Kokaīna krava Krievijas vēstniecībā Argentīnā: lietā iesaistīti arī Latvijas pārstāvji
Настоящее Время31.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
“Kokaīna lietā” par 389 kilogramiem narkotiku, kas 2017. gada oktobrī tika atrastas Krievijas vēstniecībā Argentīnā, norādīts, ka galvenais aizdomās turamais Andrejs Kovaļčuks šīs narkotiku kravas pārvešanai bija noīrējis privāto lidmašīnu Cessna 750, taču nu noskaidrots, ka lidmašīna Cessna 750 ar borta numuru OE-HUB ir reģistrēta Latvijā.
2017. gada 16.-19. oktobrī šī lidmašīna veica pārlidojumus sarežģītā maršrutā ar lielu skaitu nosēšanos - maksimālais šī Cessna lidmašīnas modeļa lidojuma tālums bez nosēšanās ir apmēram 6000 kilometru. Lidmašīna lidoja šādā maršrutā: Palma (Spānija) – Fortaleza (Brazīlija) – Buenosairesa (Argentīna) – atkal Fortaleza – Agadira (Maroka) – Rīga (Latvija). Šis reiss tiek pieminēts gan krimināllietas materiālos Krievijā, gan izmeklēšanas dokumentos, ko policija ir nodevusi tiesai Argentīnā.
Izglābt čemodānus Kovaļčukam neizdevās: tajā laikā Argentīnas varas iestādes un vēstniecības darbinieki jau zināja, kas atrodas čemodānos, un speciālie dienesti jau bija uzsākuši speciālo operāciju. Tad Krievijas Federālais drošības dienests aptvēra, ka kravu nosūtīt ar šo reisu ir pārāk riskanti, - tā savās liecībās teica vēstniecības saimnieciskās daļas vadītājs Igors Rogovs.
No Rogova liecībām izriet, ka ar privātu lidmašīnu uz Argentīnu atlidoja Ištimirs Hudžanovs, kurš vēlāk Krievijā saistībā ar “kokaīna lietu” tika arestēts. Kopā ar viņu lidmašīnā atradās divi Latvijas pilsoņi, kā arī viens cilvēks ar Latvijas nepilsoņa pasi.
Tajā pašā laikā Buenosairesā atradās arī Kovaļčuks. Viņš apmetās tajā pašā viesnīcā Dora, kur bija apmetušies arī citi reisa pasažieri. Настоящее Время nav izdevies noskaidrot, vai arī Kovaļčuks atradās lidmašīnā. Krievijas vēstniecības Argentīnā pirmais sekretārs Oļegs Vorobjovs ir teicis izmeklētājiem, ka iespējamais kokaīna piegādes shēmas organizators ieradies Argentīnā atsevišķi.
“2017. gada oktobrī Kovaļčuks iznomāja privāto lidmašīnu, ar kuru plānoja izvest savus čemodānus, kas glabājās vēstniecības skolā. Kovaļčuks pats ieradās ar regulāro reisu un apmetās viesnīcā Dora. Iznomātā lidmašīna ieradās atsevišķi bez Kovaļčuka, tajā kā pasažieri bija Ištimirs Hudžamovs (Timurs) un divi latvieši, kuri arī apmetās viesnīcā Dora,” – tā teikts Vorobjova liecībās.
Настоящее Время izdevies atrast viena no šī reisa pasažiera, kurš nav pieminēts izmeklējamās lietas materiālos, Facebook profilu. Tas ir 36 gadus vecs Latvijas iedzīvotājs Gatis Luža. Viņš ir publicējis foto atskaiti par savu ceļojumu uz Argentīnu: fotografējis viņš ir gan lidmašīnas iekšienē, gan ārpus tās (attēlā - lidmašīnas iekšienē, kad tā veica lidojumu uz Argentīnu: foto no Gata Lužas Facebook).
Sarakstē ar Настоящее Время Gatis Luža nenoliedza, ka viņš ir bijis šajā lidmašīnā. Viņš teica, ka neko nav zinājis par narkotikām, bet uz jautājumu par to, kāds ir bijis ceļojuma mērķis, atbildēja, ka “vienkārši palidojis pa pasauli”. Viņš nevarēja paskaidrot, kurš apmaksājis šo ceļojumu. “Neatceros, daudz dzēru”, - viņš uzrakstījis, atbildot uz jautājumu, kā viņš nokļuvis lidmašīnā un kas viņu uzaicinājis.
Lidmašīna Cessna 750 ar numuru OE-HUB atrodas Austrijas kompānijas BAIRLINE Fluggesellschaft m.b.H. & Co Kg pārvaldījumā. Uz rakstisku pieprasījumu kompānija neatbildēja, telefona sarunā nenoliedza Argentīnas reisa faktu, bet atteicās runāt par to sīkāk. Šīs kompānijas pilots savā Instagram publicējis foto no Rīgas – nākamajā dienā pēc lidmašīnas ar numuru OE-HUB piezemēšanās šīs pilsētas lidostā.
Iepriekš Настоящее Время ir publicējis pētījumus par mikroautobusu reisiem, kas pārvadāja kontrabandas preces pār Latvijas-Krievijas robežu. Automašīnas, ar kurām pārvadāja preces, piederēja Andreja Kovaļčuka māsai. Kontrabandas preces tika pārvadātas, piesedzoties ar dokumentiem, kuri bija noformēti Krievijas vēstniecībā Vācijā un uz darbojošos diplomātu vārdiem.
Настоящее Время ir pieprasījis Latvijas varas iestādēm informāciju par to, cik bieži Andreja Kovaļčuka radinieki ir veduši kravas pāri robežai uz Krieviju. Policija ir atbildējusi, ka tā ir personīga informācija, kuru aizsargā likums.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
