KNAB, izmeklējot "gudrona dīķu" shēmas, saņēmis konkrētu informāciju par "kukuļu fondu"
PIETIEK18.08.2014.
Komentāri (26)
Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), veicot pārbaudi par tā dēvēto gudrona dīķu sanācijas projekta iepirkumu no Guntim Rāvim piederošāsSIA Skonto būve, pārbauda arī informāciju par vairāku bijušo Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Finanšu ministrijas (FM) amatpersonu iespējamo korupciju, kā arī aizdomas, ka "kukuļu fonda" izmaksai amatpersonām un politiķiem, kas deva zaļo gaismu papildu 16,5 miljonu izmaksai Skonto būvei, kā starpnieks izmantota kāda politiķiem pietuvināta, ar sportu saistīta biedrība. Šādu detalizētu informāciju, minot uzvārdus, kas ir KNAB izmeklētāju redzeslokā un konkrētas summas, Pietiek atklājušas par konkrēto izmeklēšanu informētas personas.
Zaļo gaismu Skonto būves prasīto papildu 16,5 miljonu eiro (tobrīd 11,59 miljonu latu) piešķiršanai valdība ieslēdza jau pērnā gada 15. oktobrī, kad atbalstīja VARAM virzīto priekšlikumu par ES fondu līdzekļu pārdali starp vairākiem infrastruktūras projektiem. Tobrīd vēl VARAM ministrs bija Edmunds Sprūdžs, valdību vēl vadīja Valdis Dombrovskis (Vienotība).
Tomēr realitātē gala lēmumu, formāli nelemjot par papildu maksām, pieņēma jau Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdība, kad šā gada 15. aprīlī akceptēja VARAM virzīto informatīvo ziņojumu un grozījumus Ministru kabineta noteikumos, ļaujot gudrona dīķu sanācijas projektu pabeigt nevis līdz 1. oktobrim, kā iepriekš bija noteikts, bet līdz 31. decembrim. VARAM ministrs tobrīd jau bija Romāns Naudiņš (Nacionālā apvienība). Sabiedrība par atklātību Delna, kas vēlāk vērsās KNAB, lūdzot veikt pārbaudi par gudrona dīķu sanācijas projekta sadārdzinājumu, uzskatīja, ka šāda līguma ar Skonto būvi grozīšana bijusi nelikumīga, jo projekta realizācijas termiņš jau bija nokavēts.
"Stopkrānu" pēkšņiem miljonus vērtiem grozījumiem no ES fondu līdzekļiem līdzfinansētajā projektā nenorāva arī Finanšu ministrija (FM), kas ir atbildīgā par ES fondiem. Ar sīkām iebildēm FM valdībā vairākkārtīgi saskaņojusi VARAM virzītos lēmumus, kas noveda pie Skonto būves papildu 16,5 miljonu eiro piešķiršanas.
KNAB redzeslokā, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, ir arī vairāki bijušie un esošie VARAM un FM ministru un ministru pienākumu izpildītāju biroju darbinieki un padomnieki, kas varētu būt darbojušies kā vidutāji pastarpinātās sarunās ar uzņēmējiem. Tāpat KNAB saņēmis informāciju par konkrētām vairākos simtos tūkstošu eiro mērāmām summām, kas tikušas pārskaitītas, izmantojot politiķiem un amatpersonām pietuvinātu, ar sporta jomu saistītu biedrību. Vienlaikus Pietiek avoti pauž skepsi, ka KNAB izmeklēšana varētu novest pie konkrētu amatpersonu un publiski redzamu politiķu apsūdzībām.
Kā izrietēja no VARAM valdībā aprīlī iesniegtā ziņojuma, jau līdz 2013. gada 31. decembrim SIA Skonto būve bija samaksāti 14,75 miljoni eiro, ieskaitot avansu 5,7 miljonus eiro. VARAM jau februārī bija nolēmis atbalstīt papildu 16,5 miljonu eiro piešķiršanu Skonto būves realizētajam projektam. Tobrīd ministriju vēl vadīja Einars Cilinskis (Nacionālā apvienība), kuram nācās demisionēt pēc piedalīšanās leģionāru piemiņas pasākumā 16. martā, jo to pieprasīja premjere Straujuma. Valsts vides dienests un Skonto būve attiecīgus līguma grozījumus parakstīja jau 21. maijā.
Sākotnēji Skonto būve ieguva tiesības slēgt līgumu par gudrona dīķu sanācijas darbiem 16,48 miljonu latu (23,54 miljoni eiro) vērtībā. Iepirkums noslēdzās 2010. gada septembrī. Šā gada maijā, veicot sarunu procedūru bez konkursa izsludināšanas, līguma summa ar Skonto būvi pieauga jau līdz 35,17 miljoniem eiro, liecina Iepirkumu uzraudzības biroja publikācija.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
