KNAB "izkratītajam" Ekonomikas policijas inspektoram dārgs auto un moto parks
PIETIEK19.02.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Par spīti nelielajiem oficiālajiem ienākumiem, kas deklarēti valsts amatpersonas deklarācijā, Ekonomikas policijas izmeklētājs Raivo Lugus, kura darba vietā pirms dažām nedēļām kratīšanu veicis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), sociālajos tīklos lepojies ar vērienīgāku dzīvesveidu, ievietojot arī fotogrāfijas ar visai iespaidīgu ģimenes lietošanā esošu auto un moto parku.
Savā pēdējā iesniegtajā valsts amatpersonas deklarācijā par 2013. gadu Raivo Lugus uzrādījis 8 332 latus (aptuveni 11 902 eiro), ko saņēmis kā atalgojumu Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē, ierasti dēvētā vienkārši par Ekonomikas policiju, iespaidīgu 7000 eiro “pabalstu” no tās pašas Iekšlietu ministrijas sistēmā strādājušās mātes un vēl iespaidīgākas 75 000 eiro parādsaistības. Vēl 10 000 eiro Raivo Lugus 2012. gadā esot nopelnījis, restaurējot un pārdodot astoņus gadus vecu BMW 730 automašīnu.
Tomēr tas Ekonomikas policijas vecākajam inspektoram nav liedzis baudīt ne tik pieticīgu dzīvesveidu. Tā nodrošināšanai Raivo Lugus, kurš piesaistījis KNAB uzmanību, nav arī padeldējis prāvos skaidrās naudas uzkrājumus, kas 2012. gadā deklarēti aptuveni 22 500 eiro apmērā, bet 2013. gadā jau pieauguši līdz 35 500 eiro.
Lugus izveidotajā profilā sociālajā tīklā Facebook, kur viņš reģistrējies ar segvārdu “Raivo Lucky”, policists ievietojis fotogrāfijas ar paša un sievas, arī Ekonomikas policijas darbinieces, Olgas Lugus lietotajām automašīnām un savu aizraušanos – ar policista algu, kā izrādās, pieejamiem motocikliem.
Apvidus auto Volkswagen Touareg, kura cenu, spriežot pēc fotogrāfijās redzamā modeļa, zinātāji Pietiek min ap 15 000 eiro, un BMW X6 auto, kura vērtība varētu būt vismaz 15 – 20 000 eiro, ir divas automašīnas, kuru nav ne Raivo Lugus, ne viņa dzīvesbiedres valsts amatpersonu deklarācijās. Toties tās redzamas fotogrāfijās pie abu policistu apdzīvotās mājas, piemēram, pēc atgriešanās no sēņošanas vai ar Raivo Lugus komentāru "aizbraucu no rīta pēc kartupeļiem".
No sadzīviskajām fotogrāfijām, kurās Ekonomikas policijas darbinieks ar saviem draugiem dalās savā dzīvesveidā, arī redzams, ka viņu aizrauj motocikli. Deklarācijā Lugus norādījis tikai savā īpašumā esošu Yamaha XVS 650 motociklu, kas ražots 1997. gadā, bet iegādāts 2013. gadā. Tā vērtību, spriežot pēc fotogrāfijām, zinātāji Pietiek lēš ap 4-5 000 eiro.
Bet savā "Raivo Lucky" Facebook profilā policists 2014. gada oktobrī lielās jau ar nopietnāku jaunieguvumu – 5-8 000 eiro vērtu Honda Valkyrie motociklu. "Nav jau nemaz tik smags :) nieka 1500 kubi uz sešiem cilindriem un tuvu 100 zirgiem:) bet pamatigs braucamais!" jaunieguvumu komentējis Raivo Lugus.
No Valsts policijas publiskotās informācijas izriet, ka Raivo Lugus un viņa dzīvesbiedres alga Ekonomikas policijā ir visai pieticīga. 2014. gada novembrī Raivo izmaksāti 671,62 eiro, bet Olgai - 827,77 eiro. Pirms gada, februārī abi algā saņēmuši attiecīgi 761,55 eiro un 779 eiro.
No Raivo Lugus un dzīvesbiedres iesniegtajām valsts amatpersonas deklarācijām redzams, ka daļēji savu pieticīgajām policistu algām neatbilstošo dzīvesveidu abi pamato ar vecāku palīdzību. Pēdējā iesniegtajā deklarācijā Raivo Lugus min, ka papildus savai policista algai ir saņēmis 7 000 eiro "pabalstu" no savas mātes Margaritas Luguses "kredīta maksājumu veikšanai par kopīpašumā esošo īpašumu". Arī gadu iepriekš Lugus deklarējis kopumā aptuveni 7 700 eiro kā "pabalstu" no mātes. Bet vēl 10 000 eiro viņam samaksājusi sievasmāte par "īpašuma pārdošanu".
Raivo Lugus māte Margarita Luguse pavisam nesen – septembra beigās pametusi darbu Iekšlietu ministrijas Nodrošinājuma valsts aģentūrā, kur darbojusies iepirkumu komisijā un spējusi ne tikai ar ievērojamu summu pabalstīt dēlu, bet arī palielināt savus uzkrājumus bankā.
2014. gadā viņas alga un pensija kopumā veidojusi 12 427 eiro lielus ienākumus. Gada sākumā, stājoties amatā, Luguse bija deklarējusi 800 ASV dolāru un 7 500 eiro lielus skaidrās naudas uzkrājumus, un tie nav ne sarukuši, ne palielinājušies arī amatu pametot. Savukārt savus bezskaidrās naudas uzkrājumus Nordea bankā Luguse pat ir palielinājusi no gada sākumā deklarētajiem 16 933 eiro uz 18 816 eiro, amatu pametot.
"Vecāku materiālo palīdzību" 2500 latu (aptuveni 3 571 eiro) savā pēdējā valsts amatpersonas deklarācijā min arī Raivo Lugus dzīvesbiedre, arī Ekonomikas policijas izmeklētāja Olga Lugus. Viņas vecākiem Zinaidai un Sergejam Ceicāniem līdz 2014. gada augustam piederējis SIA Olens-S, kas nodarbojies ar transportlīdzekļu vadītāju apmācību. Bet šīs firmas apgrozījums 2013. gadā bijis vien 5 918 eiro.
Pietiek jau rakstīja, ka janvāra beigās KNAB, izmeklējot kādu, iespējams, ar izspiešanu no uzņēmuma saistītu lietu, veicis kratīšanu Gata Gudermaņa vadītajā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē. Pēc sākotnējās informācijas, kas bija Pietiek rīcībā, ticis aizturēts kāds no darba šajā struktūrā uz Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldi tikko pārgājis izmeklētājs Raivo Lugus. Lugus policijā strādā vismaz 15 gadus un no darba EP uz Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldi esot aizgājis, kad kļuvis zināms par KNAB izmeklēšanu, un kratīšana viņa nu jau bijušajā darba vietā notikusi drīz pēc tam.
Interesanti, ka Lugus Rīgas Stradiņa universitātes doktorantūrā strādā pie doktora disertācijas par tēmu “Koruptīvo noziedzīgo nodarījumu privātajā sektorā novēršanas teorētiskās un praktiskās problēmas Latvijā”. Lugus kopā ar vairākiem KNAB darbiniekiem 2013. gadā minēts starp tiem, kam autori izsaka pateicību Sabiedrības par atklātību Delna izdotajā “Korupcijas upura rokasgrāmatā”. Pirms pāris gadiem Lugus kopā ar Jutu Strīķi piedalījušies Saeimas Korupcijas novēršanas apakškomisijas diskusijā par iespēju, ka KNAB varētu pārņemt no EP korupcijas apkarošanas jautājumus privātajā sektorā.
Seko mums 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
