Ko Levita padomnieces Ēlertes dēls pēc neveiksmīgās "debijas" Izglītības ministrijā ir paveicis militāro iepirkumu jomā
PIETIEK28.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ko tieši valsts prezidenta Egila Levita padomnieces Sarmītes Ēlertes dēls Krišs paveicis par aptuveni 1900 eiro mēnešalgu, ko viņš saņem Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Tirgus izpētes un plānošanas nodaļas vadītāja amatā, kurā viņš pēc neveiksmīgās "debijas" darbā Izglītības un zinātnes ministrijā bez konkursa tika apstiprināts jūlija sākumā? Pietiek šodien publicē iestādes vadības sagatavotās atbildes par K. Ēlerta iecelšanu šajā amatā un viņa veikumu.
1) kādai tieši bija jābūt minimālajai pretendenta uz šo amatu kvalifikācijai un pieredzei?
Tirgus izpētes un plānošanas nodaļas vadītāja amata pretendenta minimālās prasības: akadēmiskā vai otrā līmeņa augstākā izglītība;
- profesionālā pieredze nozarei atbilstošā jomā;
- labas profesionālās zināšanas un izpratne jautājumos, kas saistīti ar tirgus izpētes un plānošanas jomu.
2) kas bija personas, kas ietilpa konkursa komisijā, kas izvērtēja pretendentus uz Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Loģistikas plānošanas departamenta vadītāja amatu un izlēma piedāvāt K. Ēlertam Tirgus izpētes un plānošanas nodaļas vadītāja amatu?
Konkursa komisijas sastāvs:
vadītāja vietnieks NBS nodrošinājuma reformas jautājumos plkv. E.Kopeika;
vadītāja vietniece apgādes jautājumos K.Buša;
Personāla nodaļas vecākā personāla speciāliste L.Riemere.
3) cik sen bija vakants Tirgus izpētes un plānošanas nodaļas vadītāja amats?
Tirgus izpētes un plānošanas nodaļas vadītāja amats bija vakants no 01.03.2019.
4) kādas tieši darbības Jūsu iestāde bija veikusi, lai atrastu pretendentus Tirgus izpētes un plānošanas nodaļas vadītāja amatam?
Konkurss uz vakanto nodaļas vadītāja amatu tika izsludināts 24.07.2019. un beidzās bez rezultāta. Sludinājums tika publicēts Centra un NVA mājaslapā.
Nodaļas vadītāja amata pienākumus papildus tiešajiem amata pienākumiem no 04.03.2019. līdz 03.07.2020. pildīja citi Centra darbinieki.
5) kādus tieši uzdevumus K. Ēlerts šajā amatā 2020. gada jūlijā un augustā ir noteicis nodaļai?
K.Ēlerts laikā no stāšanās amatā 2020. gada 6. jūlijā uzsācis amata aprakstā iekļauto uzdevumu veikšanu, tai skaitā:
1) saskaņā ar Vidēja termiņa centralizētā iepirkumu plānu 2020. - 2023. gadam (dokuments dienesta vajadzībām) un citiem organizatoriskajiem un normatīvajiem dokumentiem organizējis materiāltehnisko līdzekļu tirgus izpētes;
2) turpinājis ikgadējā iepirkumu realizācijas plāna izstrādi atbilstoši Vidēja termiņa centralizētā iepirkumu plānam 2020. - 2023. gadam (dokuments dienesta vajadzībām);
3) organizējis materiāltehnisko līdzekļu dzīves cikla plānošanu atbilstoši Vidēja termiņa centralizētajam iepirkumu plānam 2020. - 2023. gadam (dokuments dienesta vajadzībām);
4) sagatavojis atzinumus par citu struktūrvienību vai iestāžu sagatavotajiem normatīvo aktu un tiesību aktu projektiem atbilstoši nodaļas kompetencei;
5) veicis citus dotos uzdevumus (izskatījis iekšējos normatīvos aktus, piedalījies plānošanas sanāksmēs u.c).
6) kā tieši K. Ēlerts šajā amatā 2020. gada jūlijā un augustā ir kontrolējis šo uzdevumu izpildi?
K.Ēlerts veic nodaļai doto uzdevumu izpildes kontroli, kontrolējot uzdevumu izpildes kvalitāti un izpildi atbilstoši dotajiem laika termiņiem.
7) cik un kādus atzinumus par citu struktūrvienību vai iestāžu sagatavotajiem normatīvo aktu un tiesību aktu projektiem atbilstoši nodaļas kompetencei K. Ēlerts šajā amatā ir sagatavojis 2020. gada jūlijā un augustā?
K.Ēlerts kompetences ietvaros ir piedalījies divu atzinumu sagatavošanā par šādiem Aizsardzības sektora normatīvo aktu projektiem:
1) 19-NOT “Iepirkumu plānu izstrādes un iepirkumu organizēšanas kārtība”;
2) 27-NOT “Noteikumi par apgādes nosacījumiem, normām un kārtību, kādā profesionālā dienesta karavīru, rezerves karavīru, Latvijas pilsoni, kurš brīvprātīgi pieteicies dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē, un zemessargu nodrošina ar materiāltehniskajiem līdzekļiem un kādā tos atdod atpakaļ vai atlīdzina to atlikušo vērtību”.
8) kā tieši K. Ēlerts šajā amatā 2020. gada jūlijā un augustā ir analizējis situāciju nodaļas darbības jomā un identificējis jautājumus, kuriem nepieciešams pievērst papildu uzmanību normatīvo aktu ieviešanas procesā?
K.Ēlerts iepazīstas ar nodaļas darbu reglamentējošajiem normatīvajiem dokumentiem, darbinieku noslodzi, iniciējis grozījumus iekšējos normatīvajos dokumentos, lai veicinātu nodaļai izvirzīto uzdevumu izpildi.
9) vai K. Ēlerts šajā amatā 2020. gada jūlijā un augustā ir pēc augstāk stāvošu vadītāju pieprasījuma analizējis un sniedzis pārskatus par nodaļas darbu?
Laika periodā kopš K.Ēlerts ir uzsācis darba tiesiskās attiecības Centrā, K.Ēlerts nav sniedzis rakstiskus pārskatus par nodaļas darbu, jo minētajā laika periodā K.Ēlerta tiešie vadītāji rakstiskus atzinumus par nodaļas darbu nav pieprasījuši.
10) vai K. Ēlerts šajā amatā 2020. gada jūlijā un augustā ir veicis kādas darbības attiecībā uz tirgus izpētes izstrādi? Ja jā, kādas tieši? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?
K.Ēlerts ir veicis darbības attiecībā uz auksta laika apģērba tirgus izpēti NBS vajadzībām, tai skaitā organizējis un vadījis tikšanās ar komersantiem un gala lietotājiem tirgus izpētes ietvaros.
11) kā tieši K. Ēlerts šajā amatā 2020. gada jūlijā un augustā ir nodrošinājis darbinieku iepazīstināšanu ar iekšējiem normatīvajiem aktiem, sekmējis nodaļas darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanu?
Darbinieku iepazīstināšana ar aktuālajiem iekšējiem normatīvajiem dokumentiem ir K.Ēlerta kā nodaļas vadītāja ikdienas pienākums. Laika periodā kopš K.Ēlerts ir uzsācis darba tiesiskās attiecības Centrā, K.Ēlerta uzdevums ir bijis izvērtēt darbinieku kompetences, lai iekļautu nepieciešamos kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumus 2021. gada personāla mācību plānā.
12) kā tieši K. Ēlerts šajā amatā 2020. gada jūlijā un augustā ir veicis savu darba izpildes plānošanu un novērtēšanu? Pēc kādas metodikas šī novērtēšana ir notikusi? Kādi ir tās rezultāti?
Laika periodā kopš K.Ēlerts ir uzsācis darba tiesiskās attiecības Centrā, K.Ēlerts nav sniedzis rakstisku novērtējumu par sava darba plānošanu un izpildi, jo iepriekš minētajā laika periodā K.Ēlerta tiešie vadītāji rakstisku novērtējumu nav pieprasījuši.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
