Kokaīna krava Krievijas vēstniecībā Argentīnā: lietā iesaistīti arī Latvijas pārstāvji
Настоящее Время31.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Kokaīna lietā” par 389 kilogramiem narkotiku, kas 2017. gada oktobrī tika atrastas Krievijas vēstniecībā Argentīnā, norādīts, ka galvenais aizdomās turamais Andrejs Kovaļčuks šīs narkotiku kravas pārvešanai bija noīrējis privāto lidmašīnu Cessna 750, taču nu noskaidrots, ka lidmašīna Cessna 750 ar borta numuru OE-HUB ir reģistrēta Latvijā.
2017. gada 16.-19. oktobrī šī lidmašīna veica pārlidojumus sarežģītā maršrutā ar lielu skaitu nosēšanos - maksimālais šī Cessna lidmašīnas modeļa lidojuma tālums bez nosēšanās ir apmēram 6000 kilometru. Lidmašīna lidoja šādā maršrutā: Palma (Spānija) – Fortaleza (Brazīlija) – Buenosairesa (Argentīna) – atkal Fortaleza – Agadira (Maroka) – Rīga (Latvija). Šis reiss tiek pieminēts gan krimināllietas materiālos Krievijā, gan izmeklēšanas dokumentos, ko policija ir nodevusi tiesai Argentīnā.
Izglābt čemodānus Kovaļčukam neizdevās: tajā laikā Argentīnas varas iestādes un vēstniecības darbinieki jau zināja, kas atrodas čemodānos, un speciālie dienesti jau bija uzsākuši speciālo operāciju. Tad Krievijas Federālais drošības dienests aptvēra, ka kravu nosūtīt ar šo reisu ir pārāk riskanti, - tā savās liecībās teica vēstniecības saimnieciskās daļas vadītājs Igors Rogovs.
No Rogova liecībām izriet, ka ar privātu lidmašīnu uz Argentīnu atlidoja Ištimirs Hudžanovs, kurš vēlāk Krievijā saistībā ar “kokaīna lietu” tika arestēts. Kopā ar viņu lidmašīnā atradās divi Latvijas pilsoņi, kā arī viens cilvēks ar Latvijas nepilsoņa pasi.
Tajā pašā laikā Buenosairesā atradās arī Kovaļčuks. Viņš apmetās tajā pašā viesnīcā Dora, kur bija apmetušies arī citi reisa pasažieri. Настоящее Время nav izdevies noskaidrot, vai arī Kovaļčuks atradās lidmašīnā. Krievijas vēstniecības Argentīnā pirmais sekretārs Oļegs Vorobjovs ir teicis izmeklētājiem, ka iespējamais kokaīna piegādes shēmas organizators ieradies Argentīnā atsevišķi.
“2017. gada oktobrī Kovaļčuks iznomāja privāto lidmašīnu, ar kuru plānoja izvest savus čemodānus, kas glabājās vēstniecības skolā. Kovaļčuks pats ieradās ar regulāro reisu un apmetās viesnīcā Dora. Iznomātā lidmašīna ieradās atsevišķi bez Kovaļčuka, tajā kā pasažieri bija Ištimirs Hudžamovs (Timurs) un divi latvieši, kuri arī apmetās viesnīcā Dora,” – tā teikts Vorobjova liecībās.
Настоящее Время izdevies atrast viena no šī reisa pasažiera, kurš nav pieminēts izmeklējamās lietas materiālos, Facebook profilu. Tas ir 36 gadus vecs Latvijas iedzīvotājs Gatis Luža. Viņš ir publicējis foto atskaiti par savu ceļojumu uz Argentīnu: fotografējis viņš ir gan lidmašīnas iekšienē, gan ārpus tās (attēlā - lidmašīnas iekšienē, kad tā veica lidojumu uz Argentīnu: foto no Gata Lužas Facebook).
Sarakstē ar Настоящее Время Gatis Luža nenoliedza, ka viņš ir bijis šajā lidmašīnā. Viņš teica, ka neko nav zinājis par narkotikām, bet uz jautājumu par to, kāds ir bijis ceļojuma mērķis, atbildēja, ka “vienkārši palidojis pa pasauli”. Viņš nevarēja paskaidrot, kurš apmaksājis šo ceļojumu. “Neatceros, daudz dzēru”, - viņš uzrakstījis, atbildot uz jautājumu, kā viņš nokļuvis lidmašīnā un kas viņu uzaicinājis.
Lidmašīna Cessna 750 ar numuru OE-HUB atrodas Austrijas kompānijas BAIRLINE Fluggesellschaft m.b.H. & Co Kg pārvaldījumā. Uz rakstisku pieprasījumu kompānija neatbildēja, telefona sarunā nenoliedza Argentīnas reisa faktu, bet atteicās runāt par to sīkāk. Šīs kompānijas pilots savā Instagram publicējis foto no Rīgas – nākamajā dienā pēc lidmašīnas ar numuru OE-HUB piezemēšanās šīs pilsētas lidostā.
Iepriekš Настоящее Время ir publicējis pētījumus par mikroautobusu reisiem, kas pārvadāja kontrabandas preces pār Latvijas-Krievijas robežu. Automašīnas, ar kurām pārvadāja preces, piederēja Andreja Kovaļčuka māsai. Kontrabandas preces tika pārvadātas, piesedzoties ar dokumentiem, kuri bija noformēti Krievijas vēstniecībā Vācijā un uz darbojošos diplomātu vārdiem.
Настоящее Время ir pieprasījis Latvijas varas iestādēm informāciju par to, cik bieži Andreja Kovaļčuka radinieki ir veduši kravas pāri robežai uz Krieviju. Policija ir atbildējusi, ka tā ir personīga informācija, kuru aizsargā likums.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
