Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad aizvadītajā nedēļā publiskojām starptautiskā konsultanta Nomura sagatavoto, bet valdībā vēl neapstiprināto Parex bankas un Citadele bankas pārdošanas stratēģiju, atskanēja faktiski tikai viena veida iebildumi.

Gan daži mūsu lasītāji, gan ļaudis, kas paši sevi sauc par investīciju baņķieriem, izteicās apmēram tā – stratēģija noteikti ir nopludināta ar ļaunu nodomu, savukārt tās publiskošana var atklāt Latvijas valsts kārtis un tādējādi nodarīt pietiekami lielu ļaunumu vēlmei abas bankas pārdot iespējami izdevīgi valstij.

Tomēr – cik interesanti! – neviens no šiem ļauno nodomu saskatītājiem neminēja nevienu pašu konkrētu faktu no publiskotajiem dokumentiem, kura nodošana atklātībai būtu nodarījusi šo lielo ļaunumu.

Patiesībā tas arī ir gluži likumsakarīgi – jo, kā ikkatram mūsu portāla apmeklētājam bija iespēja uzzināt „no pirmavotiem”, stratēģijā, par kuras sagatavošanu tāpat kā par citiem padomiem starptautiskajam konsultantam tiek maksāta barga nauda, nekādu konkrētu faktu, aprēķinu un ieteikumu vienkārši nav.

Reālistiski skatoties, šādu papīru čupiņu, tikai par nesalīdzināmi mazāku naudu varētu sagatavot vai ikkatrs finanšu nozares students.

Jo kas gan tur liels: savirknēt gudras frāzes, salikt kopā tāpat publiskojamus finanšu datus, internetā uz ātru roku sameklēt bariņu ārvalstu banku, kurām nu noteikti vajadzētu interesēties par banku pārdošanu, - un „stratēģija” gatava.

Tas tad arī ir galvenais „noslēpums”, kas atklāts, publiskojot abu banku pārdošanas stratēģiju, - ka nekādas īstas, nopietnas, komerciāli pamatotas stratēģijas vienkārši nav.

Pirms tam vismaz bija izvirzīts pseidomērķis – Pareksu vajag sadalīt, jo citādi nekā laba nebūs! Nu pseidomērķis ir piepildīts, - un kas no tā? Vai tas ir devis kādu reālu, taustāmu labumu?

Tas arī ir lielais noslēpums, kura dēļ šādi dokumenti tiek slēpti no sabiedrības, - ka valstij joprojām nav nekāda plāna tam, ko darīt ar abām bankām. Vienīgais „plāns” ir – jā, ziniet, kaut ko vajadzētu darīt.

Rezultātā izmantojamas, praktiskas stratēģijas vietā tā sauktais starptautiskais konsultants piedāvā tikai dārgu „ūdeni” – tādu pašu, kādu valsts institūcijas paradušas pasūtīt un ražot, veidojot valsts attīstības un vēl visādus plānus, kuri labi izskatās plauktā, bet praktiski nav izmantojami. Un, pēc visa spriežot, šis „stratēģiskais ūdens” arī tiks apstiprināts.

Taču ir viena liela starpība: atšķirībā no valsts dokumentiem abām bankām īsta pārdošanas stratēģija patiešām būtu vajadzīga, - jo pretējā gadījumā viss beigsies ar to, ka to īpašumi pamazām vien tiks noēsti, kā jau tas parasti notiek ar mūsu burvīgās valsts pārstāvju apsaimniekotiem uzņēmumiem (neskaitot dabiskos monopolus, protams). Pēc visa spriežot, uz to arī iet.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...