Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums.

“Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. Es būšu pateicīgs par jūsu atbalstu un sadarbību. Šie virzieni ir: SOLIDARITĀTE, PIEDERĪBA un MODERNA, ILGTSPĒJĪGA VALSTS.” (08.07.2019., E. Levita runa Saeimā, stājoties amatā)

Piederība

Katras Latvijas vietas vērtība, unikalitāte un būtiskums (vienvērtība)

Valsts prezidents pirmajā prezidentūras gadā ir veltījis īpašu uzmanību tam, lai izceltu katras Latvijas vietas pašvērtību, unikalitāti un būtiskumu. Nav svarīgas un mazāk svarīgas vietas Latvijā.

2019. gada jūlijā, augustā un septembrī Valsts prezidents Egils Levits pirmajās darba vizītēs apmeklēja Indru Krāslavas novadā, Mazirbi Dundagas novadā, Skaistkalni Vecumnieku novadā un Ipiķus Rūjienas novadā – vietas, ko Valsts prezidents pieminēja savā inaugurācijas runā. Šīs vizītes teju tālākajos valsts austrumu, rietumu, ziemeļu un dienvidu punktos ļāva izcelt šo vietu unikālo kultūrvēsturisko mantojumu, sastapt iedzīvotājus, kā arī uzsvērt nozīmīgus tematus – vienotas informatīvās telpas nozīmi, televīzijas un radio apraidi pierobežā un pārrobežu attiecības.

Gan šajos apmeklējumos, gan tāpat citos novados Valsts prezidents uzsvēra vienvērtības principu“Vienalga, kur tu Latvijā dzīvo, tev ir jābūt tādām pašām dzīves iespējām kā citās Latvijas daļās, it sevišķi Rīgā. Un šis vienvērtības princips ir jāievēro visos aspektos.” (30.09.2019., Ipiķi)

Demokrātiskā pārstāvniecība

Visa gada garumā Valsts prezidentam ir bijušas neskaitāmas tikšanās un domu apmaiņa gan novados, gan Rīgas pilī par Administratīvi teritoriālo reformu.

Tiekoties ar iedzīvotājiem, pašvaldību vadītājiem, ministriem, Saeimas deputātiem, NVO pārstāvjiem, zemniekiem un uzņēmējiem, šī reforma bija starp centrālajiem sarunas tematiem. Debatēs Valsts prezidents vienmēr uzsvēra demokrātiskās pārstāvniecības un pilsoniskās aktivitātes nozīmi, aizstāvēja priekšlikumu par vēlētāju apvienībām pašvaldību līmenī, kā arī nāca ar likumdošanas iniciatīvu par vēlētu iedzīvotāju pārstāvniecību pilsētās un pagastos.

“Manuprāt, galvenais ir tas, ka arī pēc Administratīvi teritoriālās reformas paliek šī lokālā vienība. Proti, šis pagasts nedrīkst pazust no Latvijas teritorijas reformas rezultātā. Ipiķi vienmēr ir bijuši, un tiem ir jāpaliek arī turpmāk. Jautājums ir par to, cik daudz uzdevumu tiek uzlikti pagastam un cik daudz uzdevumu tiek uzlikti novadam tādam, kāds tas ir patlaban. Tas ir vairāk tehnisks jautājums, taču no identitātes viedokļa šie vēsturiskie veidojumi (un Ipiķi un Rūjienas novads noteikti pieder pie tiem) ir ļoti būtiski no visas valsts viedokļa un no latviešu nācijas un nacionālās identitātes viedokļa.” (30.09.2019., Ipiķi)

Vēsturiskās zemes

Atzīstot, ka Administratīvi teritoriālā reforma ir nepieciešama, lai sekmētu visas Latvijas vienmērīgu un ilgtspējīgu attīstību, ekonomisko izaugsmi un pašvaldību pakalpojumu efektivitāti, Valsts prezidents kritiski vērtēja veidu, kādā šī nozīmīgā reforma tika veikta.

Administratīvi teritoriālā reformas mērķos, kādu to bija sagatavojusi valdība, neietilpa kultūrvēsturiskās piederības, unikālo kultūrtelpu un vietējo kopienu identitātes saglabāšanas jautājumi, tāpēc Valsts prezidents jau drīzumā ir apņēmies iesniegt Saeimā Latviešu vēsturisko zemju likumprojektu: “Katrai vietējai kopienai ir jāsaglabā sava identitāte un sava vienreizība, un tas ir būtiski kā no visas valsts ilgtermiņa kopējām interesēm, tā no latviešu nācijas un mūsu nacionālās identitātes perspektīvas.” (19.06.2020., E. Levita paziņojums presei par Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu)

Valsts valoda

Valsts prezidents vērsās ar likumdošanas iniciatīvu Saeimā noteikt 15. oktobri kā Valsts valodas dienu, tādējādi uzsverot latviešu valodas lomu Latvijas valstiskuma pastāvēšanā un tās nozīmi saliedētas sabiedrības veidošanā. Diskusijās, tai skaitā tiekoties ar Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas valdi tika pārrunātas latviešu valodas pozīcijas topošajā “Skola 2030” mācību saturā un iespējas stiprināt latviešu valodu valstiskā līmenī.

Nacionālā pretošanās mūsu vēsturiskajā atmiņā

Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīva paredz noteikt 17. martu kā Nacionālās pretošanās dienu: “Nacionālās pretošanās kustības dalībnieki pamatīgi un nopietni pretojās visus Latvijas okupācijas 50 gadus. Pretošanās veidi bija dažādi – gan bruņotā pretošanās no pēckara gadiem līdz pat 1950. gadu vidum, gan nevardarbīgā pretošanās dažādos veidos, kur beigās bija iesaistīta liela Latvijas tautas daļa. Latviešu tautas nacionālajā atmiņā, kas ir svarīga ikvienai nācijai, ir ļoti būtiski iekļaut šo pretošanās kustību, kas beigu beigās noveda mūs pie Latvijas valsts atjaunošanas. Ja nebūtu pretošanās kustības, būtu izzudusi valstsgriba un nebūtu neviena, kurš gribētu atjaunot Latvijas neatkarību.” (08.06.2020., Renda) Tāpat tika iecerēts Rīgas pilī pirmo reizi rīkot forumu “Nacionālā pretošanās kustība Latvijas vēsturiskajā atmiņā”, kas Covid-19 dēļ tika pārcelts uz 2021. gadu.

Valsts prezidents arī nosūtīja Saeimai otrreizējai izskatīšanai “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā”: “Latvijas Republikas Satversmes ievads paredz valsts un sabiedrības pienākumu nosodīt komunistisko un nacistisko totalitāro režīmu un to noziegumus. Viena no šī pienākuma īstenošanas formām ir arī attiecīgo režīmu simbolu un to totalitāro un noziedzīgo dabu īpaši izceļošu atribūtu izslēgšana no publiskās telpas.” (02.05.2020.)

Demokrātijas nedēļa

Pozitīvu rezonansi ieguva Valsts prezidenta aicinājums sabiedrībai iedibināt jaunu tradīciju un maija sākumā rīkot Demokrātijas nedēļu no 1. līdz 9. maijam, veicinot izpratni sabiedrībā par demokrātijas, valstiskuma un Eiropas vērtībām. Lai arī ārkārtējās situācijas dēļ norises notika virtuālajā telpā, bija liela interese no dažādām nevalstiskā sektora organizācijām un pašvaldībām šo tradīciju turpināt iedibināt. Īpaši iepriecinoši, ka šī iniciatīva guva atsauksmi tieši jauniešos.

Pēc Valsts prezidenta iniciatīvas Latvijas skolu vecāko klašu skolēni 4. maija priekšvakarā bija aicināti noklausīties Valsts prezidenta virtuālo lekciju par Latvijas neatkarības un demokrātiskās valsts iekārtas atjaunošanu pirms 30 gadiem, tās nozīmi Eiropas un pasaules vēsturē.

Kultūra

Valsts prezidents gan publiskās runās, gan sarunās ar politiķiem ir uzsvēris kultūras nozīmi Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanā: “Mēs varam teikt, ka kultūras kodi ir veidojuši latviešu nāciju, kas ir prasījusi, izveidojusi un izcīnījusi savu valsti, un pēc okupācijas gadiem to atjaunojusi. Mūsu konstitucionālajās tiesībās ir atzīta šī kauzalitāte jeb cēloņsakarība, kas apraksta ceļu no kultūras uz nāciju, no nācijas uz valsti. Latvijas valstij tātad ir dots uzdevums, kas vienlaikus ir arī iemesls, kādēļ valsts pastāv, nodrošināt latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu cauri gadsimtiem, tātad bezgalīgi ilgi.” (15.05.2020., E. Levita lekcija “Kāpēc kultūra?” Latvijas Kultūras akadēmijas 30. jubilejas svinīgajā sēdē)

Tāpat E. Levits pievērsa uzmanību lībiešu kā Latvijas pamattautības kultūras un sociālekonomiskajiem jautājumiem. Valsts prezidents ir uzturējis dialogu par kultūrpolitikas jautājumiem ar kultūras darbiniekiem un Kultūras ministrijas pārstāvjiem, kā arī iestājies par valsts ārkārtas finansiālu atbalstu kultūrai kā stratēģiski svarīgai nozarei, ko smagi skāra ārkārtas situācijas ierobežojumi.

Valsts prezidents aicināja sabiedrību gan apceļot Latviju, gan atbalstīt krīzē cietušo kultūras nozari, apmeklējot daudzveidīgos Latvijas muzejus, un 2020. gada maijā un jūnijā devās uz vairākiem muzejiem Latvijas reģionos: “Latvieši ir kultūrnācija, un neatņemama kultūras sastāvdaļa, protams, ir muzeji. Tiem allaž ir nepieciešami apmeklētāji, bet šajā laikā, kad sociālā dzīve pieklususi, it īpaši. Aicinu, ievērojot ierobežojumus un izvērtējot iestāžu telpu un teritoriju dotās iespējas, apmeklēt Latvijas dažādos muzejus, pavadīt tur vairāk laika nekā agrāk, kad dzīvojām steigā, un smelties mūsu daudzveidīgo muzeju kultūras piedāvājumu.” (27.05.2020., Rundāle)

Solidaritāte

2019. gada 29. novembrī Valsts prezidents Rīgas pilī rīkoja Solidaritātes sarunu domnīcu “Latviešu nācija un saliedēta Latvijas valsts”.

Dažādu paaudžu sabiedrības pārstāvji – pētnieki, interešu grupu pārstāvji, politikas veidotāji, žurnālisti, pedagogi, mūziķi, karavīri, skolēni un studenti, biedrību un NVO pārstāvji – diskutēja par to, kā veicināt latvisko identitāti un piederību Latvijas valstij un Eiropas kultūrtelpai, kā sekmēt jauniešu pilsonisko kultūru un patriotismu, kā stiprināt iedzīvotājos vēsturisko atmiņu, kā veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā un sabiedriski nozīmīgu jautājumu risināšanā. Savukārt ar skolēniem īpaši tika pārrunāti dažādi solidaritātes un demokrātijas jautājumi, lai veicinātu viņu izpratni un kritisko domāšanu, kā arī rosinātu viņos pārdomas par solidaritāti kā vērtību ceļā uz stipru un saliedētu Latvijas nāciju.

No dalībniekiem izskanēja dažādas ierosmes, kā Latvijai kļūt par modernu, ilgtspējīgu Ziemeļeiropas valsti ar spēcīgu iedzīvotāju piederības izjūtu, tai skaitā iedzīvināt terminu ‘līdztautieši’.

Ar šo domnīcu tika aizsākts solidaritātes sarunu cikls, lai izvērstu Satversmes ievadā nostiprinātā solidaritātes principa saturu un veidotu plašāku izpratni par tā tvērumu, kā arī nospraustu virzienus tā iedzīvināšanai likumdošanā, rīcībpolitikas veidošanā un sabiedrībā. Ņemot vērā ārkārtas situācijas ierobežojumus, 2020. gadā diskusijas par solidaritātes tematiem un nepieciešamajām izmaiņām valsts politikā turpinājās strukturētā veidā, pievēršoties atsevišķām jomām.

Uzsverot nepieciešamību gan uzlabot veselības sistēmas organizāciju un pieejamību, gan tās finansējumu, E. Levits rīkoja diskusijas par veselības sistēmas problēmām ar Latvijas lielāko slimnīcu vadītājiem, ar veselības sistēmu saistītajiem nevalstisko organizāciju vadītājiem un veselības ministrijas pārstāvjiem.

Valsts prezidents ārkārtas stāvokļa laikā regulāri uzturēja dialogu ar pašvaldību vadītājiem, pārrunājot situāciju attiecīgajā pašvaldībā un nepieciešamo valsts institūciju atbalstu.

10. janvārī Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti viesojās Valsts sociālās aprūpes centrā “Rīga” Kapseļu ielā 31, kur pārrunāja aktuālos sociālās jomas jautājumus ar nozares pārstāvjiem un ģimenēm, kur aug bērni ar invaliditāti. Īpaši tika izcelti temati saistībā ar adopciju, infrastruktūras pilnveidošanu un vides pieejamību, sabiedrības attieksmi un valsts iesaisti jomas sakārtošanā. Uzklausot dažādos viedokļus un pieredzes stāstus, Valsts prezidents norādīja, ka “valstī nav attīstīta sistemātiska pieeja jautājumu risināšanā un viss tiek darīts sektoru līmenī, nevis horizontāli, starpinstitucionāli”. (10.01.2020.)

Tādēļ Valsts prezidents aicināja valsts pārvaldes institūcijas uz jauna līmeņa izpratni, pieeju un sadarbību, lai starpinstitūciju sadalījumā nepazustu tie cilvēki, kuriem sociālais atbalsts ir nepieciešams: “Lai sakārtotu sociālās aprūpes jomu, ir jāmaina valsts pārvaldības modelis – ir jāsāk saistīt kopā nozares – izglītība, ekonomika, finanses, labklājība u. tml., nevis viss jādara vienai iestādei. Uz problēmām un to risinājumiem jāskatās kompleksi, ilgtermiņā, un jābūt skaidram redzējumam par to, kur vēlamies nokļūt un ar kādiem soļiem to sasniegsim. Šobrīd šāda uzstādījuma iztrūkst, tāpēc arī sistēma nemainās.”(10.01.2020.)

Valsts prezidents Egils Levits, tiekoties ar Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju, izteica atbalstu sociālās uzņēmējdarbības jomas tālākai attīstībai, norādot uz šādu uzņēmumu nozīmi: “Sociālā uzņēmējdarbība humānā sabiedrībā noteikti ir jāattīsta. No politikas, cilvēku un vērtību viedokļa sociālā uzņēmējdarbība viennozīmīgi ir atbalstāma!" (06.03.2020.Sarunas laikā tika pārrunāti arī jautājumi saistībā ar Sociālā uzņēmuma likuma darbību un ieviešanu, finanšu un investīciju pieejamību un daudzveidību sociālajiem uzņēmumiem, lielo uzņēmumu iespējām sadarboties ar sociālajiem uzņēmumiem, kā arī sociālo uzņēmumu ikdienas darbs un izaicinājumi.

Valsts prezidents aicināja Saeimas deputātus kritiski izvērtēt pašreizējo Latvijas nodokļu sistēmu, kuras nepilnības skaidri iezīmēja Covid-19 krīze: “Tā izgaismoja mūsu sabiedrības nevienlīdzības un sašķeltības cēloņus, ko rada gan ēnu ekonomikas īpatsvars, gan nodokļu režīmi, kas krīzes situācijā atstāj ievērojamu daļu iedzīvotāju bez valsts sociālajām garantijām. Nodokļi ir cena par valsti, kādā mēs gribam dzīvot. Krīzē gūtā mācība mērķtiecīgi jāizmanto, lai celtu mūsu valsts vērtību, kā arī panākot viegli administrējamu nodokļu sistēmu, kas ir arī jāievieš, un uzsverot nulles toleranci pret jebkādu krāpšanos ar nodokļiem. Tas Latviju vedīs modernas un solidāras valsts virzienā.” (18.06.2020., E. Levita runa Saeimas pavasara sesijas noslēguma sēdē)

Moderna valsts

Stājoties Valsts prezidenta amatā, Egils Levits kā vienu no savas prezidentūras darba mērķiem izvirzīja Latvijas pārveidi modernā, ilgtspējīgā Ziemeļvalstī šajā desmitgadē.

Pie šī virziena pieder gan tiesiskuma stiprināšana, gan aktīva iesaistīšanās Eiropas un globālo jautājumu risināšanā starptautiskajās organizācijās un forumos, lai nostiprinātu starptautiski tiesisko kārtību un veicinātu globālo drošību un izaugsmi. Pie šī virziena pieder arī Ziemeļvalstīm raksturīgā sabiedrības sociālā atbildība par neaizsargātām grupām, rūpes par vidi, mūsdienīga pilsētplānošana u. c. iezīmes, kas ne vienmēr prasa lielus līdzekļus, bet attieksmes maiņu un politisko gribu.

Valsts prezidents arī uzsvēra, ka “mēs esam neatņemama Rietumu pasaules un Eiropas daļa – un nevis kāds tilts starp Rietumiem un Austrumiem” un “pie manis iezīmētā modernas valsts un ilgtspējības virziena pieder arī aktīva iesaistīšanās Eiropas un lielo globālo jautājumu risināšanā”. (08.07.2019., E. Levita runa Saeimā, stājoties amatā)

Modernās tehnoloģijas un digitalizācija

Valsts prezidents ir uzsvēris, ka moderna valsts balstās uz mūsdienīgiem, progresīviem risinājumiem, ietverot jauno tehnoloģiju izmantošanu valsts darba organizācijā, lai uzlabotu efektivitāti un pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, analītiku.

Tajā pašā laikā gan uzrunās Latvijā un pasaulē, tai skaitā Valsts prezidenta pirmajā uzrunā ANO Ģenerālajā Asamblejā 2019. gada septembrī, gan sarunās ar politiķiem un ekspertiem Valsts prezidents ir norādījis, ka tehnoloģijas jāizmanto atbildīgi – tā, lai tās kalpo cilvēkam, nevis otrādi: “Digitālā transformācija nenozīmē naivu visu dzīves jomu digitalizāciju bez sajēgas, bet gan gudru un kritisku – es uzsveru – kritisku digitālo iespēju izvērtēšanu, ņemot vērā visus riskus – ne tikai tehniskos, bet arī sociālos. Tā ietver arī rūpīga datu aizsardzības politiku, apzinoties, ka tā saucamie lielie dati kombinācijā ar mākslīgo intelektu kļūst par cilvēku izsekošanas un manipulācijas sistēmu, kas beigu beigās var apdraudēt brīvību un demokrātiju.” (18.06.2020., E. Levita runa Saeimas pavasara sesijas noslēguma sēdē)

Valsts prezidents uzrunāja šos jautājumus pasaules globālajos forumos – ANO, Parīzes Miera forumā, Eiropas līderu tikšanās Atēnās, Davosas tikšanās, Minhenes konferencē. Ārvalstu vizīšu laikā Valsts prezidents tikās ar globālo tehnoloģiju kompāniju kā GoogleFacebook un Microsoft vadītājiem, lai akcentētu minētos jautājumus un pārrunātu tos detaļās. ANO vizītes laikā Ņujorkā Valsts prezidents tikās ar nevalstisko organizāciju (Atlantic Council) un akadēmisko sektoru (Kolumbijas Universitāte, Prinstonas Universitāte), lai padziļināti pārrunātu moderno tehnoloģiju šodienas un nākotnes izaicinājumus.

Jau tūlīt pēc stāšanās amatā, viesojoties kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā, tika pārrunāta digitālā politika un sadarbības iespējas. Pandēmijas laikmets lika politiķiem un diplomātiem visā pasaulē pārdomāt, kā izveidot un uzturēt kontaktus, kas nepieciešami ārpolitikas sekmīgai īstenošanai. Ieviešot virtuālu saziņu, ļoti sekmīga jauno izaicinājumu laikā bija triju Baltijas valstu sadarbība, tai skaitā ietverot regulāru dialogu starp Baltijas valstu prezidentiem un izveidojot “mazo Šengenu” – pirmo brīvo mobilitātes zonu Eiropā pēc ārkārtējās situācijas. Valsts prezidents ir arī paudis atbalstu kontaktu apziņošanas lietotnes “Apturi Covid” ieviešanai.

Pēc ārkārtējās situācijas pasludināšanas 23. martā Valsts prezidents rīkoja attālinātu tikšanos ar valsts konstitucionālajiem orgāniem, lai runātu par konstitucionāli pamatotu un modernu virtuālo Latvijas parlamenta darbības nodrošināšanu, e-parlamenta izstrādi un ieviešanu. Valsts prezidents akcentēja nepieciešamību izmantot radušos apstākļus un veicināt valsts digitālās politikas un instrumentu mērķtiecīgu attīstību. Tāpat tika spriests par Satversmes 81. panta mūsdienīgas, demokrātiskai valstij atbilstošas redakcijas iekļaušanu Satversmē.

Likumdošana un tiesiskums

Stiprinot likumdošanas procesa kvalitāti, Valsts prezidents ir iedibinājis jaunu instrumentu – Valsts prezidenta viedoklis pirms likuma izsludināšanas, kas prezidentam vēl pirms likuma pieņemšanas dod iespēju norādīt Saeimai uz likumdošanas trūkumiem un iespējamiem riskiem.

Kopīgi ar Saeimu un Satversmes tiesu Valsts prezidents 2020. gada 7. februārī diskusijā vērtēja Valsts padomes iedibināšanas iespēju. Valsts padome būtu nobriedušas parlamentārās demokrātijas adekvāta reakcija uz valstij risināmo jautājumu pastāvīgi pieaugošo kompleksitāti. Valsts prezidents daudzkārt ir uzsvēris nepieciešamību pilnveidot likumdošanas procedūras, lai pieņemtie likumi būtu labi un kvalitatīvi un tie tiktu apspriesti un izvērtēti pienācīgā procedūrā.

Valsts prezidents vairākkārt ir aicinājis Tieslietu padomi izveidot komisiju, kas izskatītu un izvērtētu ilgākos tiesvedības procesus Latvijā un piedāvātu risinājumus, kas tos novērstu. Šī iniciatīva ir atbalstīta, un Tieslietu padomes ziņojumu plānots pabeigt rudenī: “…tiesu sistēmas reputāciju mazina tieši šie ļoti garie procesi, tādēļ man ir ierosinājums. Tieslietu padome varētu izveidot komisiju, kas izskatītu, teiksim, desmit ilgākos procesus Latvijā. Proti, paņemt šos desmit ilgākos procesus un izanalizēt, kādēļ šie garie procesi varēja būt iespējami. Iespējams, ka tas ir likumdošanas jautājums, sistēmas jautājums. Iespējams, tas ir tiesnešu vadības, procesu vadības jautājums, bet es domāju, ka visiem kolēģiem un ne tikai kolēģiem, bet arī visai sabiedrībai būtu svarīgi uzzināt, kur ir problēmas, kādēļ šādi procesi pastāv.” (01.11.2019.)

Pirmā prezidentūras gada laikā Valsts prezidents ir izvērtējis un izsludinājis kopā 284 likumus, no tiem 66 pieņemti ar lielo steidzamību. Gada laikā ir notikušas sešas jauno tiesnešu ceremonijas, kur zvērestu devuši divi Augstākās tiesas tiesneši un septiņi rajona tiesas tiesneši.

Tāpat Valsts prezidents šajā laikā (no 2019. gada 18. septembra līdz 2020. gada 20. maijam) ir izskatījis 89 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus, no kuriem četri ir atbalstīti.

Augstākā izglītība

Valsts prezidents aktīvi izmantoja savas pilnvaras un iesaistītājās Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajās diskusijās pirms konceptuālā ziņojuma “Par augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņu” iesniegšanas izskatīšanai Ministru kabinetā. Noslēdzošo – piekto diskusiju ciklu Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju organizēja Rīgas pilī.

Diskusiju cikla noslēgumā Valsts prezidents pauda atbalstu augstākās izglītības institūciju iekšējās pārvaldības modeļa maiņai, aicinot turpināt strādāt pie Latvijai piemērotākā modeļa un rosinot iesaistīt plašākās diskusijās sabiedrību. Vienlaikus Valsts prezidents ir uzsvēris, ka pārvaldības modelis ir tikai viens no plašākas un ilgstošākas reformas elementiem, kuras mērķis ir sekmēt Latvijas augstākās izglītības sistēmas kvalitāti un celt tās konkurētspēju.

Informācijas telpa

Valsts prezidents ir atkārtoti uzsvēris kvalitatīvu mediju nozīmi demokrātijā, kā arī aicinājis valdību sniegt šai stratēģiski svarīgajai nozarei nepieciešamo atbalstu. Īpaši Valsts prezidents ir izcēlis sabiedrisko mediju lomu Latvijas informācijas telpā.

Valsts prezidents iesniedza priekšlikumus Sabiedriskā mediju likuma 2. lasījumam, kas bija vērsti uz sabiedriskā medija neatkarības un kvalitātes nostiprināšanu.

Drošas Latvijas informācijas telpas nozīmi Valsts prezidents uzsvēra gan Latgales apmeklējumu laikā Indrā un Viļakā, kur atklāti apraides masti, uzlabojot apraides kvalitāti pierobežā, gan darbā ar Saeimu par grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, ieviešot TV pakās valsts valodas proporciju 80/20.

“Man ir liels prieks, ka šodien tiek atklāts informatīvajai telpai tik ļoti nozīmīgais tehniskais rīks – Aizpurves apraides masts, kam pateicoties Latvijas informatīvā telpa tiek nosegta faktiski par 100 %. Informatīvā telpa ir pamats sabiedriskajai dzīvei jebkurā demokrātiskā valstī, un tas ir ļoti būtiski, ka visi Latvijas iedzīvotāji beidzot ir tajā iekļauti.” (09.01.2020., Viļaka)

Zinātne un tautsaimniecība

Valsts prezidents pastāvīgi ir uzsvēris izglītības, zinātnes un inovāciju nozīmi, lai valsts ekonomikas nozares attīstītos ar augstāku pievienoto vērtību.

Tas jāņem vērā arī domājot par Latvijas valdības un Eiropas Komisijas ieguldījumiem valstī Covid-19 krīzes pārvarēšanā: “Ieguldījumus nedrīkstam izmantot kā aizdegtu sērkociņu, kas pēc brīža izplēn. Mums ir jāiegulda zinātnē un izglītībā, kas nesīs ilgtermiņa iespaidu valsts attīstībā. Tas būtu visu valdībā pārstāvēto partiju interesēs vienoties par šāda veida atbalstu, kas arī ierakstīts visu šo politisko spēku vēlēšanu programmās.” (28.05.2020.)

Valsts prezidents gan savās runās Latvijā, gan Davosas Pasaules ekonomikas forumā norādīja uz nepieciešamību strādāt pie ekonomikas transformācijas: “Tie ekonomikas pamatprincipi, kā kapitālistiskā ekonomika darbojās līdz šim, lielā mērā noveduši pie šī rezultāta. Līdz ar to mums jārunā nevis virspusēji, bet par to, kā mēs mainām principus, pēc kā darbojas ekonomika. Tur es redzu divu veidu nostāju. Viena ir tāda, ka tas mums radīs izmaksas, bet otra, ko atbalstu es, ir, ka šīs pārmaiņas mums dod iespējas izaugt un attīstīt ekonomiku. Mums jākoncentrējas uz to, lai mēs, izmantojot pasaules ekonomikas transformāciju uz "zaļo ekonomiku", palielinātu Latvijas spējas. Protams, to var un darīs visa pasaule.” (04.02.2020., E. Levita intervija portālam DELFI)

Valsts prezidents Egils Levits, tiekoties ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju, uzsvēra, ka Latvijai, kas savā zīmolā nes zaļas valsts tēlu, ir jāiedibina rīcībpolitika, kas mudinātu Latvijas lauksaimniecību perspektīvā un pakāpeniski vairāk orientēties uz bioloģisku lauksaimniecību. To paredz arī Eiropas Komisijas izvirzītais t. s. “Zaļais kurss”: “Latvijas zīmols ir zaļums, un mums vajag šo zaļumu arī īstenot mūsu politikā. Latvija jau iet šajā virzienā, šis pagrieziens notiek, bet šim kursam ir jābūt pilnīgi skaidram, lai mēs zināmā laika posmā tomēr “pagriežam kuģi” zaļās lauksaimniecības virzienā.” (09.06.2020.Jāpiebilst, ka E. Levits ir arī Lielās Talkas patrons, iesaistoties Latvijas vides ilgtspējas aktivitātēs.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...