Ko Somija ir nodarījusi Krievijai, ja to skar tās propagandas uzbrukumi?
Kasīklis27.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Esam jau pieraduši, ka Krievija tur savdabīgu “rūpi” par notiekošajiem procesiem postpadomju telpā, īpaši, ja tagad jau neatkarīgā valsts neseko tās virzienam un ideāliem. Netiek aizmirstas arī tās valstis, kuras agrāk atradās PSRS ietekmes sfērā. Krievijas plašsaziņas līdzekļi ne bez Kremļa atbalsta tad meklē visus iespējamos veidus, kā šīs valstis padarīt mazāk pievilcīgas, runāšu tieši – cenšas radīt nelabvēlīgu šo valstu tēlu kā Krievijas, tā arī citu valstu iedzīvotāju acīs. Paņēmieni, kā tas tiek panākts, ir visdažādākie. Sākot kā no pilnīgi nepatiesas informācijas publiskošanas, tā arī publiskojot tendenciozus rakstus.
Bija jau zināms, par kurām valstīm Krievijas plašsaziņas līdzekļi ik pa laikam publisko savus rakstus. Proti, Baltijas valstis tiek pieminētas ik pa laikam, pašlaik vislielākā Krievijas uzmanība, bez šaubām, tiek veltīta Ukrainai, arī Gruzijai. Tā arī, ja kāda PSRS ietekmes sfērā bijusī valsts atbrīvojas no PSRS laika mantojuma, – garantēti, ka par šo valsti paradīsies nelabvēlīgi raksti.
Savā ziņā varētu teikt, ka Krievija visasāk pret attiecīgajām valstīm vēršas kāda vēsturiska notikuma gadadienas priekšvakarā. Tiktāl viss saprotams un ierasts, bet “aprejamo” valstu klubiņā ir parādījusies vēl viena valsts, kuru Krievijas propagandisti līdz šim ir saudzējuši. Proti, tā ir Somija.
Nosacīti pirmās Krievijas propagandas “lakstīgalas” Somijas virzienā sāka jau lidot 2019.gada septembrī, kad youtube kanālā parādījās videomateriāls, kurā somu uzņēmējs Hannu Krogeruss rosināja, ka Somijai jākļūst par “Krievijas Honkongu”.1Jāatzīst, ka šis nav vienīgais videomateriāls youtube kanālā, kurā tiek pausts par Somijas vēlmi pēc iespējas ciešāk sadarboties ar Krieviju.2
Nedaudz ir vērts atgriezties pie videomateriāla, kurā tiek minēts somu uzņēmējs Hannu Krogeruss. Proti, šī nav pirmā reize, kad parādās tieši šāda ziņa. Sākums meklējams jau 2014.gadā, kad, reaģējot it kā uz ekonomisko krīzi, dažādākās interneta vietnēs bija šāda paša satura raksts, un, viedokļa paudējs toreiz arī bija Hannu Krogeruss3
Atgriežoties pie iepriekš minētā videomateriāla, jāatzīmē, ka 2019.gada novembrī „Latvijas Avīze” jau šo jautājumu vērtēja, un: “Latvijas Avīze” lūdza komentāru Somijas vēstniecībai. Tās oficiālā atbilde skan: “Somija, kā arī citas ES valstis, ir nepārtrauktas dezinformācijas objekts. Somijā atbalsts dalībai Eiropas Savienībā pārsniedz 70%, un Somijas neatkarību atbalsta vēl vairāk Somijas iedzīvotāju.”
Latvijā dzīvojošais somu publicists un vēstures interesents Juka Rislaki ainu raksturo vēl plašāk: “Interesants, jocīgs un bēdīgs video. Vispirms: neesmu nekad pazinis vai arī dzirdējis par kādu somu, kurš gribētu, lai Somija būtu Krievijas sastāvdaļa – pat vispārliecinātākie komunisti ne. Sižetā par it kā augošo somu vēlmi atgriezties pie modeļa, kāds pastāvēja līdz Pirmajam pasaules karam, kad Somijai bija autonomija Krievijas impērijas sastāvā, iesaistītas diezgan daudzas personālijas.”
Un te sākas interesantākais. Kā norāda Rislaki, par piesaukto uzņēmēju Hannu Krogerusu nekad nav dzirdēts, ka viņš būtu eksperts šādās jomās. Viņš bijis apsūdzēts tiesā Somijā un patlaban dzīvo Portugālē. Turklāt persona, ko sižetā parāda kā Hannu Krogerusu, īstenībā ir Somijas bijušais vēstnieks Krievijā Hannu Himanens!4
Vērojot 2019.gada septembrī ievietoto video, kurš saturiski sakrīt ar 2014.gada rakstiem, jāsecina, ka Krievijas propagandistiem vai nu izdoma aptrūkusies, vai arī viņi uzskata, ka sabiedrībai var iebarot pilnībā jebko. Tiesa, nav jau izslēgts, ka kāds varbūt, tiesa, tikai Krievijā notic, ka Somija vairāk par visu alkst kļūt par Krievijas sastāvdaļu.
Ja 2019.gada septembrī bija manis pieminētais video, kurā Somija vēlas pievienoties Krievijai, tad 2019.gada oktobrī portālā rian.ru parādījās stāsts par somu koncentrācijas nometnēm – „vardarbība un bads”. Tajā “pirmo reizi” stāstīts par Otrā pasaules kara gados Petrozavodskas apkaimē iekārtoto “koncentrācijas nometņu” tīklu, kurā somi turējuši desmitiem tūkstošu “slāvu tautībām piederīgo – krievus, ukraiņus, baltkrievus”.
Iesākumā un skaidrībai – nometnes bija, un to pastāvēšanas faktu neviens negrasās noliegt. Arī iepriekš par šo nometņu pastāvēšanu tika runāts, un izrādās, ka savā ziņā varētu teikt, ka nometne pastāv vēl joprojām. Proti, nometnes barakās, kurās tika turēti ieslodzītie, vēl joprojām dzīvo iedzīvotāji un mājas grasās remontēt.5 Te nenoturēšos no personīgām emocijām, skatot šīs vietas, kurās somi turēja nometnes ieslodzītos, - kaut kā neviļus salīdzinājās ar vietām, kur PSRS turēja SAVAS valsts iedzīvotājus, nemaz nerunājot par karagūstekņiem. Secinājumus izdariet paši.
Tiesa, runājot par apstākļiem nometnē, kuri bija skarbi, bet tādi bija visur, iekrita acīs vienas bijušās nometnes ieslodzītās teiktais, atceroties par režīmu nometnē. Lai būtu pēc iespējas precīzāks – ievietoju tekstu oriģinālvalodā un pēc tam manu tulkojumu: Из-за голода шли на нарушение лагерного режима. Делали подкопы под проволоку, сбегали в город, просили еду, искали на помойках…6 Bada dēļ mēs neievērojām nometnes režīmu. Parakāmies zem dzeloņdrāšu žoga, bēgām uz pilsētu, prasījām ēst, meklējām izgāztuvēs.
Kā minēju, nometnes pastāvēšanas fakts visiem bija zināms, turklāt jau sen. Noziegumiem pret cilvēci arī nav noilguma, bet piekritīsiet, visnotaļ dīvaini, ka Krievija tikai tagad pēkšņi attopas par šādu nometņu eksistenci, ka tiek publicēta rakstu sērija par šo tēmu un Krievijas Izmeklēšanas komiteja 2020.gadā ir ierosinājusi pārbaudes lietu par šo jautājumu.
Kā raksta sākumā minēju – Krievijas propaganda līdz šim Somiju nebija izteikti aizskārusi. Tagad izskatās, ka situācija ir mainījusies. Tas viss liek uzdot jautājumu – ko Somija tagad ir nodarījusi Krievijai?
1 https://www.youtube.com/watch?v=HDFw6jfqzJI
2 https://www.youtube.com/watch?v=SZqc1ZRtGhI
3 https://professionali.ru/Soobschestva/biznes-klub/finljandija-hochet-stat-gonkongom-pri-rossii/
4 https://www.la.lv/somiju-megina-pievienot-krievijai
5 https://www.svoboda.org/a/29925861.html
6 Turpat.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
