Iesaki rakstu: 
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēc būtības nav veicis izmeklēšanu par Starptautiskās lidostas Rīga Drošības departamenta direktora Raimonda Lazdiņa iespējamiem koruptīviem darījumiem un atrašanos interešu konfliktā, liek domāt biroja rakstiskā atbilde uz iesniegumu, kas saturēja detalizētu informāciju par šādiem iespējamiem noziegumiem. Pēc vairāk nekā nedēļu ilgām pārdomām KNAB izsniedza Pietiek šo dokumentu, kas vairāk izskatās pēc “atrakstīšanās”, un to publicējam pilnībā.
KNAB tā arī nav atbildējis, kādas darbības veicis, lai pārbaudītu iesniegumā minētos faktus. Savā atbildē iesniedzējam, kura identitāti birojs neatklāj, KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks 2013. gada 8. martā informē, ka iesniegumā minētā informācija tikusi “izvērtēta”, nekonstatējot noziedzīga nodarījuma faktus vai interešu konflikta situāciju. Iepriekš KNAB atzina, ka šo “izvērtēšanu” veikusi Operatīvo izstrāžu nodaļa, ko vada Juris Jurašs. No KNAB sniegtās informācijas izriet, ka “izvērtēšana” notikusi ļoti žigli - mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas brīža.
Izvērtēšanas gaitā “netika konstatētas ziņas par faktiem, kas ļautu izdarīt ticamu pieņēmumu par to, ka valsts amatpersonas būtu izdarījušas ar korupciju saistītu noziedzīgu nodarījumu vai būtu pārkāpti likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā, kā arī citos normatīvajos aktos valsts amatpersonām noteiktie ierobežojumi".
Runa ir par iesniegumu tābrīža premjeram Valdim Dombrovskim uz četrām lappusēm, kas Valsts kancelejā saņemts pirms gada – 2013. gada 29. janvārī. Tajā bija sniegta detalizēta informācija par lidostas Drošības dienesta šefa iespējamām koruptīvam darbībām, “dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un būtisku valsts interešu apdraudējumu”. Iesniegumu, spriežot pēc tā kopijas, varētu būt parakstījis lidostas arodbiedrības vadītājs Juris Štekels. Šī ir publiska informācija, ko oficiāli sniegusi gan Valsts kanceleja, gan Satiksmes ministrija, tomēr KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča Pietiek atteikusi apstiprināt, ka runa ir par konkrēto iesniegumu, jo tā tikšot atklāta iesniedzēja identitāte.
Iesniegums, kuru KNAB sakās “izvērtējis” un, ko Pietiek jau pirms vairākām nedēļām publiskojis, pauž aizdomas, ka Lazdiņš radījis īpašas labvēlības režīmu lidostā darbojošās firmas SIA Capital Handling biznesam. Firmā par Mārketinga un klientu apkalpošanas vadītāju darbā iekārtota Lazdiņa sieva Laila Lazdiņa, pārbaudīja Pietiek.
Iesniegumā ar piebildi “iespējams” apgalvots, ka Lazdiņš saņem 5000 latu mēnesī par to, ka rada nelabvēlīgus biznesa apstākļus Capital Handling konkurentiem, savukārt caur ietekmi lidostā “piespiež Virszemes apkalpošanas departamenta personālam visām privātajām lidmašīnām, kuras ielido lidostā Rīga, “piedāvāt” SIA Capital Handling apkalpošanu”.
Iesniegumā minēti arī citi fakti par lidostas drošības dienesta šefa iespējamām koruptīvām darbībām. Piemēram, par “komisijas” naudu no katra kompānijas Elite taxi taksometra, kas darbojas lidostas teritorijā. Tāpat izteikti apgalvojumi, ka Lazdiņš liek šķēršļus firmu darbībai lidostā, lai iegūtu to lojalitāti un piespiestu maksāt kukuļus.
Iesniegumā arī pausts apgalvojums, ka “Lazdiņš, iespējams, starpniekoja starp Ēriku Teilānu un noteiktām amatpersonām, palīdzot pēdējam uzvarēt fotoradaru iepirkumā”.
Minēts fakts, ka kādreizējā Ceļu policijas šefa Edmunda Zivtiņa, kurš spēlēja lomu fotoradaru iepirkumā, dzīvesbiedre iekārtota strādāt lidostā Rīga, un no iesnieguma konteksta nojaušams, ka tā bijusi pateicība par fotoradaru konkursu. Kā pārliecinājās Pietiek, Ramona Zivtiņa tiešām strādā par lidostas Rīga Sagādes nodaļas vadītāju.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
