KNAB vārdā izsūtīti viltus izsaukumi par paskaidrojumu sniegšanu: dažus saņēmuši arī mediji un žurnālisti
Imants Liepiņš09.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēl nebijušu krāpniecības paveidu nācies konstatēt saistībā ar aizvadītajām pašvaldību vēlēšanām: nezināma(s) persona(s) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vārdā izsūtījušas nepatiesus izsaukumus it kā ierasties uz paskaidrojumu sniegšanu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis vismaz piecus gadījumus, kad krāpnieki iestādes vārdā pa pastu izsūtījuši nepatiesus izsaukumus it kā ierasties KNAB. Tas pašlaik skaidro notikušā apstākļus un lems par turpmāko rīcību, vai aicināt policiju sākt kriminālprocesu. No KNAB sniegtās informācijas ir noprotams, ka nevienam cilvēkam taustāms kaitējums pagaidām nevarētu būt nodarīts, jo kriminālprocesa rosināšanai vajag, lai kādu varētu atzīt par cietušo.
Runa ir par dokumenta imitāciju, kas noformēta kā “izsaukums uz KNAB sniegt paskaidrojumus”: šai iestādei ir tiesības izsaukt pie sevis cilvēkus, lai tie sniegtu paskaidrojumus tajās administratīvajās lietās, kas ir KNAB kompetencē — piemēram, par priekšvēlēšanu aģitācijas ierobežojumu ievērošanu.
Šajā gadījumā KNAB norāda: nepatiesā dokumenta it kā parakstītāja “Katrīna Poļakovska” KNAB vispār nestrādā, bet dokuments ar norādīto reģistrācijas numuru, kura pirmā daļa sākoties ar burtiem "LVA", nemaz neesot reģistrēts KNAB lietvedības sistēmā.
KNAB aicina visus: “Ja iedzīvotāji augustā pa pastu saņēmuši izsaukumu uz KNAB, iestāde aicina pārliecināties par izsaukuma patiesumu, zvanot uz KNAB tālruņa numuriem 67356161 vai 80002070 vai rakstot uz e-pasta adresi [email protected]. KNAB nekādā veidā nav saistīts ar šiem izsaukumiem un pašlaik skaidro notikušā apstākļus.”
Arī šī raksta autors ir starp adresātiem, kas saņēma patiesībai neatbilstošo dokumentu, kuru mēģināts noformēt it kā “izsaukumu” un kas parakstīts ar neīstu uzvārdu. Jāpiebilst, ka šinī gadījumā papīrs vispār neatbilda Dokumentu juridiskā spēka likumam — lai ko nevarētu uzskatīt par šī viltus izsaukuma autoru, attiecīgā persona nebija parakstījusies, līdz ar to konkrētais papīrs (pat ja izrādītos neesam viltojums) nebūtu spēkā.
Kā iegansts viltus izsaukuma izdarīšanai tekstā bija minēts kāds raksts medijos, kurš bijis pārpublicēts vienā no reģionālajiem laikrakstiem. Taču šāds iegansts “izsaukumam” profesionāli zinošu cilvēku acīs uzreiz parāda viltojuma raksturu — proti, KNAB likumā nav dotas tiesības un nav uzdevums pārbaudīt žurnālistu darbu, tajā skaitā rakstu pārpublicējumus, jo iespējamus autortiesību pārkāpumus (kādi šinī gadījumā nebija iespējami pat teorētiski — žurnālistiem un medijiem ir tiesības vienam otru pārpublicēt, citēt un atsaukties) vai ārkārtīgi retos informācijas avotu izpaušanas gadījumus (kas uz šādiem rakstiem neattiecas) izskata Valsts policija, nevis KNAB. Tā noteikts likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”.
Kaut kad vasarā tika saņemts arī telefona zvans, taču tas uzreiz izraisīja tādas pašas aizdomas kā viltus izsaukums — zvanītāja balss apgalvoja, ka “zvanot no KNAB”, taču nenosauca ne uzvārdu, ne amatu, ne dienesta pakāpi. Tā kā tieši tobrīd bija sācies kārtējais telefonkrāpnieku uzlidojuma vilnis, tad šādi dīvaini zvani tobrīd tika norakstīti uz naudas izkrāpēju aktivitāšu rēķina, taču tagad izrādījies, ka tādi gadījumi bijuši vēl.
Kāds bijis iemesls tērēt laiku, izgatavot un izsūtīt it kā KNAB vārdā “feikus” papīrus, liekot cilvēkiem konkrētā laikā ierasties KNAB uz paskaidrojumu sniegšanu — izblēdīt naudu it kā par procesa nerosināšanu, izkrāpt personas datus, varbūt vienkārši mēģināt nostādīt sev nevēlamus cilvēkus muļķu lomā — pagaidām nav skaidri noprotams.
Tāpēc cilvēki, kas saņēmuši šādus nepatiesus “izsaukumus”, aicināti to kopijas atsūtīt arī žurnālistiem (vienlaikus darot zināmu, vai tos drīkst publicēt vai arī tie atsūtīti vienīgi zināšanai), lai kopīgiem spēkiem mēģinātu atminēt šīs dīvainā un iepriekš vēl neredzētā krāpniecības veida mīklu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
