Iesaki rakstu: 
Mūsu banku uzraudzības iestādes – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) izveidošanas jēga un darbības būtība ir mūsu, ieguldītāju, interešu aizsardzība. Labi, varam piekrist, ka vienmēr var gadīties kāds krimināls recidīvs, taču pārmetumi ir par ko citu. Tā ir profesionalitāte, attieksme pret darbu un klientiem – tas ir, mums.
FKTK attiecībā uz finanšu institūciju akcionāriem ne tikai var, bet tai ir pienākums izvērtēt dibinātāju (akcionāru) nevainojamo reputāciju (European Banking Authority, Guidelines for the prudential assessment of acquisitions and increase of holdings in the financial sector required by Directive 2007/44/EC). Valsts struktūras to nevar citās nozarēs – ne aviācijā, ne vilcienu ražošanā, ne nekustamo īpašumu biznesā, bet ieguldītājiem finanšu institūcijās reputācijas izvērtēšana pat ir obligāta.
Labi, varam piekrist, ka Krājbankas lielākais akcionārs bija Snoras banka, bet ne Vladimirs Antonovs. Taču viņš bija Krājbankas padomes priekšsēdētājs, un FKTK bija pienākums izvērtēt šī kunga reputāciju!
Izvērtēšana vismaz šajā gadījumā acīmredzami nav bijusi profesionāla. Pat publiski ir bijusi plaši pieejama informācija par britu finanšu tirgus uzraudzības institūcijas atteikumu Antonovam reputācijas dēļ ienākt britu banku tirgū, par holandiešu un zviedru institūciju negatīvo reakciju attiecībā uz Anonova centieniem investēt autobūves biznesā.
Tas ir, ja FKTK nebija pietiekamas informācijsa par šī kunga biznesa vēsturi Krievijā, tad to viegli varēja vēl papildus iegūt no saviem Rietumu kolēģiem. Skaidrs, ka te bija darīšana ar paaugstinātiem riskiem, un ar visu to FKTK atkal nogulēja.
Vēl vairāk – tās pašas dienas vakarā pēc Lietuvas Centrālās bankas paziņojuma par Snoras bankas pārņemšanu tiešraidēs Latvijas radio un LTV1 Panorāmā uzstājās Krājbankas prezidents Ivars Priedītis un visiem stāstīja, ka ar Antonovu notikušo ir pārrunājis un ka tūdaļ pēc tiešraides tiksies ar šo kungu, kurš ir ieradies Rīgā.
Vai FKTK bija vienīgie, kuri domāja, ka Antonovs ir speciāli ieradies no Viļņas, lai ar Priedīti uzspēlētu domino?! Tas taču bija nepārprotams signāls, ka Krājbankā visu nakti logi būs gaiši un lietas tiks sakārtotas tik labi, cik nu tas ir iespējams. Tā tas pēc visa spriežot arī ir noticis – visi darījumi nākamajā rītā, kad atvērās tirgi, arī tikuši nokārtoti.
Kā izrādās, tad Irēna Krūmane, FKTK vadītāja, tajā laikā bijusi komandējumā. Tik svarīgā, ka, pat uzzinot, ka tiek pārņemta Snoras banka, nav traukusies mājās sliktās priekšnojautās par to, kas varētu sekot tālāk. Es nezinu precīzi, kad viņa atgriezās, no kurienes viņai bija jātiek mājās, bet vēl vismaz diennakti pēc Snoras bankas pārņemšanas viņa nebija atgriezusies.
Ja tas bija viņas haltūras darbiņš – piepelnīšanās EIB direktoru padomē, kurā viņa joprojām atrodas kā Valsts kases deleģēts pārstāvis, kurā par katru atsēdēto sanāksmi maksā pārsimt eiro, tad ir pavisam skumji. Tā vai citādi, TV skatītāji viņu varēja ieraudzīt tikai otrdien – nedēļu pēc notikušā.
Vai katru dienu tiek apturēta banku darbība, vai vēl kas svarīgāks bija šīs iestādes vadītājai darāms šīs nedēļas laikā? Bez Priedīša bija paspējuši izteikties visi, kuriem vien nebija slinkums, taču FKTK vadītājas viedokli uzzināt nebija iespējams.
Un te nu, LTV studijā, viņa pārsteidza visvairāk. Krūmane ne tikai nebija gatava atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem, bet pat kļuva neiecietīga un, šķiet, pat sadusmojās par to, ka raidījuma vadītājs uzdeva konkrētu jautājumu par FKTK rīcību konkrētā situācijā. Šķiet, viņai nevienā brīdī neienāca prātā, ka viņa aizstāv, pārstāv šīs bankas noguldītāju, klientu intereses.
Krājbanka ir īpaša tieši ar to, ka tās klienti vēsturiski ir pensionāri un nomaļāki lauku iedzīvotāji. Un tieši tāpēc šī augstprātīgā attieksme, izturēšanās, runas veids īpaši asi kontrastēja ar to auditoriju, kura ar vislielāko ieinteresētību sekoja šim raidījumam un gaidīja no viņas atbalstu un aizstāvību. Vai vismaz izpratni un līdzjūtību.
Simptomātiski, ka arī FKTK deleģētā amatpersona Anna Dravniece trešdien LR1 rīta raidījumā uz jautājumiem atbildēja tik pat neiecietīgi un brīžiem pat asi kā viņas priekšniece otrdien LTV1 skatītājiem. Tas liecina tikai par to, ka tās ir nevis kāda FKTK atsevišķa darbinieka vai tās vadītājas stresa izpausme, kāds atsevišķs izņēmums, bet korporatīvās kultūras sastāvdaļa, tātad likumsakarība. Turklāt Dravniece varētu būt vai viņai vismaz vajadzētu būt labākajai un piemērotākajai FKTK runas personai, ja jau viņa tika šajā gadījumā deleģēta.
Tas tikai apliecina to, kā FKTK izprot un pilda savas funkcijas un uzdevumus. Bija vismaz trīs gadi laika, lai sagatavotos, ko un kam darīt, ko un kam teikt gadījumā, ja ar kādu banku kaut kas noiet greizi. To sauc par krīzes vadību un iespējamajiem rīcības scenārijiem. Tas ir par rīcības saturu, bet par formu - par FKTK attieksmi pret saviem klientiem - tā ir katastrofa, tā ir pilnīga savas misijas un uzdevumu neizpratne. Un uz Krājbankas fona tā izgaismojās īpaši spilgti.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
