Iesaki rakstu: 
Pēdējās dienās plašāku ievērību un arī atsevišķu Vienotības pārstāvju iebildumus izsaucis Saeimas deputāta Edvīna Šnores vēstījums „Mērķis: latviska Latvija”, kas publicēts Nacionālās apvienības propagandas izdevumā Nacionālās ziņas. Ņemot vērā lasītāju interesi, publicējam šo rakstu.
„PSRS okupācija atstāja Latvijas ekonomiku sagrautu, vidi piesārņotu un sabiedrību pārkrievotu. Daudzas no okupācijas sekām ir pārvarētas, taču krieviskā vide vēl ar vien ir Latvijas realitāte. Kā savulaik teica sabiedrisko lietu ministrs Alfrēds Bērziņš, ja vienreiz ielaidīs krievu uti kažokā, ārā to dabūt būs grūti. Patiešām, redzam, ka PSRS laika krievvalodīgie iebraucēji, lai arī pastāvīgi gāna un sunī Latviju, prom nebrauc. Vismaz ne tādā apjomā, kā latvieši to vēlētos. Notiek pretējs process. Uz Latviju plūst arvien jauni krievu pūļi, kuri meklē glābiņu no kaimiņzemē valdošās korupcijas un haosa.
Rezultātā Latvija kļūst arvien krieviskāka. Ieslēdzot radio Rīgā, krievu mēle jau skan biežāk par latviešu. Krievu valoda būtiski nostiprinājusies arī Latvijā skatāmajā TV ēterā. Diemžēl arī Latvijas valdība šo procesu veicinājusi, naivi cerot, ka tādējādi mazinās hibrīdapdraudējumu. Patiesībā gan apdraudējums tikai pieaudzis, jo, kā atzīst politologs Pols Goubls, tieši krievu valoda ir Kremļa galvenais ierocis hibrīdkarā pret Baltiju. Ne velti jaunā Krievijas ārpolitikas koncepcija paredz krievu valodas un krievvalodīgo masu mediju izplatīšanu ārvalstīs.
Tādējādi valsts drošība ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc mums jātiecas uz latvisku Latviju. Jo to, kur ved divkopienu valsts ar krieviem, katrs var uzskatāmi redzēt Ukrainā. Krieviskās vides pašpietiekamība latviešiem, īpaši jaunajai paaudzei, rada arī ekonomiskas problēmas. Ir grūti atrast darbu, jo daudzviet pilnīgi bez pamata paģēr zināt krievu valodu. Segregētā sabiedrība sadārdzina un apgrūtina uzņēmējdarbību, samazina tās konkurētspēju.
Tādēļ latviska Latvija nav vis untums vai pirmsvēlēšanu sauklis. Tas ir vienīgais ceļš uz pārtikušu, drošu un vienotu sabiedrību. Nacionāla valsts ir Eiropas norma (vismaz līdz pēdējo gadu migrantu invāzijai). Norvēģija norvēģiska, Polija poliska, Latvija latviska. Tā ir, un allaž ir bijusi norma.
Pirmais solis šajā virzienā ir pāreja uz izglītību latviešu valodā. Staļina laikā ieviestajai skolu segregācijai nav vietas mūsdienu Latvijā.”
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.