmuma maksātnespējai un padomi par labākā uzņēmuma iegādes pretendenta izvēli, kuru rezultāti pašlaik ir redzami.
Taču visas šīs neveiksmes Prudentia konsultāciju ņēmējiem uz pašas Prudentia biznesu līdz pat pagājušajam gadam bija atsaukušās tikai pozitīvi, - uzņēmuma apgrozījums, kā rādaPrudentia Advisers gada pārskats Lursoft datu bāzē, pieauga no 1,03 miljoniem eiro 2013. gadā līdz 2,21 miljonam eiro 2014. gadā. Būtiski palielinājusies bija arī Prudentia tīrā peļņa: 2013. gadā tā bija 220 tūkstoši eiro, bet 2014. gadā - jau nepilns 271 tūkstotis eiro.
Taču pērn līdz ar Liepājas metalurga „barotavas” izsīkšanu, nespējot radīt arī privātuzņēmumu pieprasītus pakalpojumus, Prudentia pērn bija palikusi faktiski tikai ar cita „politiskā klienta” – aviokompānijas airBaltic nodrošināto samaksu par konsultācijām.
Līdz ar to, kā rāda Lursoft dati, Prudentia apgrozījums pērn sarucis vairāk nekā seškārtīgi – no 2,21 miljona līdz 347,6 tūkstošiem eiro. Savukārt uzņēmuma peļņa samazinājusies gandrīz četrkārši – līdz 70,4 tūkstošiem eiro.
Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā par 2015. gadu arī nav minēts neviens konkrēts tā klients, izņemot vienīgi airBaltic, - ir pieminētas tikai „stratēģiska rakstura konsultācijas vienam no vadošajiem Latvijas nebanku finansēšanas nozares uzņēmumiem” un „konsultācijas vienam no Latvijas vadošiem poligrāfijas uzņēmumiem”.
Šogad Prudentia gan plānojot „nostiprināt savas pozīcijas” Latvijas tirgū. „Balstoties uz prognozēto piesardzīgi optimistisko tirgus attīstību kopumā un ņemot vērā tirgus svārstību risku”, tās plānotais apgrozījums un peļņas rādītājs šogad varot būt virs 2014. gada līmeņa. Kur bez kontaktu ar partiju Vienotība un tās pārstāvjiem nodrošinātajiem klientiem palikušajam uzņēmumam šis apgrozījums varētu tikt ģenerēts, Prudentia vadība gan nepaskaidro.
Iepriekš Rungainis savu finansiālo veiksmi bez konkursa iegūto valdības pasūtījumu pildīšanā ir skaidrojis šādi: „Nevajag iet lielzagļu pavadā, kam Prudentia traucē izkārtot zaudēto naudu vēlamajā apmērā no airBaltic. Prudentia atlīdzība ir daudzas reizes mazāka un līdz kabatai nonāk tikai daži procenti no ienākumiem. Šāda līmeņa naudas jebkad no valsts ir dabūjuši tikai augstāk minētie lielzagļi.”
Kā rāda Lursoft dati, uzņēmuma īpašnieki pērn ir uzskatāmi plūkuši divu iepriekšējo trekno gadu augļus, kad politiskie kontakti vēl nodrošināja labus peļņas un apgrozījuma rādītājus, - 2015. gadā viņi sev dividendēs izmaksājuši vairāk nekā 382 tūkstošus eiro.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
