Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Trīsarpus gadus pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) nozagtās naudas skandāla, kura rezultātā cietumsodi tika piespriesti diviem KNAB darbiniekiem, biroja vadība joprojām nevēlas atklāt, kādi tieši pasākumi veikti, lai izslēgtu jaunas zādzības. Tikmēr fakti liecina, ka ievērojamas naudas summas birojā joprojām mēnešiem ilgi tiek uzglabātas pretrunā ar Ministru kabineta noteikumu normām, savukārt KNAB priekšnieka pienākumu izpildītāja Juta Strīķe apliecina – biroja glabātuvē esošās naudas pārbaude arī pašlaik notiek tikai „ne retāk kā reizi gadā”.

Nesen ziņu aģentūra LETA informēja, ka tās rīcībā nonācis adresēts Vladimira Vaškeviča iesniegums, kurā bijušais Muitas kriminālpārvaldes vadītājs informējis - viņam esot kļuvis zināms, ka „pārkāpumi naudas līdzekļu uzglabāšanā un uzskaitē [KNAB] joprojām nav novērsti, kas norāda uz iespējamību, ka naudas līdzekļi, kas pretēji MK noteikumu prasībām netiek glabāti deponēto līdzekļu kontā vai lietisko pierādījumu glabātavā seifā, tiks nozagti, to apstākli, ka, neskatoties uz jau notikušo un konstatēto noziedzīgo nodarījumu, pasākumi noziedzīgu nodarījumu veicinošās vides un risku novēršanai KNAB netika veikti”.

Nu Pietiek rīcībā nonācis KNAB dokuments, uz kura pamata Vaškevičs, domājams, izteicis savus secinājumus: tas ir KNAB Izmeklēšanas nodaļas izmeklētāja Rimanta Kuzmas šā gada 7. jūlija lēmums par aresta uzlikšanu Vaškevičam izņemtajai naudai – 7395 latiem, 12 595 eiro un 270 dolāriem, no kuriem kopumā nepilnus divus desmitus banknošu tiek nolemts „nodot glabāt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja materiāli atbildīgai personai glabāšanai lietisko pierādījumu glabātavas seifā”, bet pārējo naudu ieskaitīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja speciālajā depozīta kontā.

No šī dokumenta izriet, ka šī nauda kratīšanā izņemta jau šā gada 31. janvārī un 1. februārī, savukārt kontā ieskaitīt to nolemts tikai 7. jūlijā, - tātad vairāk nekā piecus mēnešus tā glabāta nezināmos apstākļos un nezināmā uzraudzībā. Tikmēr Ministru kabineta noteikumi par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu noteic: naudu, kas tās specifisko pazīmju dēļ ir atzīta par lietisko pierādījumu, glabā tikai Ģenerālprokuratūras vai attiecīgās izmeklēšanas iestādes lietisko pierādījumu glabāšanas seifā, savukārt naudu, kura nav jāsaglabā konkrētajā naudas zīmēs, ieskaita un glabā Ģenerālprokuratūras vai attiecīgās izmeklēšanas iestādes deponēto līdzekļu kontā. Vaškeviča nauda kontā ieskaitīta tikai piecus mēnešus pēc tās izņemšanas.

Lai to noskaidrotu, Pietiek uzdeva KNAB priekšnieka pienākumu izpildītājai Jutai Strīķei jautājumus, kur un kā laikā no 2011. gada 1. februāra līdz 7. jūlijam tikuši uzglabāti Vaškevičam kratīšanas laikā izņemtie naudas līdzekļi, kā arī – kādu amatpersonu atbildīgā glabāšanā šie naudas līdzekļi bijuši nodoti un kā KNAB vadība nodrošinājusi to, lai šie naudas līdzekļi netiktu nozagti vai uz laiku „aizņemti” (kā to savulaik saskaņā ar tiesas spriedumā teikto izdarījis biroja darbinieks Jānis Imša). Taču izrādās, ka, neraugoties uz pirms trīsarpus gadiem notikušo KNAB naudas zādzības skandālu, biroja vadība arī pašlaik nevēlas atklāt, kādi konkrēti pasākumi veikti, lai šādus gadījumus vairs nepieļautu.

Saskaņā ar Strīķes sniegto oficiālo atbildi „lietisko pierādījumu, izmeklēšanas darbību rezultātā citu iegūto priekšmetu, kuriem var būt nozīme lietā, un arestētās mantas uzskaiti un glabāšanu Birojā nosaka Biroja priekšnieka 2008. gada 15. oktobrī apstiprinātā kārtība nr. 1-4/7 Lietisko pierādījumu, izmeklēšanas darbību rezultātā citu iegūto priekšmetu un arestētās mantas uzskaites un glabāšanas kārtība. Atbilstoši minētās kārtības 2. punktam Biroja priekšnieks organizē lietisko pierādījumu un arestētās mantas glabātuves ierīkošanu un nosaka atbildīgās amatpersonas par glabāšanā nodotajiem lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu. Atbildīgā persona nodrošina lietisko pierādījumu, priekšmetu, kuriem var būt nozīme lietā, un arestētās mantas uzskaiti un glabāšanu (Iekšējā normatīvā akta II un III nodaļa). Savukārt saskaņā ar 3. punktu par lietiskā pierādījuma vai arestētās mantas nozaudēšanu, sabojāšanu vai nevērīgu glabāšanu likumā noteiktā kārtībā atbild persona, pie kuras lieta atrodas glabāšanā”.

Tomēr Strīķes oficiālajā atbildē atzīts, ka, neraugoties uz pirms trīsarpus gadiem atklāto zādzību, biroja glabātuvē esošās naudas pārbaudes nav kļuvušas īpaši biežas un nopietnas: „Kontroli par Biroja glabātuvē esošo lietisko pierādījumu un arestētās mantas uzskaiti un glabāšanu veic Izmeklēšanas nodaļas vadītājs, kurš ne retāk kā reizi gadā organizē pārbaudes par ierakstu atbilstību uzskaites žurnālā minētajam un faktiskajam stāvoklim glabātuvē.”

Neko vairāk Strīķe gan neatklāj, atsaucoties uz to, ka „informācija par konkrēta kriminālprocesa ietvaros esošo lietisko pierādījumu un arestētās mantas glabāšanas taktiku un par atbildīgajām personām, pamatojoties uz Informācijas atklātības likuma 5.panta pirmo daļu, ir atzīstama par ierobežotas pieejamības informāciju, jo ir paredzēta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudēšana šīs informācijas rakstura un satura dēļ apgrūtina vai var apgrūtināt iestādes darbību, nodara vai var nodarīt kaitējumu personu likumiskajām interesēm. Līdz ar to, Birojs nav tiesīgs pilnībā atbildēt uz attiecīgajiem jautājumiem un izsniegt attiecīgu dokumentu kopijas”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...