“Ko politologi jums nestāsta”: nepamanītais vēlēšanu rezultātos jeb Par!–isms beidzies, bet! – būs citi s…

Formālie rezultāti un uzvarētāji, kārtoti “pa listēm”

Nepilnam miljonam balsstiesīgo šajās vēlēšanās tika piedāvāts sadalīt 664 novadu deputātu vietas. Oficiālais dalības procents skaitās 34,01%, bet derīgo zīmju skaits ir bijis aptuveni 325 tūkstoši. Procedūra skaidra, balsis saskaitītas, deputāti zināmi, – var sākties pašvaldību praktiskā politika. Savukārt uzdevums attiecināt nodotās balsis un iegūtos deputātu mandātus, lai varētu redzēt rezultātu nacionāla mēroga partiju griezumā, ir stipri piņķerīgāks.

Ierastā kārtā vietvaru vēlēšanās veidojas daždažādi apvienotie saraksti, pie kam kombinējas gan “lielās” partijas ar vietējiem spēkiem, gan “lielās” savā starpā visādās buķetēs. Šādos politsvingeru gadījuma un negadījuma rakstura sakaros top raibu raibi bastardi, un precīzi pateikt, kuras balsis pienākas kuram, ir tiešām grūti. Blogosfērā piedāvātie aprēķini biežāk vai nu pieskaita par sarakstu nodotās balsis katram dalībniekam, vai arī sadala “uz galviņām” katram sarakstā ietilpstošajam spēkam. Līdzīgi ar iegūto mandātu skaitu, – katra no metodikām iedos atšķirīgu rezultātu.

Tomēr kopējā tendence nacionāla mēroga politisko partiju zīmoliem ir skaidri nolasāma: ir uzvarētāji, ir izdzīvojušie, un ir caurkritušie, tai skaitā bezcerīgi lūzeri. Neapstrīdamie lūzeri ir JKP, Par!, Progresīvie un KPV LV.

Šādā formālā griezumā skatoties, vairāk par 10% no iespējamo mandātu skaita sev var pierakstīt Nacionālā apvienība, Latvijas Reģionu apvienība, Latvijas Zemnieku savienība (svarīgi! tā ir LZS, nejaukt ar ZZS un zaļajiem), Latvijas attīstībai un Jaunā Vienotība. Pirmie divi – NA un LRA – kopā ieguvuši 210 mandātus, tātad gandrīz trešdaļu no kopējā skaita. Bet atkārtošu jau minēto tēzi: šis dalījums ir tīri formāls. Vietējās vēlēšanās vairumā gadījumu – un it īpaši šoreiz, ar rekordzemu aktivitātes līmeni – cilvēki balso par cilvēkiem, nevis par politiskiem zīmoliem vai abstraktām ideoloģijām.

Pat tie lasītāji, kuri ne pārāk seko reģionālajai politikai, būs dzirdējuši par tādiem līderiem kā Sesks Liepājā, Rāviņš Jelgavā, Baiks Valmierā un droši vien būs pamanījuši Helmani Ogrē, bet kurš ir no kuras partijas? Manā saprašanā šeit būtu vietā sadaļa “vecajie uzvarētāji” neatkarīgi no to formālās piedalīšanas pie kāda no Saeimā pārstāvētajiem spēkiem. No šāda viedokļa ievērības cienīgs ir Latvijas attīstībai (LA) sasniegtais rezultāts. Svarīgs moments!

Pirmajā pēcvēlēšanu karsonī daži komentētāji pie vēlēšanu uzvarētājiem pieskaitīja Saeimā pārstāvēto apvienību Attīstībai Par!, kas ir totāla aplamība. Gan LA, gan Par! piedalījās vēlēšanās gan ar atsevišķiem sarakstiem, gan apvienotās listēs, bet tās nekur nestartēja apvienotā sarakstā. Viņu rezultāti nekādi nekrustojas. Pirmie ir pie neapšaubāmiem uzvarētājiem, otri – pie nožēlojamiem lūzeriem.

AttParisma dekonstrukcija

LA šajās vēlēšanās veiksmīgi iekārtojās “veco uzvarētāju” nišā, jo viņu saraksti bija vietējo vietvaru ilgdzīvotāju pārbāzti. Jāatzīmē, ka skaitļiem un faktiem neatbilst apgalvojums, ka šamie būtu visās iespējamās vietās sametušies kopā ar kādu vietējo partiju, no savas puses piekabinot saraksta nosaukumam “LA”. Gluži vienkārši tas nav tiesa.

Apvienotajos sarakstos LA startēja tikai 8 pašvaldībās, pie kam divās – ar savu Saeimas politpiegulētāju partiju Izaugsme (neesat par tādu dzirdējuši? – nav brīnums. Varbūt atcerēsities deputātu dr Andri Skridi, kura balss “bija izšķiroša”, lai amatu saglabātu Krājbankas iztīrītājs Mārtiņš Bondars, kad mēģināja dumpoties frakcijas noderīgās muļķītes no Par!. Šamais dakteris arī ir ietekmīgā politiskā spēka Izaugsme vadītājs un AttParistu līdzdibinātājs).

Ja šos divus sarakstus ieskaitām pie “savējiem”, tad apvienotie paliek seši, četri no kuriem kopā ar Vidzemes partiju. Ar atsevišķu sarakstu LA startēja 18 pašvaldībās, un šeit klāt es liktu arī tos divus ar izaugsmēniem, tātad nospiedošā vairumā zem LA zīmola tika safasēta veco reģionālo personāžu jauna konstelācija.

Rezultāti, formāli ņemot, itin labi: no LA sarakstiem ievēlēts 51 deputāts, no apvienotajiem – vēl 33. Tiesa, no šiem pēdējiem 18 būtu jāapskata kā novirze, jo tie iegūti divās pašvaldībās kopā ar Vidzemes partiju (8 Valkā, 10 Aizkrauklē).

Saturiski – nu redzēsim, redzēsim. LA pozicionējas kā liberāls politisks spēks, līdz šim ir aizstāvējis visas “progresīvās”, “iekļaujošās” un citas jevronostādnes. Vai Valkā, Aikrauklē un Līvānos “jaunā vecā” vara skries steigšus rīkot praidus? Bet nākošajām Saeimas vēlēšanām spēcīgs lokālais atbalsts, pareizināts ar pašu kontrolētās VARAM finanšu un administratīvajām iespējām, vismaz teorētiski var dot lielas priekšrocības.

LA un Par! ir de facto šķīrušās, un tām jāuztur apvienības ilūzija aumež prozaiska iemesla dēļ: valsts finansējums. Situācija līdzīga izjukušai laulībai, kad šķiršanās juridisku noformēšanu traucē kopīgi garantētā hipotēka un banka diktē savus noteikumus.

Par atsevišķas eksistences perspektīvām zināmā mērā varam spriest no šo vēlēšanu rezultātiem: LA 84 deputāti, Par! – 10 (kopā ar „Jūrmalas vienotības” izcilnieku Intu Dālderi). Pie kam šis skaitlis, lai cik mizerabls (tas ir aptuveni 1,5% no deputātu vietu skaita, balsu procents valsts mērogā līdzīgs), prasīt prasās pēc mazas izskaidrošanas.

Paristi četrus no saviem deputātiem (Dālderi ieskaitot) ieguvuši nevis saviem spēkiem, bet kopā ar Progresīvajiem, Jauno Vienotību vai pat abiem kopā. Veiksmīgs viņu pašu saraksta starts ir Jelgavā – 2 vietas, Ogrē – 2 un Ropažos – 1. 

Paristu Ogres stāstiņš droši vien ir aizraujošs tiem, kuri pazīst personāžus un zina detaļas, bet es diemžēl esmu spiests iztikt ar CVK lapās atrodamās informācijas analīzi. Manā versijā sižets ir tāds: divi Lielvārdes deputāti no LZS vēlas startēt uz jauno, apvienotā Ogres dižapgabala domi, bet izrādās, ka Ogres hercogs Helmanis ir apvienotā NA un LZS saraksta līderis. Lielvārdes deputātu tandēms acīmredzot no sava ierastā saraksta startēt nevar vai negrib, – gan jau ka vietēju iemeslu ir gana.

Ko darīt? Pieteikties Par! sarakstā, kurā iekļūst ar 4. un 8. kārtas numuru attiecīgi, vēlēšanās dievgosniņas – paristu priekšnieces – sasvītro melnas, sev ar pieredzi un iemaņām sakārto plusiņus, un lieta darīta. Abi iekšā, paristes miskastē. Tātad reāli saviem spēkiem iznīkstošā Kustība Par! ir spējusi tikt divās pašvaldībās pie trīs deputātu vietām un vēl četrās ar visādu progresīvu atbalstu. Kas, starp citu, netraucē veidot koalīciju ar Saskaņu (Ādažu situācija), bet tā nav šī raksta tēma.

No mana skatu punkta iznāk, ka manis pirms neilga laika izteiktais aicinājums Viņķeli cietumā, Pavļutu miskastē! sāk īstenoties. Paristi saviem spēkiem šobrīd var sasniegt apmēram to pašu, ko visādi margināļi. Galu galā Dobelē būs arī KPV LV deputāts, tam tur bija vajadzīgas kādas 400 balsis. Paristiem šāds astronomisks skaitlis tur nebija pa spēkam pat sapņos, tādēļ nestartēja vispār. Citi klauni, JKP, tur savāca 300 balsis, bet iekšā, protams, netika.

Savukārt Tukumā, kur JKP un Par! startēja ar apvienotu sarakstu, tie saņēma veselas 283 balsis, kas ir 2,37%. Apvienotais saraksts, kuru partijām ir seši (!) valdības ministri! 283 balsis no 12 tūkstošiem nobalsojušo Tukuma novada ļaužu. Lūzeri.

Baudīsim izrādi, bet sekosim naudai

Turpmākās nedēļas nesīs mums lokālpolitiku lēveņu lēveņiem: par vietvaru koalīcijām, mēru vēlēšanām, kašķiem un negaidītām politmīlestības izpausmēm un vēl daudz ko citu šajā žanrā. Ja ārā laiks kļūs draņķīgāks, – nu kādēļ ar’ nepavērot ziņas, būs sava tiesa jautrības. Bet mana uzmanība būs pievērsta slēptākai drāmai, jo attparistu dekonstrukcija neizbēgami izstarosies uz lielas naudas pārdalīšanu.

Kā jau rakstīju gada sākumā, mūsu karsti mīļotā valdība, kurai naudas esot bijis tik daudz, ka ne izskaitīt, bija neticami devīga mazjēdzīgu un atklāti nejēdzīgu publicitātes tēriņu finansēšanā. Tikai vadošās PR firmas no valsts kases tā vai citādi grāba simtus tūkstošu katrā kumosā, un to sadalīšana atainoja politisko spēku samēru un līderu sadarbības metodes.

Tai starpā sevišķi izcēlās par paristu poļitrukiem dēvētās aģentūras DW spēja izcelt lielos simttūkstošos un pat mazos miljonos mērāmas summas par zila gaisa kuļčināšanu. Manu interesi par šiem procesiem toreiz rosināja kāda industrijas lielmeistara izmešana no šī procesa, pirmām kārtām no viņķelizētās Veselības ministrijas. Tagad, kad AttPar! sadalīšanās un faktiska antagonizācija pieņemas spēkā, jāmainās arī situācijai šai tirgū.

Tieši šai brīdī, kad valdība pārveļ no parastā budžeta uz “neparedzētajiem” izdevumiem dažsimt miljonu un grasās izmest kārtējo milzu naudu kārtējā kampaņā, Latvijas Avīzē parādās rakstiņš par to, ka lietotne “Apturi Covid” esot bijusi sūds uz kociņa, tā jāsecina no virsraksta. Pašā rakstā drīzāk ir tāda kā taisnošanās, ka nemaz tik slikti jau nebija, tikai… nebija pietiekoši populāra, tātad publiku nesasniedza skaidrojums par nepieciešamību utt., – tātad nebija pareiza kampaņa.

Naudiņu (un ne to mazāko) par to saņēma un itin veiksmīgi apguva divi no manas pirmās publikācijas varoņiem: DW un DDB. Tad jau iznāk, ka šamajiem vairs nevajadzētu tik atbildīgus darbus uzticēt, vai ne? Un vai neparādīsies pie situācijas glābšanas iepriekš izbrāķētais MT? Un galu galā, viens no DW Sv. Ģertrūdes brīnumiem balstījās faktā, ka šamie varēja piezvanīt ikkuram katram, kam vajag. Vairs ne.

Pēc šķiršanās no LA var patramdīt kādus cilvēciņus pa Rīgu, bet tas arī viss. Ārpus Rīgas un gandrīz visā valdībā nekādas bramanīgās durvju virināšanas vairs nebūs, bijušais laulenis nepieļaus. Jo ir uzvarētājs.

Apmēram šādā un citos ar ārkārtas līdzekļu ārkārtas apgūšanu saistītos virzienos es iesaku pavērot vasaras un rudens procesus. Kā spēku savākšanu un pārgrupēšanos pirms nākošās Saeimas priekšvēlēšanu kampaņas.

Pārpublicēts no https://benedictingibjorg.wordpress.com/

Novērtē šo rakstu: