Iesaki rakstu: 
Savulaik par 10. Saeimu, kurā tika ievēlēta partiju apvienība Par Labu Latviju, kāds populārs Latvijas politikas komentētājs simboliski izteicās: “Dabā nekad nesatiekas pingvīni ar leduslāčiem.” Tomēr politikai ir sava dienaskārtība, un tajā šādi pavērsieni ir iespējami. Iznākums gan bija tāds, ka 10. Saeima izbeidzās ar tās atlaišanu. Kāpēc pēkšņi tas atkal kļuvis aktuāli? Tādēļ, ka pingvīni ar leduslāčiem atkal ir ne vien satikušies, bet arī jauki sadzīvo jaunajā Rīgas domes sasaukumā.
Kas ir kas? Bagātīgie Rīgas apcirkņi ir spējuši vienot kopējam “darbam rīdzinieku labā” gan Krievu savienību un Saskaņu, gan Jauno Vienotību. Un tagad Rīgā tiek iemēģināti jauni politiskās sadarbības scenāriji, pārbaudot, cik lielā mērā tie varētu būt izmantojami Saeimas darbā, lai noturētu pie varas fatāli neveiksmīgo Krišjāņa Kariņa valdību.
Savdabīgi, ka šobrīd vienotā dziesmā saplūst zaļās idejas un vēlme cirst, atvainojos, “apsaimniekot” Rīgas plaušas jeb Rīgas mežus. Roku rokā sadarbojas “bezkompromisa cīnītāji” par dabas bagātību “saglabāšanu” – aktīvisti no Dabas fonda ar Rotbergu priekšgalā –, un Klāva Olšteina (attēlā) brandža, kas mostas un guļas pie motorzāģu skaņas kā patīkami iemidzinošas mūzikas.
Kāpēc pēkšņi Olšteins un viņa sešinieks, un kāds tam sakars ar jauno Rīgas domi. Atcerēsimies, ka šis sešinieks savulaik bija stabilitātes garants Valda Dombrovska valdībai, par ko tika dāsni atalgots. Viens no avotiem bija Satiksmes ministrija un tajā ietilpstošie uzņēmumi, kuri tika atdoti izlaupīšanai.
Vēl joprojām jautāsiet kāds sakars tam ar mūsdienu Rīgu? Tad, lūk, Vilnis Ķirsis tajā pašā valdībā, kuru stutēja Olšteina sešinieks, tieši ar Olšteina gādību kļuva par Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru. Viņš pats par sešinieka dalībnieku nekļuva visai prozaiska iemesla dēļ, jo netika ievēlēts parlamentā.
Kā redzams, vecās saites nekur nepazūd. Olšteina un viņa sabiedroto ietekme uz Jaunās Vienotības priekšvēlēšanu kampaņu Rīgā nav ne noslēpums, ne arī kaut kas, par ko kautrētos Jaunās Vienotības vadība. Tieši šeit slēpjas arī atbilde uz jautājumu, kāpēc Ķirsis tik ļoti iecirtās, lai viņa pārziņā tiktu nodota galvaspilsētas satiksmes sfēra. Jo olšteiniešiem ir zināšanas un pieredze, kā vislabāk izslaukt šo nozari – viņi to ar vērienu paveica jau Dombrovska valdības laikā. Tolaik neviens viņiem pat neuzdrošinājās iebilst un ļāva grābt bez kautrēšanās.
Nevarētu teikt, ka kāds viņus Rīgā gaidīja ar atplestām rokām. Tomēr kriminālprocess pret Andri Šķēli un Ainaru Šleseru nāca kā lielā iespēja, jo tieši šie divi džentelmeņi vēsturiski bija Rīgas ielu uzturēšanas konkursu sagatavošanas arhitekti. Tieši 2A gādāja par to, lai vērienīgos līgumus iegūtu un desmitiem miljoniem lielo naudu sadalītu starp viņiem piederošām un tiešā ietekmē esošām kompānijām*.
Vēl tagad atceramies 2016. un 2017. gada ziemas, kad Rīgas ielas bija kārtīgi iesālītas, neskatoties uz sniega trūkumu un silto laiku, bet zaļie aktīvisti un Vienotības tagadējie RD deputāti tobrīd bļāva, cik tas ir kaitīgi dabai.
Taču svarīgs vienmēr ir skatupunkts – ja tu saņem savu daļu no naudas, kas aiziet sāls pirkšanai un kaisīšanai, tad varbūt tas vairs nemaz nav tik slikti. Šādā situācijā svarīgs kļūst jautājums – kā to izdarīt klusām un mierīgi. Un tālu nemaz nav jāmeklē – Klāvs (Olšteins) ar draugu Vilni (Ķirsi), protams, palīdzēs.
Kur vajag, piedraudēs, kur vajag, pasolīs, un sava daļa no 150 miljoniem ieripos vajadzīgajās kabatās. Patiesībā, atskatoties nesenajā pagātnē, jāsecina – kas tas par vicemēru, ja viņš nav strauji kļuvis par miljonāru? Nu, protams, ka tā ir lupata, ne vicemērs.
Lai neliktos, ka šeit izteiktie apgalvojumi ir nepamatoti, var papētīt vēsturiskos skaitļus. 2016.-2017. gada ziema bija silta ziema, un Rīgā ar sniegu bija gaužām švaki. Kopumā bija stipri silti – par to var pārliecināties laika apstākļu vēsturiskajos datos, bet tas nekādi neatspoguļojās Rīgas domes ceļu uzturēšanas izdevumos.
RD Satiksmes departaments atspēries sālīja un vāca sniegu. Slīdamība ar mitro sāli (40g/m²) tika apkarota par kopējo summu - 873 tūkstošiem eiro. Salīdzinājumam šogad, kas jau tagad ir atzīts par salīdzinoši sniegotu gadu, šajā pašā pozīcijā tika iztērēts tikai 1,1 miljons eiro, kas ir tikai par divsimt tūkstošiem vairāk. Vēl interesantāk izskatās pozīcija slīdamības samazināšana, tīrot un kaisot ar smilts sāls maisījumu. Šogad šajā pozīcijā iztērēti 17 tūkstoši eiro, toties jau minētajā 2016.-2017. gada ziemā tie bija 104 tūkstoši eiro.
Šie apjomi ļoti labi parāda iespējas, kas slēpjas ielu iesālīšanas rūpalā. Tie ir tikai daži skaitļi, kas ilustrē lielās iespējas un “slēptās rezerves”, kuras negrib palaist garām jaunā domes vadība. Ne velti šobrīd ir sākta pirmā plāniņa realizācijas stadija – audits par ielu uzturēšanu šī gada ziemā. Tā ietvaros ir jāsameklē dati, kas pamatotu Ķirša “padomnieku” nepieciešamību sākt skraidīt pa uzņēmumiem un stāstīt, ka tieši viņi ir īstie, ar ko ir jārunā un jādalās.
Valdošie nešaubīgi kļūs stipri bagātāki! Jautājums tikai, cik ātri tas notiks un cik bezkaunīgas būs izmantotās metodes. Tomēr jau šobrīd varam droši salīdzinoši secināt, ka zagšana notiek tikpat apjomīgi kā Nila laikā un tagad vērojam tikai pirmo restarta gadu no plānotajiem pieciem.
*https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rigas-ielu-tirisanas-iepirkuma-konkurence-izpaliek.a332559/
Seko mums 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
