Iesaki rakstu: 
“Un tad sāksies partizānu karš, kur iesaistīsies 90% no visiem karotspējīgiem Ukrainas iedzīvotājiem, tas ir - no 40 miljoniem, un tad būs vajadzīga bruņojuma piegāde, ko mēģinās nodrošināt Rietumi. Tad sekos kartējā kodolšantāža no Kremļa puses, un Rietumi atkal piekāpsies. Nākošās būs Baltijas valstis. Šeit piekāpšanās jau būs problemātiska, un Rietumiem nāksies iesaistīties, bet vai viņi būs gatavi lokālam kodolkaram, kas var pāraugt globālā? Cik tālu sniegsies šī piekāpšanās? “
Šis ir izvilkums no mana raksta, kas tika publicēts portālā PIETIEK 3. martā, neilgi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Ar šo rakstu var iepazīties šeit - https://m.pietiek.com/raksti/kremla_zurkas_kodolsantaza_cik_ilgi_var_piekapties/
Raksts beidzās ar šādu teikumu: “Un vēl viens būtisks jautājums, atbildi uz kuru es saņemt neceru, - vai ASV rīcībā ir tehniskas iespējas iznīcināt jebkuru bunkuru un jebkurā vietā, ja tas būs nepieciešams?”
Šeit jāpiebilst, ka ne vien es, atvaļināts seržants, bet pat zvaigžņoti ASV ģenerāļi nespēja paredzēt to, ka “otrā spēcīgākā armija pasaulē” izradīsies pilnīgs feiks, bet ukraiņi spēs dot pienācīgu pretsparu agresoram.
Atbilde uz raksta sākumā uzdoto jautājumu - cik tālu sniegsies piekāpšanās Kremļa kodošantāžai, pienāca necerēti ātri, un to sniedza ASV aizsardzības ministrs un atvaļinātais četrzvaigžņu ģenerālis Loids Džeimss Ostins preses konferencē dienu pēc viņa un ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena vizītes Kijevā 24. aprīlī.
Savā atbildē žurnālistiem viņš militāri precīzi formulēja ASV stratēģisko mērķi attiecībā pret Krieviju. Citāts: “Mēs vēlamies, lai Krievija tiktu novājināta tiktāl, lai vairs nevarētu darīt to, ko tā darīja, iebrūkot Ukrainā. Viņi jau zaudēja ievērojamu daļu sava militārā potenciāla, un mēs vēlamies, lai viņiem nebūtu iespējas ātri to atjaunot.”
Jāpiezīmē, ka, ja agrāk, pēc prezidenta Baidena izteikuma par nepieciešamību mainīt Putina režīmu nekavējoties sekoja taisnošanās no prezidenta administrācijas puses, tad šoreiz notika pretējais, - Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki paziņoja, ka Ostina teiktais atbilst Baltā nama mērķim nepieļaut, lai Maskava pakļautu Ukrainu. Par to, ka tie nav tukši vārdi, liecina Ukrainā ienākošais smagais bruņojums no rietumvalstīm, tai skaitā tāds, kas ļaus ukraiņiem realizēt pretuzbrukumu.
Kas attiecas uz Kremļa notām saistībā ar šī bruņojuma piegādi un vairāk vai mazāk atklātiem draudiem pielietot taktiskos kodolieročus, tad ASV ir skaidri likušas noprast krieviem, ka jebkurš mēģinājums pielietot masu iznīcināšanas ieročus nenovēršami novedīs pie adekvātas atbildes. Un arī šie nav tukši vārdi. Vēl Donalda Trampa prezidentūras laikā tika izstrādātas mazas jaudas kodolgalviņas W76-1 ar jaudu 100 kilotonnas, W88 ar jaudu 475 kilotonnas un W76-2 ar jaudu 5 kilotonnas. Ar šīm kodolgalviņām ir aprīkotas ballistiskās raķetes Trident, kas ietilpst Ohio klases zemūdeņu arsenālā. Ir zināmas vismaz divas šādi aprīkotas zemūdenes - “Aļaska”’ un “Tennessee” ar bāzēšanās vietu Kingbejas bāzē ASV Atlantijas piekrastē.
Tas, pa kādiem mērķiem varētu tikt veikts mazas jaudas kodoltrieciens, saprotamu iemeslu dēļ netiek izpausts, tomēr ir zināms, ka Baltais nams ir izveidojis darba grupu ar nosaukumu “Tiger”, kuras uzdevums ir sagatavot atbildes pasākumus gadījumam, ja Krievija pielietos masu iznīcināšanas ieročus. Tiek apskatīti arī scenāriji, kad Krievija mēģina veikt uzbrukumu kādai no NATO dalībvalstīm ar mērķi iznīcināt bruņojuma piegādes konvojus Ukrainai, ka arī Krievijas mēģinājums veikt agresiju pret Moldovu.
Baltais nams uzskata, ka risks kodolieroču pielietojumam no Krievijas puses ir zems, tomēr ar šādu iespēju ir jārēķinās gadījumā, ja Ukraina veiks pretuzbrukumu ar mērķi atbrīvot visas okupētās teritorijas. Šī scenārija aprakstu sniedzu sava rakstā, kas tika publicēts portālā PIETIEK 13. aprīlī, un ar to var iepazīties šeit:
Kas attiecas uz otro jautājumu - vai ASV rīcībā ir tehniskas iespējas iznīcināt jebkuru bunkuru un jebkurā vietā, ja tas būs nepieciešams, tad šo plānoju apskatīt kādā no nākamajiem rakstiem ar PIETIEK laipnu atļauju.
* Literārs pseidonīms
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
