Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Apstrīdētās likuma normas: „Ar saimniecisko darbību saistītie izdevumi tiek piemēroti apmērā, kas nepārsniedz 80 procentus no fiziskās personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem.” „Ja maksātājam pēc šajā pantā noteikto korekciju veikšanas ar nodokli apliekamais ienākums ir mazāks par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem, nodokli aprēķina no summas, kas nav mazāka par 20 procentiem no saimnieciskās darbības ieņēmumiem.”

Spriedums

Kā zināms, Satversmes tiesa (ST) paziņoja, ka šīs normas neatbilst Satversmei, precīzāk - tiesībām uz īpašumu. Attiecīgā Satversmes norma paredz: „Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.”

Galvenie jautājumi

Kādi bija galvenie argumenti un kas notiks tālāk? Vai drīkstam atprasīt no valsts prettiesiski iekasētos 20%, ja izdevumi pārsniedza 80% no ieņēmumiem, - piemēram, ja pašnodarbinātais strādāja ar zaudējumiem?

Video un pro-bono eksperts

Šī ST lieta bija interesanta arī ar to, ka izskatīšana notika trīs sēdēs, kas visas bija publiski redzamas gan tiešraidē ST Youtube kanālā, gan pēc tam - video ierakstā, t.sk. arī mans viedoklis un atbildes uz tiesnešu jautājumiem. Viedokļa būtība, kas ST likās svarīgāka, atreferēta arī spriedumā. Šoreiz Sorainen nebija ieinteresētā puse lietā, bet bija interesanti un pagodinoši piedalīties šādā lietā arī uz pro-bono pamatiem. 

ST galvenie argumenti

ST likās nepieņemami, ka "apstrīdētās normas pieļauj situāciju, ka iedzīvotāju ienākumu nodoklis ir maksājams arī tad, ja nav gūts reāls ienākums, bet gan tikai prezumēts ienākums." ST arī norādīja, ka apstrīdētajās normās ietvertais tiesību uz īpašumu ierobežojums nav noteikts uz taisnīguma un tiesiskās vienlīdzības principu nodrošināšanu vērstu objektīvu un racionālu apsvērumu pamata. Tāpēc ST secināja, ka likumdevēja lietotie līdzekļi nav piemēroti apstrīdētajās normās ietvertā tiesību uz īpašumu ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai. 

Prieks, ka savā argumentācijā citē arī svarīgāko, ko vēlējos pateikt, - "visiem izdevumiem jābūt atskaitāmiem, ja tie veikti tādēļ, lai gūtu saimnieciskās darbības ieņēmumus. Šim principam varot būt izņēmumi, piemēram, izdevumu atskaitīšanu varētu ierobežot tādos gadījumos, kad korekti un precīzi noteikt atskaitāmo izdevumu apmēru ir grūti, piemēram, ja šiem izdevumiem piemīt personīgo, izklaides vai luksusa tēriņu pazīmes."

Var prasīt atpakaļ IIN, bet..

Tagad jāgaida, kad Saeima veiks attiecīgos IIN likuma grozījumus, lai pašnodarbinātie varētu visus izdevumus atskaitīt 100% apmērā. Vai ir tiesības vērsties VID, lūdzot atmaksāt IIN, kas samaksāts piemērojot šo ierobežojumu? Atbildes spriedumā uz šo jautājumu nav. Manuprāt, ja reiz norma ir prettiesiska, tā bija prettiesiska kopš tās pieņemšanas brīža. Tādēļ redzu likumīgu pamatu šādai IIN atprasīšanai. VID atteiks un to var apstrīdēt Administratīvajā tiesā.

Vai ir vērts? Vairumā gadījumu tas diez vai atmaksāsies. Ja kāds sporta pēc - teorētiski tiesai būtu jāpieņem pat mutvārdu pieteikums un jālemj, balstoties uz pašas objektīvā principa, ne sacīkstes, pamata. Nodokļu lietās esam uzsākuši sadarbību ar LU Juridiskās palīdzības centru, kur studenti gūst praktisku pieredzi, palīdzot risināt dažas no lietām, kurās šāda palīdzība viņiem šķiet būtiska. Sorainen nodokļu komanda neliegs studentiem padomu viņu klientu lietās un nolasīs pa kādai lekcijai. Par šo centru ziņots arī medijos.  

Gaisma tuneļa galā 

Šis ir kārtējais pierādījums, ka par taisnību ir vērts cīnīties un tas var nebūt dārgi, un likums nav svētā govs, ko nedrīkst aiztikt. Šajā gadījumā Tiesībsargs uztvēra problēmu un tās aktualitāti un tādēļ vērsās tiesā. Gaidīsim turpinājumu arī par citām aplamībām nodokļu likumos.  

Pārpublicēts no https://taukacs.blogspot.com/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...