Iesaki rakstu: 
Šodien Latvijas Bankas (LB) vadība dosies uz Saeimas budžeta komisiju atskaitīties par padarīto. Ja es būtu deputāts, pajautātu:
1. Vai LB Padomes locekļu atalgojums 15 000 - 20 000 EUR mēnesī ir samērīgs un ko valsts sagaida par tādu atalgojumu? Kas vispār ir M.Kazāka, S.Purgailes utt. KPI?
2. Kas tiek darīts, lai Latvijā nebūtu augstākās aizdevumu % likmes Eirozonā, lai uzņēmumiem nebūtu jāieķīlā viss, kas kustas un nekustas, lai var pārkreditēties pie citas bankas bez sankcijām?
3. Vai cīņa ar Viļņu par FinTech investīcijām un budžeta ieņēmumiem zaudēta (Revolut, PaySera utt.)?
4. Kad LB zvanīs trauksmes zvanus par RailBaltica nesegtajām saistībām budžetā un valsts parāda de facto iesoļošanu 60% no IKP teritorijā?
5. Kā LB veicas ar valsts rezervju pārvaldību, kas 2023.-2024.g. cieta simtu miljonu EUR vērtības sarukumu?
6. Kādēļ mūsu centrālā banka izmaksā vismaz par 30% dārgāk nekā Lietuvas/Igaunijas centrālās bankas?
7. Vai varam sagaidīt normālus fiksētu likmju (piemēram, 3%) mājokļu aizdevumus?
Seko mums 
“Šodien esmu pieņēmis lēmumu atkāpties no aizsardzības ministra amata, lai pasargātu sava tēla paliekas, jo rīt mani tāpat būtu atlaiduši.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā praksē nereti piemēro bargus sodus, tostarp īpašuma konfiskāciju. Taču aizvien aktuālāks kļūst jautājums – kas uzņemas atbildību un kompensē radītos zaudējumus un morālos pārdzīvojumus situācijās, kad iestādes rīcība izrādās klaji nepamatota? Mūsu advokātu birojs vēlas vērst uzmanību uz nozīmīgu un nesenu Latvijas Republikas Senāta spriedumu, kas iezīmē būtisku pagriezienu privātpersonu tiesību aizsardzībā pret patvaļīgu vai kļūdainu VID rīcību.
Šodien esam nonākuši jaunā eskalācijas pakāpē. Šoreiz vairs neviens nevar aizbildināties, ka “ielidojis draudzīgs drons”. Ir noticis mērķēts uzbrukums Latvijas stratēģiskam objektam - degvielas rezervēm.
Krievijas karaspēks turpina uzbrukumus Ukrainas frontē un vietumis pat virzās nedaudz uz priekšu. Raķetes un droni turpina postīt Ukrainas infrastruktūru, gandrīz ik dienas nogalinot mierīgos iedzīvotājus dažādās pilsētās. Krievija turpina plosīties. Un tomēr pamazām, bet arvien tumšāki mākoņi sāk plesties arī Krievijas pusē.
Katrs ceļotājs un arī mājās sēdētājs ar saviem nodokļu maksājumiem ir gadiem ilgi atbalstījis aviosabiedrību airBaltic. Šis kopējais atbalsts jau ir pārsniedzis pusmiljardu eiro, taču kompānijai joprojām neiet labi un bez valsts atbalsta tā gaisā noturēties nevar.
Mazajiem uzņēmumiem Latvijā jau gadiem ilgi ir jāstrādā apstākļos, kur katrs papildu administratīvais pienākums nozīmē ne tikai laiku, bet arī reālas izmaksas. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir nākusi klajā ar priekšlikumu atteikties no obligātajām gada pārskatu revīzijām mazajiem uzņēmumiem. Tas nav radikāls solis – tas ir loģisks nākamais posms uzņēmējdarbības vides sakārtošanā.
Diskusija par “ārējo skatījumu” birokrātijas mazināšanā atklāj dziļāku problēmu – nevis ideju trūkumu, bet drīzāk nespēju tās īstenot sistēmiski un konsekventi. Pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijā ir uzkrāta plaša pieredze ar reformām, auditiem un rīcības plāniem, turklāt tā tiek sekmīgi nodota citām Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm. Tomēr gandrīz visos vērtējumos atkārtojas tie paši secinājumi: procesi ir formāli, atbildība ir izkliedēta, un iniciatīva netiek atalgota.
