Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Žurnālistu asociācijas valde par nepieņemamu uzskata pret sabiedriskajiem medijiem vērstu politisko spiedienu, kāds jūtams saistībā ar situācijas atspoguļojumu uz Polijas-Baltkrievijas robežas.

Jau ilgāku laiku uz Baltkrievijas-Polijas robežas ir saspīlēta situācija. Baltkrievijas varas mudināti, pāri robežai cenšas pārkļūt simtiem un pat tūkstošiem patvēruma meklētāju. Lai arī skaidrs, ka krīze ir mērķtiecīgi izraisīta, liela daļa cilvēku, kas iesprūduši uz robežas, ir maldināti un nonākuši izmisumā. Ziņojot par notikumiem uz mūsu kaimiņvalsts robežas, to nevar ignorēt.

Pēdējās dienās sociālajos tīklos aktīvi tiek kritizēts,  kā Latvijas Televīzija un Latvijas Radio atspoguļo situāciju uz Baltkrievijas-Polijas robežas, uzskatot, ka humanitārie apsvērumi šajā krīzē ir jāaizmirst.

Reaģējot uz polarizētajiem viedokļiem sociālajos tīklos, par medijiem atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš Twitter profilā paziņoja, ka sasauks komisijas sēdi, lai izvērtētu sabiedrisko mediju darbu, jo “demokrātija nav visatļautība”.

Vārda brīvība ir liela vērtība. Pilsoņi Baltkrievijā cīnās par savām tiesībām brīvi runāt, brīvi domāt un rīkoties. Aicinām politiķus īslaicīgu emociju uzliesmojumos neaizmirst, kā darbojas demokrātiska valsts. Mediji ir brīvi no politiķu ietekmes un nepilda pasūtījumus, kas tiek formulēti Twiterī.

Tie laiki, kad žurnālistus sauca “uz paklāja” taisnoties par savām izvēlēm, par  laimi  ir jau vairāk nekā trīsdesmit gadus tālā pagātnē. Visi tie cilvēki, arī žurnālisti,  kas Atmodas laikā cīnījās par Latvijas neatkarību, cīnījās arī par brīvu un neatkarīgu presi. Arī mūsdienu Latvijā neatkarīgi sabiedriskie mediji ir tiesiskuma un demokrātijas pastāvēšanas priekšnosacījums. Tāpēc Saeimas komisijas sasaukšana, pamatojoties ar sarunu Twiterī, ir demokrātiskai valstij nepiedienīga rīcībā.

Veselīgai demokrātiskai valsts iekārtai ir nepieciešama mediju kritika, tostarp – sabiedrisko. Mūsu valstī ir radīti mehānismi, kā risināt domstarpības ar medijiem. Ja jums ir pamatotas aizdomas, ka mediju saturā ir pārkāptas ētikas normas, pieļautas faktu kļūdas vai ir bijuši citi pārkāpumi, jebkurš var vērsties LŽA ētikas komisijā vai Latvijas Mediju ētikas padomē.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā.” Kā arī: “Valsts nodrošina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību.” 

Satura un avotu izvēle ir sabiedriskā medija redakcijas ziņā.  Jebkurš var izteikt viedokli par sabiedriska medija saturu, taču politisks spiediens nav pieņemams. Tā ir vienkārša patiesība, ko atgādinām  politiķiem un sabiedrībai.

Attēlā – organizācijas vadītāja, „sabiedrisko mediju” pārstāvja Iļjas Kozina domugrauds.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kad valsts pārstāvji sāk rīkoties vienkārši pretīgi

Foto“Viņi bija divi, sievieti mēs neielaidām, jo viņa it kā bija aizmirsusi sertifikātu mašīnā.” Domājat, šis ir jauna spriedzes romāna pieteikums? Nē, tā ar dienas notikumiem vacapā dalās Zvaigznes grāmatnīcu darbinieki visā Latvijā.
Lasīt visu...

21

Ja zinātne tiek politizēta, mirst cilvēki!

FotoZinātnieki bioķīmijā un genomikā no pasaulē prestižām universitātēm un pētniecības institūtiem ir sākuši celt trauksmi par eksperimentos novēroto Covid vīrusa S proteīna RNS gēnu koda integrāciju cilvēka šūnu kodolā un tā rezultātā izraisītajiem bojājumiem cilvēka DNS jeb genomā. 
Lasīt visu...

21

Informatīvie tēli

FotoBieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis pašu pasaules skatījumā, pārliecībā un rīcībā, bet sektantiskā citu noliegšanā.
Lasīt visu...

3

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

Foto2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl arī “pēdējais budžets” nerisina Latvijas ieilgušās problēmas veselības aprūpes un sociālā atbalsta finansējumā. Tā vietā, lai ieguldītu Latvijas labklājībā un ilgtspējīgā attīstībā, tūkstošiem eiro liels atbalsts caur “deputātu kvotām” tiek novirzīts apšaubāmiem mērķiem un tiem pakļautiem nodibinājumiem.
Lasīt visu...

21

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

FotoNekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai eksperts. Nekomentēšu valdības darbības epidemioloģiskajā drošībā, jo kurš gan par to vēl nav izteicies...
Lasīt visu...

21

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

FotoVeselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.
Lasīt visu...