Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja ticēt oficiālajiem zemesgrāmatas datiem, Latvijas bagātākie cilvēki kopš šā gada jūlija ir nevis Lembergu ģimene, bet gan 1985. gadā dzimušais Georgijs Drozdovs un 1987. gadā dzimušais Ernests Grjunbergs: zemesgrāmatā abiem nepazīstamajiem jaunekļiem par labu ar Rīgas Ziemeļu rajona tiesas tiesneses lēmumu reģistrētas hipotēkas par attiecīgi 226,89 un 206,15 miljoniem latu. Pēc visa spriežot, arī šajā gadījumā tiek īstenota shēma, kas jau iepriekš izmantota uzņēmēju Gunāra Ķirsona un Gunta Indriksona maksātnespējas gadījumos.

Kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, reizē ar Drozdovu un Grjunbergu pie Latvijas multimiljonāriem būtu pieskaitāms arī 1986. gadā dzimušais Sergejs Rakitins, kuram par labu ar Gulbenes rajona tiesas šā gada 13. jūlija lēmumu reģistrēta hipotēka par 103,02 miljoniem latu. Tātad visiem trim jaunajiem multimiljonāriem par labu reģistrēto hipotēku kopsumma ir vairāk nekā pusmiljards – 536,02 miljoni latu.

Taču, kā rāda Lursoft datu bāze, līdzšinējā jauno multimiljonāru biznesa biogrāfija nav pārāk apjomīga. Tā Drozdovam pieder 20% kapitāldaļu maksātnespējīgajā SIA Invex Aeterna un 100% kapitāldaļu SIA CSB Group, kas pagājušo gadu beigusi ar ne pārāk iespaidīgu 13,6 tūkstošu latu apgrozījumu. Savukārt uz jauno multimiljonāru Grjunberga un Rakitina vārda vispār nav reģistrētas neviena paša uzņēmuma kapitāldaļas.

Tikmēr apstākļi, kādos reģistrētas astronomiskās hipotēkas, kas, kā rāda Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata, visas uzliktas līdz tam Norvik bankā ieķīlātajiem uzņēmumu Ziemeļu nafta, Z nafta un Ziemeļu degviela īpašumiem, atgādina jau iepriekš pieredzētos notikumus ar smagos parādos iekritušo uzņēmēju Gunāra Ķirsona un Gunta Indriksona mantu.

Pietiek jau informējis, ka pēkšņi bija izrādījies – biznesa problēmu un kreditoru māktais Indriksons kādam nezināmiem īpašniekiem piederošam Kipras ofšoram Lero Aeroholdings Limited parādā palicis vairāk nekā 73 miljonus latu, un līdz ar to šī ārzonas firma Latvijā bija sākusi uzstāties kā Indriksona lielākais kreditors, pārējiem aizdevējiem no atlikušās Indriksona mantības atstājot tikai kripatas.

Uz šīs parādsaistības apliecinošu dokumentu pamata Kipras ārzonas kompānija – kas, kā liecina neoficiāla informācija, patiesībā varētu būt cieši saistīta ar pašu Indriksonu vai viņa ģimenes locekļiem – nodarbojas ar kādreizējā miljonāra atlikušo īpašumu un kapitāldaļu pārņemšanu, šādā formāli likumīgā veidā pārējiem Indriksona kreditoriem atstājot tikai niecīgu daļiņu no summām, uz kurām tie pretendē.

Savukārt pagājušā gada otrajā pusē, kad tūlītējs bankrots draudēja Lido īpašniekam Gunāram Ķirsonam, Lido parādu apjoms negaidot strauji dubultojās, palielinoties par 11,7 miljoniem latu, kurus uzņēmums pēkšņi izrādījās parādā trim nezināmiem īpašniekiem piederošām ārzonas kompānijām. Rezultātā šīs kompānijas izrādījās lielākie kreditori un piekrita, ka Lido nevis tiek atzīts par maksātnespējīgu, bet gan tam tiek piemērots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process.

Šo atbalstu, kas faktiski paglāba Ķirsonu no tūlītēja bankrota, visas trīs ārzonas kompānijas bija izteikušas absolūti identiskā rakstveida formā, turklāt izrādījās tik labsirdīgas, ka piekrita savus 11,7 miljonus latu nevis iekasēt no Lido ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa divu gadu laikā, bet gan pagaidīt līdz tā sekmīgam noslēgumam.

Kompetenti nodokļu eksperti tobrīd Pietiek vienbalsīgi izteica viedokli – viņuprāt, esot skaidrs, ka šādā veidā, izmantojot ārzonas kompānijas un, iespējams, fiktīvus darījumus, Ķirsons izdarījis visu, lai izglābtos no īsto kreditoru lēmuma, kuri, ņemot vērā uzņēmēja pēdējā gada strauji pasliktinājušos reputāciju, nez vai būtu uzticējušies viņam arī turpmāk un drīzāk būtu izšķīrušies par kompānijas maksātnespēju. Faktiski neesot šaubu, ka ārzonas kompānijas darbojušās ar Lido saimnieku uz vienu roku, jautājums esot tikai – ko par šādu „finansiālo jaunradi” varētu teikt tiesībsargāšanas iestādes, ja kreditori sadomātu vērsties tajās.

Nu šī pati shēma, tikai jau nesalīdzināmi iespaidīgākā apmērā, pēc visa spriežot, tikusi izmantota (vai to mēģināts izmantot) saistībā ar problemātiskā situācijā nonākušajiem uzņēmumiem Ziemeļu nafta, Z nafta un Ziemeļu degviela.

Uzņēmuma kreditore Norvik banka oktobra beigās ir apturējusi darbību Ziemeļu naftas naftas bāzēs Valmierā un Madonā, kā arī 14 degvielas uzpildes stacijās, pārņemot visus šos uzņēmumu ieķīlātos īpašumus, un Ziemeļu naftas valdes locekle Inguna Kucina publiski ir paziņojusi – šāda bankas rīcība neesot saprotama.

Taču, kā liecina neoficiāla informācija, kredītiestādes izlēmīgā rīcība saistīta tieši ar tās atklājumu, ka jau šovasar tajā ieķīlātajiem īpašumiem uzlikta arī hipotēka saistībā ar jauno multimiljonāru prasījumiem.

Līdz ar to uzņēmumu maksātnespējas gadījumā banka ar saviem prasījumiem, kas ir tikai daži miljoni latu (lielākā hipotēkas summa nesasniedz septiņus miljonus latu), līdzīgi kā Ķirsona gadījumā nebūtu situācijas noteicēja un, iespējams, kā Indriksona gadījumā varētu pretendēt tikai uz nenozīmīgu īpašumu daļu.

Kā jau informēts, saistībā Indriksona darbībām, mēģinot izvairīties no kreditoriem, Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē sākts kriminālprocess. Šā gada jūnijā tas kvalificēts pēc Krimināllikuma panta par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu valsts institūcijai. Nu par iespējamu krāpniecisku un prettiesisku darbību, kas varētu būt veikta, lai izvairītos no kredītu atmaksas bankai, Ekonomikas policijā vērsusies arī Norvik banka.

Maksātnespējas administratoru aprindās tiek runāts, ka ar šādām īpatnām īpašumu glābšanas shēmām varētu būt saistīts maksātnespējas procesa administratores Daces Grīnbergas vārds, taču viņas komentāru Pietiek nav izdevies saņemt.

Saskaņā ar Lursoft datiem lielākais cieši saistīto uzņēmumu īpašnieks ir Sergejs Zmitrovičs – viņam pieder 51,06% SIA Ziemeļu nafta un 51% SIA Ziemeļu degviela. Ziemeļu degvielai pieder 49% SIA Z Nafta (pārējais 51% pieder Igaunijas iedzīvotāja Aleksandra Maneta SIA Nordoil), bet tai savukārt – pārējie 48,94% SIA Ziemeļu nafta. Savukārt Ziemeļu naftai pieder atlikušie 49% SIA Ziemeļu degviela.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...