Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Daudzi lasītāji ir interesējušies par to, kāds tad bija Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) skaidrojums, atbildot uz Pietiek vēlmi saņemt no KNAB maksimāli detalizētu un precīzu procedūras aprakstu - kādā veidā KNAB sāk kādas personas telefonsarunu noklausīšanos, kas to tiesīgs ierosināt, kas dod sankciju, kas sāk tehnisko noklausīšanās procesu, kurā brīdī un no kā tiek saņemta sankcija, uz kādas dokumentācijas pamata, kas notiek, ja sankcija netiek saņemta vai noklausīšanās tiek beigta pirms sankcijas saņemšanas, kas šādā gadījumā notiek ar noklausīšanās materiāliem utt. Publicējam KNAB skaidrojumu tieši tādā formā, kādā to saņēmām.

„KNAB savā darbībā ievēro valsts likumos noteikto kārtību. KNAB kā operatīvo darbību subjekts, veicot operatīvās darbības, stingri vadās pēc Operatīvās darbības likuma normām, kas nosaka operatīvās darbības pasākumu veikšanas veidu.

Operatīvās darbības pasākumus var īstenot tikai tādos gadījumos kad uzsākta operatīvā izstrāde. Operatīvo izstrādi var uzsākt tikai tādos gadījumos, ja operatīvās darbības subjekta rīcībā ir informācija par konkrētām personām (iegūta arī operatīvās pārbaudes rezultātā) un tā dod pietiekamu pamatu turēt šīs personas aizdomās par noziedzīga nodarījuma gatavošanu vai izdarīšanu vai par valstij svarīgu interešu apdraudējumu, vai arī tās tiek meklētas par izdarīto noziedzīgo nodarījumu (Operatīvās darbības likuma 22.pants.)

Telefonsarunu noklausīšanās veicama tikai sevišķajā veidā un ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu. Atļauju veikt šo operatīvās darbības pasākumu var izsniegt uz laiku līdz trim mēnešiem un pamatotas nepieciešamības gadījumā to var pagarināt, taču tikai uz to laiku, kamēr attiecībā uz personu tiek veikta operatīvā izstrāde. Savukārt operatīvo izstrādi uzsāk, pieņemot par to lēmumu, ko akceptē operatīvās darbības iestādes vadītājs vai viņa vietnieks. Par to tiek informēts prokurors.

Telefonsarunu noklausīšanās tiek sākta pēc Augstākās tiesas tiesneša akcepta saņemšanas. To var rosināt attiecīgais KNAB darbinieks, kurš veic operatīvo pārbaudi, un to apstiprina KNAB priekšnieks vai priekšnieka vietnieks (korupcijas apkarošanas jautājumos).

Operatīvās darbības likuma 8.pants nosaka, ka operatīvās darbības pasākumu organizācija, metodika un taktika ir valsts noslēpums.

Operatīvās darbības likums

7. pants. Operatīvās darbības pasākumu veikšanas vispārējais un sevišķais veids

(1) Šā likuma 6. pantā norādītos operatīvās darbības pasākumus var veikt vispārējā un sevišķajā veidā.

(2) Operatīvās darbības pasākumi veicami vispārējā veidā, ja to veikšanas paņēmieni, forma un apjoms būtiski neaizskar personu konstitucionālās tiesības. Šos pasākumus amatpersona uzsāk ar tās tiešā vadītāja (priekšnieka) vai viņa vietnieka akceptu, ja šajā likumā nav paredzēts citādi.

(3) Operatīvās darbības pasākumi, kuru gaitā tiek būtiski aizskartas personu konstitucionālās tiesības, veicami sevišķajā veidā.

(4) Operatīvā korespondences kontrole, operatīvā personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem, operatīvā nepublisku sarunu slepena noklausīšanās (arī pa tālruni, ar elektroniskajiem un cita veida sakaru līdzekļiem) un operatīvā iekļūšana veicama tikai sevišķajā veidā un ar Augstākās tiesas priekšsēdētāja vai viņa īpaši pilnvarota Augstākās tiesas tiesneša akceptu. Atļauju veikt šos operatīvās darbības pasākumus var izsniegt uz laiku līdz trim mēnešiem un pamatotas nepieciešamības gadījumā to var pagarināt, taču tikai uz to laiku, kamēr attiecībā uz personu tiek veikta operatīvā izstrāde.

(5) Gadījumos, kad jārīkojas nekavējoties, lai novērstu terorismu, slepkavību, bandītismu, masu nekārtības, citu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, kā arī tad, kad reāli ir apdraudēta personas dzīvība, veselība vai īpašums, šā panta ceturtajā daļā minētos operatīvās darbības pasākumus var veikt bez tiesneša akcepta. Par to 24 stundu laikā jāpaziņo prokuroram un 72 stundu laikā jāsaņem tiesneša akcepts. Pretējā gadījumā operatīvās darbības pasākumu veikšana ir jāpārtrauc.

6) Tiesneša akcepts nav nepieciešams operatīvās darbības pasākumu veikšanai sevišķajā veidā pret aizturētajām, aizdomās turētajām, apsūdzētajām, tiesājamām un notiesātajām personām operatīvās darbības subjektu vai penitenciāro iestāžu telpās, kā arī gadījumos, kad operatīvās darbības subjekts pēc konkrētas personas rakstveida iesnieguma noklausās šīs personas sarunas.

(7) Tiesneša atļauja (akcepts) vai tās atteikums noformējams rakstveidā, ievērojot šajā likumā, likumā "Par valsts noslēpumu" un citos normatīvajos aktos reglamentētos klasificētas informācijas aizsardzības noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.1997., 27.06.2002., 13.10.2005. un 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

8. pants. Operatīvās darbības metodes

(1) Operatīvās darbības metode ir operatīvo pasākumu, līdzekļu un taktikas kopums, to veikšanas secība un kārtība konkrētu šā likuma 2. pantā minēto operatīvās darbības uzdevumu izpildei un 1. pantā noteikto mērķu sasniegšanai.

(2) Operatīvās darbības metodes tiek izstrādātas šā likuma 3. pantā otrajā daļā noteiktajā kārtībā.

(3) Operatīvās darbības pasākumu organizācija, metodika un taktika ir valsts noslēpums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.2002. likumu, kas stājas spēkā 24.07.2002.)

17. pants. Operatīvā korespondences kontrole, operatīvā personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem un operatīvā sarunu noklausīšanās

Ja operatīvās darbības subjekta rīcībā ir pamatotas ziņas par personu saistību ar noziegumu, kā arī par valstij svarīgu interešu, valsts drošības un aizsardzības apdraudējumu, ir atļauta:

1)                 operatīvā korespondences kontrole — tas ir, drīkst kontrolēt šo personu nosūtāmo un saņemamo pasta, telegrāfa un cita veida korespondenci un tās rīcībā esošās elektrosakaru un cita veida sistēmas šādas korespondences nosūtīšanai un saņemšanai;

2)                 operatīvā personas paustās vai uzglabātās informācijas satura iegūšana no tehniskajiem līdzekļiem - tas ir, informācijas noņemšana vai kopēšana no personu īpašumā vai rīcībā esošajām elektroniskajām un cita veida informācijas glabāšanas ierīcēm un informācijas kanāliem;

3)                 operatīvā sarunu noklausīšanās — tas ir, to sarunu noklausīšanās, kuras notiek starp šīm personām un citām personām (arī pa tālruni, ar elektroniskajiem un cita veida sakaru līdzekļiem).

22. pants. Operatīvā izstrāde

(1) Ja operatīvās darbības subjekta rīcībā ir informācija par konkrētām personām (iegūta arī operatīvās pārbaudes rezultātā) un tā dod pietiekamu pamatu turēt šīs personas aizdomās par noziedzīga nodarījuma gatavošanu vai izdarīšanu vai par valstij svarīgu interešu apdraudējumu, vai arī tās tiek meklētas par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, attiecībā uz šīm personām jāuzsāk operatīvā izstrāde.

(2) Operatīvo izstrādi uzsāk, pieņemot par to lēmumu, ko akceptē operatīvās darbības iestādes vadītājs vai viņa vietnieks. Par to tiek informēts prokurors.

(3) Par operatīvo izstrādi jāierosina operatīvās izstrādes lieta, bet personas, attiecībā uz kurām tiek veikta operatīvā izstrāde, iekļaujamas operatīvajā uzskaitē.

(4) Operatīvās izstrādes procesā var izmantot jebkurus šā likuma 6. pantā norādītos operatīvās darbības pasākumus un 7. pantā minētos šo pasākumu veikšanas veidus.

(5) Operatīvās izstrādes termiņš šajās lietās ir seši mēneši, un to vēl uz sešiem mēnešiem var pagarināt ar operatīvās darbības iestādes vadītāja vai viņa vietnieka akceptu. Vēlreizējs termiņa pagarinājums iespējams tikai ar ģenerālprokurora vai viņa speciāli pilnvarota prokurora akceptu, bet ne ilgāk par tā noziedzīga nodarījuma noilguma termiņu, sakarā ar kuru operatīvā izstrāde tiek veikta.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...