Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Foto

Klusums Rīgas domē

Fanija Golda
29.07.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies atvaļinājumos un izbauda brīvo laiku. Piemēram, portālos ievietotajās fotoreportāžās bija redzams, ka Rīgas domes priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs apmeklē Laimas Vaikules organizēto festivālu Dzintaru koncertzālē.

Šķiet, ka tik relaksētai Burova attieksmei pret situāciju Rīgas domē ir zināms pamats. Domājams, viņš labi apzinās, ka šobrīd ir vienīgais mēra amata kandidāts, kurš tiek uzskatīts par reāli iespējamo. Kaut arī pirms pāris nedēļām Burovs paziņoja, ka vairs nerīkos apspriedes ar citu frakciju pārstāvjiem līdz noteiktajai mēra vēlēšanu dienai 19.augustā, neviens nešaubās, ka klusībā notiek diezgan aktīvas dažādu pušu apspriedes par iespējamiem valdošās koalīcijas variantiem.

Iespējams, lielākais šķērslis Burova plāniem ir Eiropas Parlamentā ievēlētais bijušais Rīgas mērs un partijas “Saskaņa” līderis Nils Ušakovs. Ir skaidrs, ka Ušakovs grib saglabāt kontroli Rīgas domē arī turpmāk, tāpēc viņš cīnās par ārkārtas vēlēšanu rīkošanu. Ušakovs ir pārliecināts, ka šādā veidā panāks atkārtotu “Saskaņas” uzvaru Rīgas domē un nodrošinās paklausīgu “balsošanas mašīnu” turpmākajos gados.

Tas Ušakovam varētu būt ļoti svarīgi, lai ilgāk nepieļautu informācijas nākšanu atklātībā par notikušajām nejēdzībām pašvaldībā. Tikpat ieinteresēti status quo saglabāšanā ir arī tā sauktie aizkulišu spēlētāji, kuriem varētu rasties grūtības savu plānu piepildīšanā.

Arī citi “Saskaņas” smagsvari, piemēram, Jānis Urbanovičs aicina rīkot ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē. Iedvesmojusies no sekmīgajiem vēlēšanu rezultātiem Eiropas Parlamentā, kad tajā tika ievēlēts ne tikai Ušakovs, bet arī partijas “Gods kalpot Rīgai” līderis Andris Ameriks, “Saskaņas” vadība vēlas šos panākumus atkārtot ārkārtas vēlēšanās Rīgā.

Tas ļaus ne tikai salabot izjukušo partijas “balsošanas mašīnu” pašvaldībā, bet arī dos pamatu paziņot, ka dzīve sākas no slavenās “baltās lapas” un turpmāk “Saskaņai” vairs nebūs nekādas saistības ar izveidoto korupcijas sistēmu Rīgas domē, par ko liecina daudzie korupcijas skandāli pašvaldības uzņēmumos, piemēram, “Rīgas satiksmē” un Rīgas Tūrisma attīstības birojā.

“Saskaņai” ir jārūpējas par saviem daudzajiem biedriem un atbalstītājiem, kuri strādā dažādās Rīgas domes struktūrās un pašvaldības uzņēmumos. Ne mazāk svarīgi “Saskaņai” ir saglabāt iespējas izmantot pašvaldības finansējumu partijas projektu īstenošanai un uzticamāko biedru atalgošanai. Arī tāpēc ir jārīko ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē, kamēr vēl ir iespējams šim nolūkam novirzīt naudu no pašvaldības uzņēmumiem un citām struktūrām.

Ir viegli iedomāties, ka jau pēc pāris mēnešiem visur Rīgā būs redzami plakāti ar “Saskaņas” simbolu Ušakovu, kuru joprojām atbalsta daudzi Rīgas iedzīvotāji. Drīz sociālajos medijos atsāksies “Saskaņas” organizētas propagandas kampaņas, stāstot, cik labi Rīgā darbojas Ušakovs un viņa atbalstītāji, kuriem traucē strādāt sliktie nacionālisti.

Ušakovs jau ir paziņojis, ka kandidēs pašvaldības ārkārtas vēlēšanās. Tas nozīmē, ka likmes ir pietiekami augstas. Tiesa, nav zināms, vai Ušakovs tiešām atteiksies no ērtās dzīves Briselē, lai pusotru gadu varētu darboties Rīgas domē. Taču tas netraucē viņam kļūt par tā saukto reklāmas seju “Saskaņas” priekšvēlēšanu kampaņā.

Paradoksālā kārtā šiem “Saskaņas” plāniem visvairāk traucē Rīgas mēra kandidāts Burovs, kuram var izdoties iegūt atbalstu Rīgas mēra vēlēšanās 19.augustā. Iespējams, par viņu varētu nobalsot arī “Saskaņas” frakcijas atkritēju četrinieka izveidotā tā sauktā neatkarīgo deputātu frakcija, kuru veido bijušie Ušakova uzticamie atbalstītāji vicmērs Vadims Baraņņiks, Aleksejs Rosļikovs, Valērijs Petrovs un Vitālijs Dubovs. Nav šaubu, ka Ušakova kontrolētā “Saskaņas” frakcija darīs visu iespējamo, lai nepieļautu Burova ievēlēšanu.

Cits stāsts ir par opozīcijas partijām Rīgas domē. Savu kandidatūru Rīgas mēra vēlēšanām ir pieteicis frakcijas “Latvijas attīstībai” līderis Viesturs Zeps. Viņš ir gatavs vienoties ar atsevišķiem “Gods kalpot Rīgai” deputātiem un, iespējams, arī ar atsevišķiem “Saskaņas” deputātiem, lai panāktu valdošās koalīcijas izveidošanu.

Savdabīgu paziņojumu ir sniegusi Nacionālās apvienības frakcija, pieprasot iepriekš vienoties par vairākām prasībām, tajā skaitā par tā sauktā Uzvaras pieminekļa nojaukšanu Pārdaugavā. Ir grūti iedomāties, kurš šobrīd būtu gatavs nodarboties ar šī pieminekļa nojaukšanu, tāpēc nav īsti skaidrs, ko vēlas pateikt Nacionālās apvienības frakcijas deputāti. Iespējams, tā ir tikai gatavošanās iespējamām ārkārtas vēlēšanām, lai novērstu uzmanību no korupcijas skandālā iesaistītās Rīgas domes deputātes Baibas Brokas. Ir patīkamāk runāt par Uzvaras pieminekļa nojaukšanu nekā par Brokas saistību ar korupcijas skandāliem.

Ir maz dzirdams par pārējo opozīcijas partiju aktivitātēm, piemēram, par “Jaunās Vienotības” un Jaunās konservatīvās partijas plāniem. Visticamāk šo partiju deputāti vienkārši gaida, ar ko beigsies juceklis Rīgas domē un kas tiks sarunāts līdz 19.augustam. Šo partiju pārstāvji, piemēram, Vilnis Ķirsis un Jānis Ozols aktīvi runā par nepieciešamību rīkot ārkārtas vēlēšanas.

Gribas jautāt, vai visas opozīcijas partijas apzinās savas reālās izredzes ārkārtas vēlēšanās un arī priekšvēlēšanu kampaņai nepieciešamo finansējuma apjomu. Nav pamata uzskatīt, ka Rīgas krievvalodīgie iedzīvotāji tagad atteiksies no balsošanas par Ušakovu un aktīvi balsos par latviešu partijām. “Saskaņai” joprojām ir augsts reitings sociālajās aptaujās, un ir bieži dzirdēts, ka daudzi krievvalodīgie vēlētāji netic tam, ka Ušakovs būtu vainīgs daudzajos korupcijas skandālos. Turklāt šie Ušakova atbalstītāji uzskata, ka tikpat daudz zaga arī agrāk, kad Rīgas domes vadībā bija latviskās partijas.

Nesen Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa informēja, ka gadījumā, ja 19.augustā neizdosies ievēlēt jaunu Rīgas mēru, Rīgas pašvaldības ārkārtas vēlēšanas varētu sarīkot šī gada decembrī vai nākamā gada janvārī. Bērziņa skaidroja, ka Centrālajai vēlēšanu komisijai vajadzēs četru mēnešu laikā izveidot vēlētāju reģistru. Būs nepieciešams Saeimas balsojums, lai noteiktu konkrētu ārkārtas vēlēšanu datumu.

Būs interesanti vērot, kas īsti notiks 19.augustā un vai izdosies ievēlēt Burovu vai Zepu mēra amatā. Tad arī varēs domāt par to, kas tuvākajā laikā sagaida Rīgas iedzīvotājus. Ja Rīgas mērs netiks ievēlēts, rīdzinieki varēs ērti iekārtoties pie datora vai televizora un sekot līdzi politiskajam šovam – Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Tas solās būt pietiekami atraktīvs šovs, kas ilgs līdz nākamajam gadam. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...