Iesaki rakstu: 
Vēl pirms tam, kad Pietiek pārstāvis bija nosūtījis jautājumus par Londonas firmas Bell-Pottinger organizētā dārgā mediju treniņa apmaksu pašreizējam tieslietu ministram Aigaram Štokenbergam, kam faktiski nekavējoties sekoja visu ar šo varbūtējo koruptīva otkata lietu saistīto personu – treniņu pēcāk it kā apmaksājušās ministra biedrības vadītāja Edgara Štelmahera, maksājumu starpniekfirmas īpašnieka Kaspara Rolšteina u.c. – pilnīgs atmiņas zudums, portāla pārstāvim bija izdevies uz atklātāku sarunu paaicināt Rolšteina kompanjonu uzņēmumā Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija Robertu Ķīli. Vēl nesaņēmis signālu par nepieciešamu atmiņas zuduma „ieslēgšanu”, viņš izrādījās nesagatavots un līdz ar to arī runīgāks. Pietiek publicē pilnu sarunu ar Ķīli.
- Vai jums piederošā firma Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija 2007., 2008.gadā ir slēgusi līgumus ar firmu Bell-Pottinger?
- Jā.
- Par ko tas bija?
- Oooooo, pag’, stāstiet vēl vienu reizi. Es visas lietas, ko dara laboratorija, nepārzinu. Mums ir izpilddirektore Anna Selecka. Protams, ir bijušas kādas pētnieciskas darbības, kurās es neesmu bijis nekādi iesaistīts. Vai ir kaut kas vairāk zināms, lai es varu sev atgādināt.
- Tas ir saistīts ar mediju treniņiem.
- Mediju treniņi…. Varbūt jūs varat Annai pašai piezvanīt? Ja tā godīgi, es vispār neatceros, kas tas bija. Laboratorija tajā laikā taisīja Latvija 2030. Tajā lietā es biju pavisam nopietni iekšā. Mums bija līgums ar Hipotēku un zemes banku. Viņi bija tie, kas procesu apmaksāja analītisko, pētniecisko darbu. Mēs aicinājām ārzemju ekspertus. To tad es jums varu kaut ko vairāk pateikt. Tā kā mēs arī citas lietas taisījām, Kuktūrkapitāla fondam taisījām pētījumu un citām lielākus, mazākus. Es godīgi pasaku – es īsti nezinu. Es varu vai nu pats piezvanīt, vai jūs varat mēģināt Annai Seleckai piezvanīt. [Kā Pietiek jau informējis, Selecka piepulcējusies atmiņu zaudējušo pulkam.] Es atceros, ka tajā laikā bija… Tā bija… Kas tas tāds bija? Kaut kāda sabiedrisko attiecību firma no Anglijas brauca, un kaut kas tur bija. Bet tas bija vairāk ar Kasparu Rolšteinu. Ja tā godīgi. Bet tas ir viss, ko es miglaini atceros. Bija kaut kādi britu džeki, šitie vai citi, es nezinu, kuri ar Kasparu tikās. Un, un, un… Es galīgi nezinu, ko viņi darīja, kas bija par mērķiem. To es galīgi nezinu.
- Par 2007. gada līgumiem ar RAPLM un VRAA – vai varat likt roku uz sirds un teikt, ka tos vinnējāt godīgi un bez sarunāšanas?
- Es? Es domāju, ka mums bija labs piedāvājums. Es domāju, ka tur bija pat drusku interesantāk tā lieta, jo stratēģiju sāka rakstīt tad, kad Štokenberga kungs bija ministrs 2007. gada vasarā. 2007. gada rudenī viņu patrieca no Tautas partijas. Tajā brīdī bija riktīgi politiski nepatīkama situācija, cik man stāstīja arī no RAPLM, ka laboratoriju saistīja ar Štokenbergu. Vai arī projektu 2030 saistīja ar Štokenbergu. Tur vairākkārt bija doma, ka tā visa lieta ir jākancelē un jāpārtrauc. VRAA arī strādāja ciešā sazobē ar RAPLM. Tur pat drusku uz otru pusi bija kāds bija ideoloģiskais klimats ministrijā, kur nāca Edgars Zalāns, Štokenbergs bija aizgājis, viņi bija naidnieki, nodibināja citu partiju. Bija interese tos projektus, ko viņš bija iesācis, pilnībā pārtraukt. Un neko tālāk jaunu nedarīt. Un es sapratu, ka drīzāk ir otrādi. Nevis mēs tur sarunājām, bet par spīti ideoloģiski un politiski nepatīkamai situācijai mēs to turpinājām darīt. Es zinu, ka tur tāda spriedzīte bija ne pa jokam. Man pāris reizes stāstīja cilvēki ministrijā, ka bijis lēmums, ka vispār tas ir jābeidz, šitā ņemšanās, un kas tas vispār tāds ir. Tā ir Štokenberga lieta, un ko mēs tagad turpināsim. Tā ka es domāju, ka tas ir uz otru pusi pat.
- Bet vinnējāt jūs Štokenberga laikā?
- To gan es vairs nevaru pateikt. Mēs pārsvarā to visu darbu veicām, pilsētu pētniecību 2008. gadā. Ja es nemaldos, 2007. gada oktobrī Štokenbergs aizgāja. To vajag paprasīt Annai, kad mums viss tas pasākums bija. Manā atmiņā tas otrādi saistās. Tas bija tā, ka mums bija sajūta, ka mums vairs vispār nespīd, bet nekā.
- Kādēļ jūs novērtēja kā Štokenberga kompāniju?
- Tur bija cits stāsts. Pirms tam bija, cik es atceros, lēmums par ilgtermiņa stratēģijas rakstīšanu, kas tika pieņemts 2006. gada pašā nogalē. 2007. gada sākumā tika uzrunāti trīs cilvēki – Jaunzeme-Grende, Tālis Tisenkopfs un Romāns Baumanis, lūdzot viņiem uztaisīt tādu kā redzējumu, kā šāda stratēģija varētu tikt rakstīta. Tad viņi uztaisīja, ja nemaldos, Ēriks Stendzenieks uztaisīja viņiem arī prezentāciju. Tad viņi 2007. gada maijā to visu prezentēja. Grūti pateikt, kāpēc, bet tur bija zināma veida neapmierinātība ar to, kā tas viss virzās. Tad Štokenbergs uzrunāja mani, vai es varētu atnākt un piedāvāt metodoloģiju, kā varētu rakstīt savādāk. Kāpēc viņš to uzrunāja? Jo es… Es tagad to visu rekonstruēju. Bija tā, ka tajā laikā Latvijas institūts bija uzaicinājis Saimonu Anholtu, lai viņš palīdzētu taisīt Latvijai brendu, stratēģiju. Tā metode viņam bija uzaicināt dažādu jomu ekspertus uz tādām regulārām diskusijām. Ja es pareizi atceros, tas bija viens no iemesliem, kādēļ viņš padomāja, ka paprasīs man. Es biju tajās diskusijās, nu, kā es varētu redzēt, kā to stratēģiju uzrakstīt. Es viņam atnesu metodoloģiju 2007. gada jūlijā. Un tā tas viss arī tālāk aizgāja. Viņam likās tas viss ļoti akceptējami. Tad domāja, kā to var darīt. Analītisko pētījumu un stratēģiju firma jau bija darījusi pētījumus par nākotnes scenārijiem, un mēs veidojām savu priekšlikumu, un tā tas viss aizgāja.
Es domāju, ka tur noteikti kāds sakars bija… Es nevaru noliegt, ka Kaspars Rolšteins, kas ir līdzīpašnieks firmai, ar Štokenbergu regulāri tikās. Gan jau tur arī kaut kas tāds bija. Varbūt kaut kādi signāli par to, ka tas varētu notikties un ka ir tāda kompānija, firma, viņiem tika doti. Bet visa tā nopietnā saruna mums izvērtās tikai tad, kad es aizgāju pie viņa, viņš pateica - lūdzu, vai tu nevarētu mums palīdzēt. Es uzrakstīju metodoloģiju, viņš vienkārši akceptēja, un tālāk jau mēs gājām runāt ar ministrijas cilvēkiem un veidojām to plānu, un tad domāja, kā šo procesu var finansēt un cik apmēram tas izmaksās, mēs taisījām tāmi. Un tad domāja, kā to visu var organizēt. Hipotēku un zemes bankai bija interese veidot šo kā ekspertīzi par ilgtermiņu, un viņi bija gatavi iesaistīties.
Un tā es no savas puses, apmēram tā šo procesu redzēju. Tādā sakarā mēs esam Štokenberga. Vai Štokenbergam bija vēl kādi citi iemesli, par ko, protams, tur diskutēja, varbūt viņam ir interese veidot tā kā savu arīdzan redzējumu vai kaut kādu pozīciju Tautas partijas rindās tajā laikā, to jūs prasiet viņam. Es nevaru kaut kādas runas atkārtot. Tas bija valdības lēmums. Tas bija paredzēts papīros un likumos. Tas bija process, kuram tā vai savādāk vajadzēja notikties.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
