Ko rāda lielāko pelnītāju, zaudētāju, dividenžu saņēmēju TOPi
Daiga Kiopa, Lursoft IT valdes locekle27.08.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Gads aizritējis, un lasītāji atkal tiek iepazīstināti ar Latvijas TOP 100 lielākajiem pelnītājiem, zaudētājiem un dividenžu saņēmējiem, ko kā ik gadu veido žurnāls Kapitāls sadarbībā ar Lursoft.
Jāatgādina, ka saraksti tiek gatavoti, balstoties uz publiski pieejamu informāciju - izvērtējot Latvijas uzņēmumu 2015.gada pārskatos norādīto informāciju un izvērtējot uz TOPa sagatavošanas brīdi reģistrēto kapitāldaļu īpašnieku dalību uzņēmumos. Iepriekšējo gadu pieredze liecina, ka dažkārt TOPā nokļuvušās personas tiešā veidā pat nav saistītas ar uzņēmējdarbību, un dažreiz persona izraudzīta, lai piereģistrētu vien uz tās vārda uzņēmuma kapitāldaļas.
Tāpat svarīgi pieminēt, ka sarakstam secen paslīd tās personas, kuras savu ietekmi Latvijas uzņēmumos nodrošina pastarpināti, piemēram, dalība uzņēmumā ir reģistrēta ārvalstu uzņēmumam vai ofšoram, kura faktiskais īpašnieks tomēr atrodams Latvijā. Cerams, ka nākotnē, izveidojot Eiropas Savienībā centralizētu patiesā labuma guvēju reģistru, varēsim daudz labāk izanalizēt un apjaust arī šo personu faktisko ietekmi Latvijas uzņēmumos.
Arnis Riekstiņš – 2015.gada pelnītāju TOPa godpilnajā 1.vietā
Līdzšinējo 100 lielāko pelnītāju saraksta 1.pozīcijā šogad notikušas izmaiņas. Banku sektorā strādājošos megapelnītājus Oļegu Fiļu, Ernestu Berni, Leonīdu Esterkinu, Arkādiju Suharenko, apsteidzis SIA Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, kura uzņēmums 2015.gadā uzrādījis rekordlielu peļņu. Tā rezultātā Arnim Riekstiņam izdevies no pērnā gada 5.pozīcijas pacelties uz 1.vietu ar kopējo peļņas apjomu - 30,15 milj. EUR.
Vērtējot tālāko pelnītāju saraksta galvgali, redzam jau pieminētās banku sektoru pārstāvošās personas. Šeit jāpiebilst, ka kredītiestāžu jomā pašlaik vērojamas lielas pārmaiņas - stingrāka uzraudzība, papildus prasības saistībā ar nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, klientu padziļināta izpēte, klientu veikto darījumu papildus kontrole utml.
Saprotams, ka tas prasa bankām novirzīt papildus resursus šo prasību izpildei, savukārt prasību neizpildes gadījumā gan bankām, gan to amatpersonām tiek noteiktas soda sankcijas, kuru apmērs var sasniegt pat vairākus miljonus eiro. Tādēļ iespējams, ka šajā sektorā peļņas pieaugums turpmākos gados varētu vairs nebūt tik straujš.
Šobrīd publiskotie 2016.gada 1.ceturkšņa banku peļņas rādītāji gan vēl viennozīmīgi nesignalizē par šādu tendenci. AB.LV peļņa šī gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieaugusi par 7,17%, sasniedzot 21.51 milj. EUR. Savukārt Rietumu bankai šajā periodā, salīdzinot ar pērno gadu, reģistrēts peļņas kritums par 13,3%.
Izvērtējot pelnītāju TOPu, secinām, ka pērnais gads sekmīgs bijis dažādās nozarēs strādājošiem uzņēmējiem – farmācija, būvniecība un darbība ar nekustamajiem īpašumiem, azartspēļu bizness, loģistikas nozare.
Šoreiz, analizējot pelnītāju TOPu, papildus izvērtējām arī šīm personām piederošo uzņēmumu valsts kopbudžetā iemaksāto nodokļu kopsummu. Lursoft apkopotie dati liecina, ka 2015.gadā TOP 100 pelnītāju uzņēmumi valstij nodokļos samaksājuši 532.28 milj. EUR, kas veido 9.33% no visiem Latvijas uzņēmumu samaksātajiem nodokļiem valsts budžetā.
Izvērtējot TOP pelnītājiem piederošo uzņēmumu darbības ilgumu, redzams, ka 29% no visiem piederošajiem uzņēmumiem reģistrēti laika posmā no 1991.-1999.gadam, 49%- no 2000.-2009.gadam, savukārt 22% darbības ilgums nav lielāks par 5 gadiem. Tas savukārt ļauj secināt, ka miljonu peļņu šīm personām piederošie uzņēmumi var sasniegt arī jau pirmajos darbības gados. Tā, piemēram, Daumantam Vītolam piederošajam holdingam SIA Angelicus, kas dibināts 2015.gada aprīlī, jau pirmajā darbības gadā izdevies sasniegt peļņu 2,13 milj. EUR pēc nodokļu nomaksas.
Vēl interesanti atzīmēt faktu, ka pelnītāju TOPā iekļuvušie uzņēmēji, būdami uzņēmuma īpašnieka statusā, bieži vien paši arī iesaistās un līdzdarbojās uzņēmuma pārvaldībā – darbojas valdē vai reģistrēti uzņēmuma padomē. 58% gadījumu pelnītāju TOPā iekļuvušais uzņēmējs vienlaikus ir arī savā uzņēmumā reģistrēts kā amatpersona.
Vērtējot TOP pelnītājiem piederošo uzņēmumu juridiskās adreses, redzams, ka 87% no šiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā vai Pierīgas reģionā, Kurzemē – 6%, Zemgalē – 5%, savukārt Vidzemē un Latgalē – tikai pa 1%.
Zaudētāju TOPa bilance
Apkopojot TOP 100 lielāko zaudētājiem piederošo uzņēmumu finanšu rādītājus, redzam, ka to kopējie zaudējumi pērn veidojuši 167,12 milj.EUR.
Jāatzīmē, ka 10% no zaudētāju TOPā iekļuvušo piederošajiem uzņēmumiem uz saraksta sagatavošanas brīdi ir reģistrēts tiesiskās aizsardzības vai maksātnespējas process.
Šogad zaudētāju TOPā atrodami arī plaši pazīstamu personu vārdi – Ināra Tetereva, Vasīlijs Meļņiks, Helmuts Balderis, Gunārs Ķirsons, Ivars Strautiņš, Edgars Šīns.
Apskatot, kādu nozaru pārstāvētie uzņēmumu īpašnieki 2015.gadā cietuši zaudējumus, jāteic, ka liels ir nekustamo īpašumu un apsaimniekošanas jomā strādājošo uzņēmumu īpatsvars.
Kopumā, analizējot šī gada zaudētāju TOPu, jāatzīst, jau iepriekšējos gados gūtais secinājums - zaudējumi viena vai divu gada ietvaros uzņēmējdarbībā nebūtu uzreiz jāvērtē kā milzu neveiksme, jo visās jomās pastāv gan kāpumi, gan kritumi. Nav noslēpums, ka uzņēmējdarbībā liela ietekme ir arī ārējiem apstākļiem (piemēram, sankcijas, nodokļu politika, ģeopolitiskā situācija utt.), kas var radīt gan lielu peļņu, gan arī dot negatīvus rezultātus, tādēļ ierasta ir prakse, ka uzņēmumā radušies zaudējumi tiek segti no citu gadu peļņas.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
