Iesaki rakstu: 
Koalīcijā panākto neformālo vienošanos par veidu, kā politiski iespējami nesāpīgāk nomainīt partiju pārstāvjus Ventspils un Rīgas brīvostās, ir izjaukusi bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa pozīcija, kas nav atsaucīga politiķu vēlmēm. Viņa piedāvātie risinājumi, kas nedēļas laikā piedzīvojuši izmaiņas, atšķirīgu iemeslu dēļ neapmierina ne Vienotību, ne Zatlera reformu partiju (ZRP), ne tā dēvēto „Olšteina sešinieku”, ne Ventspils mēru Aivaru Lembergu.
Kā jau rakstīts, starp Vienotību un ZRP bijusi panākta vienošanās, ka koalīcija vienlaikus virzīs visu esošo brīvostu valžu locekļu nomaiņu, kurus deleģējušas ministrijas. Tā kā ZRP virzītais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts vēlas nomainīt sava priekšgājēja Arta Kampara (Vienotība) savulaik izvirzītos pārstāvjus Ventspils un Rīgas brīvostās Antonu Vjateru un Olafu Pulku, ticis lemts, ka tieši bezpartejiskajam Ronim jāparūpējas, lai Vienotība no šīs situācijas iziet ar minimāliem politiskiem zaudējumiem.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, noruna bijusi, ka Satiksmes ministrija (SM) atsauc zaļo zemnieku iepriekš virzītos pārstāvjus abās brīvostās Arti Stucku un Juri Vaskānu, viņu vietā „aizrotējot” abus Pavļuta atsauktos Vienotības pārstāvjus, kuri tādējādi saglabātu savus amatus, bet premjera partija – savu ietekmes kumosu. Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Pietiek atzina, ka šāds risinājums ticis apspriests, bet esot bijis tikai „viens no vairākiem”.
Bezpartejiskais satiksmes ministrs Ronis, par kura darbību politisko atbildību uzņēmusies Vienotība un tā dēvētais „Olšteina sešinieks”, deklarē vēlmi maksimāli depolitizēt brīvostu valdes. Ronis pateicis, ka nekādus soļus izmaiņām brīvostu valdēs nespers līdz 1. jūnijam, kad saskaņā ar valdības deklarāciju SM valdībā jāiesniedz ziņojums ar izvērtējumu un priekšlikumiem par ostu darbības pārraudzības modeļa efektivitātes uzlabošanu un pārvaldes neatkarības un profesionalitātes stiprināšanai. Tas neapmierina ne ZRP, kas vēlas strauju jautājuma virzību, ne „Olšteina sešinieku”. Šīs deputātu grupas pārstāvis Viktors Valainis Pietiek atzina, ka Ronim darījuši zināmu gatavību zaļo zemnieku pārstāvju vietā Ventspils un Rīgas brīvostās ieteikt savus cilvēkus, kas būšot neitrāli profesionāļi, nevis „savējie”. Vienlaikus satiksmes ministra līdzīgs nodoms par nepolitisku profesionāļu virzīšanu neapmierina ne „Olšteina sešinieku”, ne ZRP un Vienotību.
Roņa pirms pusotras nedēļas izsūtītais konfidenciālais e-pasts, kurā viņš koalīcijas partnerus informēja par savu redzējumu ostu reformu jautājumā, politiķos radīja sprādzienam līdzīgu efektu. Piedāvājumā, kas ir Pietiek rīcībā, satiksmes ministrs rosināja ostu pārvaldību organizēt profesionāli, „pēc iespējas izvairoties no partiju pārstāvju nominēšanas ostu valdēs”, un vismaz līdz jūnijam, kad valdība būs izskatījusi SM ziņojumu, nodrošināt, ka „Satiksmes ministrijas pārstāvji ostu valdēs būtu ministrijas ierēdniecības vecākās amatpersonas”. Šādā variantā zaļo zemnieku cilvēki vismaz uz laiku tiktu nomainīti nevis ar kādu koalīcijas partneru virzītiem cilvēkiem, bet SM ierēdņiem – visticamāk valsts sekretāru un kādu tā vietnieku. „Olšteina sešinieka” pārstāvis Valainis tobrīd Pietiek pauda neapmierinātību ar šādu piedāvājumu – esot jāizvērtē, vai ierēdņi spēšot pilnvērtīgi apvienot savu pamatdarbu ar darbu brīvostas valdē. Tas neapmierināja arī ZRP, kas ar SM pārstāvju kvotas palīdzību cerēja panākt, ka Vienotība nebremzē valžu nomaiņu.
Tomēr nedēļu vēlāk – aizvadītajā ceturtdienā – Ronis pēc tikšanās ar Vienotības pārstāvi Zaķi izplatīja nedaudz modificētu projektu, kurā lielākās kaislības izsaukušais piedāvājums par SM ierēdņu deleģēšanu brīvostu valdēs jau bija pazudis. Pirmo reizi publiski parādījās satiksmes ministra ierosinājums, kas bija ietverts jau pirmajā – koalīcijas iekšienē apspriestajā – variantā, ka visus brīvostu valžu locekļus, ne tikai ministriju, bet arī pašvaldību virzītos, apstiprina Ministru kabinets. Tas, savukārt izraisīja zaļo zemnieku patrona Ventspils mēra Aivara Lemberga kritiku, kurš brīdināja, ka tādējādi valdes tiks politizētas un pakļautas izmaiņām līdz ar koalīciju maiņām.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
